Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Arī Krievija un Ukraina ir starp valstīm, kurās ir augstāks procentuālais odometra rādītāju krāpšanās gadījumu īpatsvars.

No otras puses skatoties, dažās Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīs situācija izskatās daudz labāka, taču pat “tīrākajos” tirgos joprojām ir daudz sagrozītu automašīnu. Katrai desmitajai pārbaudītajai lietotajai automašīnai Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā, Horvātijā un Serbijā ir konstatēta nobraukuma krāpšana. Tai pat laikā Polijā un Ungārijā sagrozīto transportlīdzekļu īpatsvars sasniedza attiecīgi 12 un 14%.

carVertical komunikācijas daļas vadītājs Matas Buzelis norāda, ka caurskatāmības problēmas Eiropā katru gadu izmaksā miljardiem eiro. Pērkot lētu automašīnu, cilvēki domā, ka viņi ieguvuši izdevīgu darījumu, bet patiesībā, ja automašīnai ir apšaubāma vēsture, viss var beigties ar daudz lielākiem tēriņiem par remontu.

"Galvenie lietoto automašīnu avoti Austrumeiropas tirgiem ir Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Itālija. Pārrobežu auto darījumi ir visriskantākie, jo tur bieži tiek viltoti nobraukuma rādījumi. Automašīnu odometra sagrozīšana ir tā sauktais neredzamais noziegums. Saskaņā ar dažiem zinātniskiem pētījumiem tas tikai Eiropā vien ekonomikai rada zaudējumus vairāk nekā 9 miljardus eiro gadā," skaidro Buzelis.

Problēma ir tā, ka varas iestādes nevar efektīvi izsekot noziedzniekus, kas ir sagrozījuši auto nobraukumu, un atklāts ir arī jautājums par tiesību aktiem, kuros aprakstīti sodi par šādu noziegumu. Lai gan dažas Rietumeiropas valstis ir pazīstamas ar to, ka odometru krāpniekiem piemēro lielus naudas sodus vai pat cietumsodus, parasti vājākos tirgos, kur autoparks vidēji ir vecāks, nepietiek resursu, lai risinātu šādas problēmas.

2021. gads autonozarei bija sarežģīts gads, jo turpinājās pusvadītāju krīze. Neviens negribēja atbrīvoties no automašīnas, ko bija paņēmis līzingā, jo nebija transportlīdzekļa, ko paņemt vietā. Lietotu automobiļu pircēji turpina cīnīties ar grūtībām, jo lietotu automobiļu tirgū jūtams jēdzīgu automobiļu trūkums.

Saskaņā ar carVertical datiem 2022. gads turpinās mūs apgrūtināt ar tām pašām problēmām līdz pat gada beigām. Buzelis norāda, cik svarīgi ir izmantot auto vēstures pārbaudi, katrā lietota transportlīdzekļa pirkšanas reizē. "Tiesa, ņemot vērā visus piegādes ķēžu traucējumus pēdējo pāris gadu laikā, nevainojamu transportlīdzekļu ir maz. Tomēr tas nav pietiekošs iemesls, lai tā vienkārši ņemtu, kas ir. Vēstures pārbaudes veikšana var novērst daudzas tirgū sastopamas krāpšanas metodes, no kuriem visbiežāk sastopamās ir krāpšanās ar nobraukuma rādītājiem gadījumi."

Transportlīdzekļi ar nepatiesu nobraukuma rādītāju ir ne tikai sarežģītāki un dārgāki uzturēšanā, bet tos var būt arī ļoti grūti pārdot par sākotnējo cenu vai pat lētāk. Pēc autoeksperta teiktā, pircēji bieži vien pārmaksā par automašīnām ar sagrozītiem odometra rādījumiem - līdz pat 25 procentiem. Un, pieaugot pārredzamībai tirgū, pārdot šādu automašīnu kļūs arvien grūtāk.