Iepriekš pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gadā bija plānots paaugstināt par trim mēnešiem ik gadu, bet, sākot ar 2016. gadu, par sešiem mēnešiem ik gadu. Tagad otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā paredz, ka pensionēšanās vecums visu laiku tiks paaugstināts par trim mēnešiem gadā.
Reaģējot uz opozīcijas pārmetumiem, ka pensionēšanās vecumu tagad nedrīkst paaugstināt, labklājības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka tas netiek darīts uzreiz, bet gan pakāpeniski un 65 gadus pensionēšanās vecums sasniegs vien 2025. gadā. «Tomēr signāls, ka cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par to, kādu dzīvesveidu viņš piekopj, cik konkurētspējīgs viņš ir darba tirgū, ir jāraida šodien,» teica I. Viņķele.
Raksti par tēmu
Atbilstoši atbalstītajiem priekšlikumiem minimālais apdrošināšanas stāžs pensijas saņemšanai līdz 2014. gada beigām tiks paaugstināts līdz 15 gadiem, bet no 2025. gada – līdz 20 gadiem. Atšķirībā no likumprojekta pirmā lasījuma paredzēti jauni atvieglojumi vecākiem – vecākiem, kas aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus vai bērnu ar invaliditāti pensijas saņemšanai pietiks 25 gadu minimālo apdrošināšanas stāžu 30 gadu vietā.
Tāpat atbalstīts priekšlikums, kas paredz darba stāžā ieskatīt laiku par obligāto militāro dienestu PSRS Bruņotajos spēkos, neatkarīgi no dienesta vietas. Pašlaik likums nosaka, ka darba stāžā tiek ieskaitīts laiks, kas pavadīts obligātajā dienestā Latvijā vai bijušās PSRS teritorijā. Iedzīvotāji, kuri strādājuši kaitīgās ražotnēs, joprojām varēs izmantot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.
Plānots, ka likumprojekts galīgajā lasījumā Saeimā tiks skatīts 14. jūnijā.
