Lai gan pagājušā gada decembrī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta saldo bija negatīvs –50,2 miljonu latu apjomā, tomēr 4. ceturksnī vēl saglabājās neliels konta pārpalikums – aptuveni 4% no Latvijas IKP.
Par to liecina Latvijas Bankas dati par Latvijas maksājumu bilances operatīviem datiem, kā arī IKP prognoze. Pozitīvs maksājumu bilances tekošā konta saldo saglabājies kopš 2009.gada janvāra, kad pirmo reizi vismaz kopš 2000. gada bija parādījies neliels pārpalikums.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula skaidro, ka 2010. gada decembrī negatīvo bilanci noteica preču ārējās tirdzniecības darījumu rezultāts un dividenžu izmaksa, kas palielināja ienākumu konta deficītu.
Pērn decembrī preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances negatīvo saldo (-33.2 milj. latu) būtiski ietekmēja preču eksporta svārstības – decembrī bija vērojams samazinājums, eksporta vērtībai gan saglabājoties krietni virs mēneša vidējā rādītāja 2010. gadā. Savukārt pakalpojumu tirdzniecības bilance mazliet uzlabojās (bija 62,1 milj. latu), pieaugot kravu pārvadājumu pakalpojumu eksportam autotransportā un dzelzceļa transportā, kā arī palielinoties sniegto finanšu pakalpojumu vērtībai.
Ienākumu konta negatīvais saldo palielinājās līdz 77,8 milj. latu, un, lai gan reinvestētās peļņas postenī atkal atspoguļojās ārvalstu tiešo investīciju investoru uzņēmumu zaudējumi, dividenžu un sadalītās peļņas postenī ievērojami palielinājās izmaksāto dividenžu apjoms.
Kārtējo pārvedumu konta pārpalikums bija līdzvērtīgs tam, kāds bija vērojams novembrī, bet vienlaikus – krietni lielāks nekā vidēji mēnesī 2010. gadā. To ietekmēja ES fondu līdzekļu ieplūde, tomēr atšķirībā no iepriekšējā mēneša tie galvenokārt bija Eiropas Sociālā fonda līdzekļi un mazākā mērā – subsīdijas par ražojumiem.
Kapitāla kontā nozīmīgas ES fondu līdzekļu ieplūdes nebija vērojamas, bet Latvijas Bankas ekonomiste atzīmē pozitīvas pārmaiņas finanšu kontā, kura pārpalikumu decembrī noteica tas, ka pieauga tiešās ārvalstu investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā.
2010. gada sākumā ārvalstu tiešo investīciju Latvijā kontā vēl bija vērojamas neto aizplūdes, bet gada laikā situācija nozīmīgi uzlabojās, līdz decembrī neto ieplūdes sasniedza 89,8 milj. latu. Lai gan Latvijas pozīcija starptautisko investīciju aģentūru vērtējumā vēl ar vien ir visi zema, jaunākie saņemtie reitinga aģentūru Fitch IBCA un Standard&Poor's novērtējumi (attiecīgi reitinga prognozes uzlabojums un reitinga paaugstinājums) liecina par investīciju vides stabilizēšanos Latvijā un norāda uz potenciālu investīciju ieplūdi nākotnē.