Decembra mēnesī uzsāktās un ierosinātās reformas pozitīvi vērtē 42,7% Latvijas iedzīvotāju, tajā pašā laikā negatīvs skatījums uz tām ir 27,6% aptaujāto, savukārt 29,7% iedzīvotāju šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa. Septembrī reformas pozitīvi vērtēja 39,6% Latvijas iedzīvotāju.
Iesāktās un ierosinātās reformas vispozitīvāk vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību (50%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (60,8%), kā arī Vidzemes reģionā dzīvojošie (58,6%). Savukārt visnegatīvāko viedokli par reformām snieguši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (33,6%), Latgales reģionā dzīvojošie (35,6%), kā arī iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē (32,1%).
Visbiežāk atbalsts pausts priekšlikumam veicināt, lai Latvijas valsts augstskolās pasniegtu arī mācībspēki no citām valstīm (79%), valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tikai kvalitatīvām augstākās izglītības studiju programmām (73%) un tam, ka ir jāveicina, lai uz Latviju brauktu studēt vairāk ārvalstu studentu (72%). Atbildot uz jautājumu, kā iedzīvotāji vērtē augstskolu skaitu Latvijā, vairāk nekā puse iedzīvotāju atzina, ka, viņuprāt, «augstskolu ir pārāk daudz» (58%). Viedokli, ka «augstskolu skaits ir adekvāts», atbalstīja 27%, bet 4% repondentu norādīja, ka «augstskolu ir pārāk maz».
Jau vēstīts, ka R. Ķīļa virzītās reformas izraisījušas pretestību, sevišķi no Latvijas augstskolu vadības puses. Pats ministrs vairāk par paredzētajām reformām skaidro šeit:
