Pēdējā partija, kuru ceturtdienas vakarā, malkojot alu, vīnu vai tēju dibināja Rīgas klubā NabaKlab, pie urnām 2. oktobrī varētu aizvest tos, kuri neticības dēļ līdzšinējā partiju piedāvājumā varētu vēlēšanās nepiedalīties, spriež vērotāji no malas.
Par PP valdes priekšsēdētāju ievēlētais Gints Knoks, kurš iepriekš veidojis sabiedrisko attiecību kampaņas citām partijām, piemēram, ZZS un Sabiedrība citai politikai, vēl nevar solīt, ka partiju izdosies reģistrēt laikus un pagūt izveidot kandidātu sarakstu. Trešdienas vakarā kā PP dibinātāji reģistrējās tikai nedaudz vairāk kā likumā prasītie 200 biedri, bet vēl tiks pārbaudīts, vai visiem, kas parakstījās ir derīgas pases. Vēl valdē ievēlēti Natālija Baškirova, kuras nodarbošanās esot dīdžejs, un Zanda Slava, kura esot grāmatvede. PP revidents un viens no partijas idejas tēviem ir Kaspars Rolšteins, kurš arī savulaik veidojis sabiedriskās attiecības citām partijām, tostarp, strīdīgo Tautas partijas kampaņu pirms 9. Saeimas vēlēšanām.
Raksti par tēmu
G. Knokam nešķiet, ka profesionālā jokdara Roberta Gobziņa pieaicināšana dibināšanas pasākuma vadīšanā rada nenopietnu priekštatu par pašu partiju. Piemēram, balsot par PP dibināšanu R. Gobziņš aicināja ar divām paceltām rokām. G. Knoks uzskata, ka citu partiju kongresos varot redzēt lielāku farsu, lai arī visi rāda nopietnas sejas. «Salīdzinot ar Par labu Latviju dibināšanu Ķīpsalā, Roberts bija nopietnības kalngals. Mēs arī nevienu ar autobusu no Daugavpils nebijām atveduši, mums visi cilvēki paši atnāca kājām,» saka G. Knoks. Jāatgādina, ka Par labu Latviju (PLL) dibināšanā daudzi sapulces dalībnieki bija sevesti ar autobusiem no Daugavpils, pretī solot bezmaksas ekskursijas pa Rīgu. Tāpat žurnālisti pamanīja, ka PLL dibināšanas pasākumā notikusī jautājumu un atbilžu sērija bija iestudēta, jo iepriekšsagatavotās atbildes tika lasītas no lapiņām. Salīdzinot PLL ar PP, G. Knoks saka – PP sanākušos apvieno vēlme neizlikties.
Sabiedrība daudz iegūtu, ja psiholoģiski «atslābtu» savā attieksmē par partijām un pārstātu uzskatīt politiku par elites nodarbi, savā blogā portālā www.politika.lv par PP šonedēļ raksta politoloģe Iveta Kažoka. Latvijas iedzīvotāji vismaz kopš Tautas Frontes laikiem esot radināti domāt par politiku kā par liktenīgo cīņu starp gaismas un tumsas spēkiem, bet partijas var dibināt ne tādēļ, lai cīnītos kādā no frontēm, bet lai piedāvātu vēlētājiem kādas jaunas idejas. Analizējot PP piedāvātās programmātiskās nostādnes, I. Kažoka atzīst, ka partijas veidotāju darba rezultāts ir «daudzu lielisku un atsevišķu absolūti nejēdzīgu ideju apkopojums». PP programmā netrūkstot gan svaigu un progresīvu ideju, gan arī «muļķību un liecību par neizpratni par risināmo problēmu sarežģītību».
Citu partiju pārstāvji PP nesaskata konkurentu, bet neordināru veidu, kā cilvēkus pamodināt politiskai aktivitātei. Pilsoniskās savienības biedrs un viens no Vienotības polittehnologiem Pēteris Viņķelis, kuru DB sastapa PP dibināšanā ar alus kausu rokā, par sanākušajiem ironiski norādīja, ka «šī tauta uz vēlēšanām nebūtu gājusi, jo ir pārāk nodarbināti ar sevi». No otras puses, esot pozitīvi, ka PP atradusi formu, kas spējusi uzrunāt šo pret līdzšinējo partiju piedāvājumu skeptisko cilvēku daļu. «Esmu priecīgs, ka šī tauta ir izcelta no migām un dosies pie urnām,» saka P. Viņķelis.
Par spīti šim vērtējumam un tam, ka partija par savu lozungu izvēlējusies apzīmējumu no vēlētāju aptaujām «Nezinu. Neesmu izlēmis.», ne visus PP dibinātājus var pieskaitīt tādiem, kuri neiet uz vēlēšanām. Interjera dizainere Ausma Ķibilde, kura reģistrēties PP rindās bija ieradusies kopā ar abiem mazajiem bērniem, DB teica, ka tik un tā būtu gājusi 2. oktobrī balsot, jo vienmēr piedalās vēlēšanās, šoreiz gan izlēmusi, par ko nobalsot, viņa būtu pēdējā brīdī. PP viņa pievienojas, jo uzticību radot tās dibinātāji, A. Ķibilde pati arī esot gatava aktīvi darboties partijā un arī kandidēt vēlēšanās.
