Pensiju fondi var būt par vienu no industrializācijai nepieciešamās finansēšanas avotiem, jo tajos ir uzkrāti ievērojami līdzekļi, turklāt šie līdzekļi būs nepieciešami izmantošanai pēc ļoti ilga laika, kas attiecīgi ļauj veikt ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, uzskata Labklājības ministrija.

Tādēļ, lai pensiju fondu uzkrātos līdzekļus piesaistītu industrializācijas politikas īstenošanai, būtu nepieciešams nodrošināt šo fondu līdzekļu pietiekamu pieaugumu, palielinot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā no 2% līdz 6% un stimulēt darba devējus un privāto pensiju fondu dalībniekus iemaksu veikšanai privātajos pensiju fondos, kā arī radīt valstiski svarīgus projektus ar uzticamu un caurspīdīgu investīciju struktūru un adekvātu ieguldījumu ienesīgumu un normatīvi noteikt fondu ieguldījumu apjoma Latvijā palielināšanu, veicot izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā.

Lai stimulētu vietējo ieguldījumu fondu attīstību, varētu paplašināt pensiju plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, palielinot īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā no 5% uz 10% no ieguldījumu plāna aktīviem, palielinot ieguldījumu īpatsvaru no viena fonda neto aktīviem līdz 10% ārpus Latvijas reģistrētiem fondiem vai arī 30% no šā ieguldījumu fonda neto aktīviem Latvijā reģistrētiem fondiem, kas nav paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā esoši vai ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību ieguldījumu fondi.

Tāpat ieteicams dot iespēju palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā no 5% uz 10%, kā arī dot plašākas iespējas ieguldījumiem biržā netirgotās kapitālsabiedrībās, lai sniegtu iespēju meža un lauksaimniecības zemju finansēšanas attīstībai.

Būtiski ir arī stimulēt fondu biržas attīstību, sekmējot lielu un labi pārvaldītu uzņēmumu akciju kotāciju uzsākšanu biržā. Lielo uzņēmumu parādīšanās biržā sniegtu papildus investīciju iespējas pensiju fondiem un sekmētu biržas un kapitāla tirgus kopējo attīstību, norāda LM.