Dabas aizsardzības pārvalde un Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izvēlēties savu favorītu arhitektu idejām par Gaujas Nacionālā parka (GNP) simboliskajiem vārtiem – gājēju tiltam Siguldā, informē Sigulda novada pašvaldība.

Šā gada sākumā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar arhitektūras ieceru konkursu rīkotāju «Bee Breeders» aicināja arhitektus izstrādāt metus GNP vārtiem – simboliskai ieejai nacionālajā parkā, kas vienlaikus nodrošinātu arī gājēju tilta funkcijas, savienojot gravas malas virs Gaujas ielas Siguldā.

Izvērtējot ideju un dizainu klāstu, žūrija deva priekšroku tiem, kas piedāvāja jaunus eksperimentālus parka atklāšanas veidus, izvirzot trīs laureātus. Starp tiem arhitekti no Austrālijas, Libānas un Itālijas.

Iespējamā gājēju tilta atrašanās vieta plānota pie iebraukšanas Gaujas senielejā – pāri Gaujas ielai, un tas savienotu Baznīcas ielu un Ainas ielu pie Spieķu parka. Kā norādīja pašvaldība, tad tas ne tikai atvieglotu kājāmgājēju plūsmu starp apskates objektiem Siguldā, bet arī veicinātu Gaujas Nacionālā parka kā viena no Latvijā nozīmīgākajiem tūrisma objektiem atpazīstamību.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Investējot 378,7 tūkstošus eiro, Jūrkalnes pagastā dabas un atpūtas parkā tiek sakārtota un pilnveidota infrastruktūra, lai Ugunspļavā uzsāktu dabas koncertzāles «Vējturu nams» būvniecību, informē Ventspils novada pašvaldība.

Projekts paredz kultūrvides objekta ierīkošanu, esošo gājēju celiņu pārbūvi, ārējās un iekšējās elektroapgādes ierīkošanu, savukārt apmeklētāju uzskaites un videonovērošanas sistēmas ierīkošana radīs priekšnoteikumus valsts un starptautisku pasākumu rīkošanai, kā arī piesaistīs tūristus ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, norādīja pašvaldībā.

«Vējturu nams» būs dabas koncertzāle 437,40 kvadrātmetru platībā, veidota no koka un dzelzsbetona konstrukcijām, kā apdares materiālu izmantos koku, terases vidū paredzēts novietot koka elementu ar zariem – osi vai ozolu.

Pēc Ventspils novada pašvaldības domām, dabas koncertzāle ļaus paplašināt suitu kultūrtelpu, veicinot suitu kultūras mantojuma saglabāšanu. Paredzams, ka «Vējturu namā» rīkos akadēmiskās, kora, džeza, garīgās un pasaules mūzikas koncertus, brīvdabas kino vakarus, teātra izrādes un pasākumus, kuru norisē iekļaus suitu dzīves tradīcijas. Jaunais objekts Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā ļaus organizēt festivālus, ļaujot pulcēties vairākiem tūkstošiem cilvēku, bet «Vējturu nams» būs pielāgojams arī maziem notikumiem.

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija».

Jaunajā ēkā darbosies gan koncertzāle «Latvija», gan Ventspils mūzikas vidusskola, gan arī Bērnu mūzikas skola, Mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija, tādējādi padarot ēku gan par kultūras, gan izglītības būvi.

Koncertzāle darbu uzsāks ar koncertu 25.jūlijā. Tās Lielajā zālē paredzētas 578 skatītāju vietas. Lielajā zālē atradīsies arī manuālas akustiskās koncertērģeles un vertikālās koncertklavieres.

Koncertzāles «Latvija» projekts izstrādāts 2015.gadā un kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Ēkas būvniecības kopējās izmaksas veidoja ap 25 miljoniem eiro (bez PVN).

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti "Valmiera".

VP - saīsinājums no Vecpuišu parks. Iepriekš ēkā atradās dzīvokļu nams un pēc tā iegādāšanās tajā veikti ievērojami rekonstrukcijas darbi.

Apartamentos "Valmiera" izveidoti septiņi dažāda lieluma dzīvokļi, kas paredzēti personu skaitam no 2 līdz pat 6 katrā. Kopumā apartamenti var uzņemt ap 30 personām. Namā ir arī divi divstāvu dzīvokļi.

Viesiem, iepriekš veicot pierakstu, būs iespēja izbaudīt arī dažādas procedūras relaksācijai un enerģijas atgūšanai, kā arī īpašas procedūras svētkos vai svarīgos dzīves notikumos, kuras veiks skaistuma salona "Esthetic" speciālisti.

Dzīvokļus ir iespējams izīrēt gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā. "Šajā ziņā reaģēsim uz pieprasījumu. Tāpat arī pēc pieprasījuma nodrošināsim dzīvokļu aprīkojumu - traukus, tekstilu un citas ikdienā nepieciešamas lietas. Sadarbībā ar blakus esošo restorānu "Vecpuisis" pēc pieprasījuma nodrošināsim arī brokastu, pusdienu un vakariņu piedāvājumus," stāsta apartamentu "Valmiera" pārstāve Aiga Kampenuss.

Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību, kuras izmaksas tiek lēstas 121 miljona eiro apmērā, plānots pabeigt 2030.gadā, paziņojusi Lietuvas Kultūras ministrija.

"Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas nākamais posms būs starptautiska konkursa izsludināšana. Gaidāms, ka līgumu varētu parakstīt 2024.gada pavasarī. Būvdarbi ilgs 60 mēnešus, līdz ar to Nacionālās koncertzāles būvniecību plānots pabeigt 2030.gadā," paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Lietuvas Kultūras ministrija Nacionālās koncertzāles būvniecībai no valsts investīciju programmas plāno piešķirt 22,5 miljonus eiro, tādu pašu summu no sava budžeta piešķirs arī Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles būvniecībai Viļņā 

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas...

Kā informēja ministrijā, ja pieskaita pašreizējā posmā atlikušos neiztērētos līdzekļus, projekta darbu finansējums nākamajos divos gados sasniegs vairāk nekā 45 miljonus eiro, un projekta kopējās izmaksas sasniegs 121 miljonu eiro.

Ministrija norādīja, ka pašlaik tiek izstrādāts akustiskais modelis, kas ir desmit reizes mazāka ēkas replika. Akustiskais modelis ir paredzēts, lai vislabāk novērtētu topošās zāles akustiku.

Lietuvas Kultūras ministrija ir iekļāvusi Nacionālo koncertzāli arī Kultūras un radošuma attīstības programmā 2021.-2030.gadam kā daļu no pasākumiem "Augsti mākslinieciska, daudzveidīga un iekļaujoša kultūras satura pieejamības palielināšana", kas nozīmē, ka līdz projekta pabeigšanai tā būs viens no valdības prioritārajiem objektiem.

Ministrija ar Viļņas pašvaldību ir arī vienojusies izveidot jaunu kopīgu struktūru, kas būs gan zāles apsaimniekotājs, gan nodarbosies ar tās kultūras saturu.

Jau vēstīts, ka daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Kompleksā būs arī mēģinājumu zāle, dārzs ar āra izstāžu vietu, skatu laukums un kafejnīca.

Lietuvā šomēnes sākta Nacionālās koncertzāles būvniecība Viļņā.

Plānots, ka ēka tiks pabeigta piecu gadu laikā.

Līgums par Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību noslēgts ar kompāniju "Gilesta", kas konkursā piedāvāja viszemāko cenu - 102 miljonus eiro. Par projekta īstenošanu atbildīgs Viļņas pašvaldības uzņēmums "Vilniaus vystymo kompanija".

Viļņas mērs Valds Benkunsks pauda pārliecību, ka projekta izmaksas saglabāsies stabilas.

Lietuvas Kultūras ministrija un Viļņas pašvaldība koncertzāles projektā katra ieguldīs 45 miljonus eiro. Šie līdzekļi paredzēti divu gadu periodam, un pārējā nepieciešamā summa būs jāpiešķir valdībai, teica Benkunsks.

Daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks uzbūvēts pēc Spānijas arhitektūras studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektūras konkursā, informēja "Vilniaus vystymo kompanija". Koncertzāle tiks veidota tā, lai tā būtu piemērota augstākā līmeņa klasiskās mūzikas koncertiem, un Lietuvas orķestriem būs zāles ar lielisku akustiku gan mēģinājumiem, gan koncertiem.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līdz 22.janvārim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu pērn izsludinātajā koncertzāles "Lielā ģilde" restaurācijas un pārbūves darbu "projektē-būvē" iepirkumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā pagarinājuma iemesls norādīti veiktie grozījumi iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļautajās prasībās.

Sākotnēji piedāvājumu iesniegšanas termiņš iepirkumā bija 2023.gada 12.decembris, bet tas vairākkārt pagarināts - līdz 28.decembrim, 15.janvārim un tagad līdz 22.janvārim.

Iepriekš būvniecības un projektēšanas uzņēmums SIA "Pillar Contractor" IUB bija iesniedzis sūdzību par šo iepirkumu. Sūdzību IUB skatīja trešdien, 3.janvārī.

Līgumā paredzēts papildināt jau izstrādāto būvprojektu, paredzot energoefektivitātes pasākumus - logu restaurāciju un jumta siltināšanu virs Lielās zāles, kā arī īstenot jau izstrādāto būvprojektu. Projekta īstenošanā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas patēriņu par vismaz 20%, pārbūvēta Lielā zāle, palielinot tās kapacitāti un uzlabojot akustiku, kā arī ēka tiks pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Plānots drīzumā izsludināt starptautisku iepirkuma konkursu kompleksa būvniecībai, bet reālus būvdarbus plānots sākt 2024.gadā.

Daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Jelgavā, Pasta salā atklāta Brīvdabas koncertzāle «Mītava».

Šajā vasarā brīvdabas koncertzālē «Mītava» Pasta salā noslēdzās unikālās jumta konstrukcijas būvniecības darbi, paplašinot Jelgavas perspektīvas brīvdabas kultūras notikumu rīkošanai un radīšanai. Tā ir lielākā šāda veida būve Baltijā.

Jumta konstrukcijai, kas atgādina Lielupes krastā izskalotu gliemežvāku, izmantota lielizmēra liekti līmēta koksne ar vienlaidu garumu līdz 60 metriem, bet kopumā estrādes jumta būvniecībā izmantoti aptuveni 530 kubikmetri koksnes.

Koncertzāles amfiteātrī ir 700 stacionārās sēdvietas un iespēja izvietot vēl 500 papildkrēslus.

#1/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

#2/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

#3/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

#4/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

#5/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

#6/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

#7/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

#8/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

#9/9

Foto: Liliāna Legzdiņa

Skatīties pārējos attēlus

Pateicoties jauniegādātajām robotkamerām un papildu tehniskajam aprīkojumam, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

Turpmāk pasākumu producentiem, skatītājiem un klausītājiem tiks piedāvātas nozares augstākajiem standartiem atbilstošas iespējas, jo jebkurš notikums varēs tikt pārraidīts tiešraidē vai iemūžināts video ierakstā.

“Šis ir liels solis uz priekšu koncertzāles attīstībā, kas ļauj mums turpināt darbu jebkādos apstākļos. Mērķtiecīga tehnoloģiju attīstība “Lielajā dzintarā” jau šobrīd ļauj mums un mūsu partneriem būt sasniedzamiem ne tikai klātienē, bet arī globāli. Jau vairākus gadus esam smēlušies pieredzi Berlīnē, Gēteborgā un Stokholmā, esam sekojuši līdz aktuālajām tendencēm, un mums ir liels prieks, ka digitālās koncertzāles modeli esam ieviesuši arī Latvijā. Digitālie koncerti ir šī brīža nepieciešamība,” iepazīstinot ar digitālās koncertzāles nozīmi atklāj SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Pārdošanā nonākusi Vidzemes kultūras pērle – Valmieras koncertzāle, kā arī restorāns “Vecpuisis“ un konferenču/ semināru centrs, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio“ publiskotā informācija.

Īpašumu pārdošanas cena ir 1 500 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā city24.

Parku un vietu, kur atrodas koncertzāle un restorāns savulaik veidojuši astoņi pilsētas vecpuiši, kuriem par godu šo vietu joprojām dēvē par Vecpuišu parku. Nams celts kā sabiedriska ēka 1914. gadā.

FOTO: Vecpuisim un koncertzālei Valmierā piepulcējas VP apartamenti 

Blakus koncertzālei "Valmiera" un restorānam "Vecpuisis" Leona Paegles ielā atklāti VP apartamenti...

2016. gadā ēku rekonstruēja - vēsturisko vietu atdzīvinājis, koncertzāli un restorānu izveidojis uzņēmējs Maikls Braiss. Saglabājot un uzsverot ēkas vēsturiskās vērtības un nozīmīgumu, tā tika izveidota par vienu no skaistākajām vietām Valmierā, ar pārdomātu dizainu un īpašu auru. Par paveikto uzņēmējs saņēma apbalvojumu "Gada valmierietis 2016".

Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta, Dienas Biznesam pirms Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanas skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Četrās Latvijas pilsētās akustiskās koncertzāles uzceltas, un šodien, 26. jūlijā, turpinās koncertzāles Latvija oficiālā atklāšana

Ar Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanu, visticamāk, noslēgsies reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra, piekrīt A. Ābele. Jaunu akustisko koncertzāļu būvniecībai ekonomiska pamata Latvijā nav, jo to būvniecība ir dārga, arī apsaimniekošanas izmaksas ir iespaidīgas, bet demogrāfiskā situācija rāda, ka ar četrām reģionālajām koncertzālēm pieprasījums tiks apmierināts. Taču A. Ābele pieļauj, ka četras esošās reģionu koncertzāles var kalpot par piemēru un iedvesmot citas pašvaldības veidot mazāka izmēra kultūras centrus.

Latviešu arhitekts Austris Mailītis projekta «Koku Opera.Vējgāzes» laikā, izmantojot tikai koku, būvēs koncertzāli Somijas mežā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatoru pārstāve Marta Krivade.

Viņa norādīja, ka pēc koncertzāles izbūves, tur tiks uzvesta latviešu komponistes Annas Ķirses opera. Ķirse sacīja, ka projekta mērķis ir rosināt cilvēkus aizdomāties par to vai cilvēks ir daļa no dabas procesiem, vai arī pārāks par tiem.

Runājot par koncertzāli, tās arhitekts, Austris Mailītis, atzina, ka koncertzāles izbūvēšana bez skrūvēm ir liels izaicinājums. Tomēr viņš uzsvēra, ka vēlāk koncertzāle kalpos, kā viens no dabas taku maršrutiem. Tāpat Mailītis vērsa uzmanību uz to, ka vairāku gadu laikā, notiekot bioloģiskajiem procesiem, koncertzāle saaugs kopā ar mežu.

Projektā piedalīsies komponiste Ķirse, arhitekti Mailītis un Roberta Fišere, mākslinieks Andris Eglītis, režisors Matīss Budovskis, libreta autors Andris Kalnozols, tērpu mākslinieki Mare Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops, diriģents Artūrs Gailis, astoņi dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas, septiņi kamermūzikas ansambļa mūziķi no Latvijas, kā arī zviedru flautiste Anna Petrini.

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, SIA IKTK īstenojusi lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcas otro kārtu; ir izstrādāta ražotnes paplašināšanas trešā kārta.

Uzņēmuma jaunajā ražotnē ir aprobēts iekārtu komplekss, kas no sešām pusēm varēs veikt lielizmēra konstrukciju augstas precizitātes apstrādi. Tāda līmeņa pirmo aparatūru Baltijas valstīs, kas sevi pierādījusi testos un eksperimentālās izstrādnēs, nolemts iegādāties uzņēmuma īpašumā. «Tās ir jaunas iespējas, kādu līdz šim nebija,» lakoniski jaunās ražotnes iespējas vērtē SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tagad ražotnē pēc produkcijas salīmēšanas vairs nevajag ieturēt pauzi, kamēr tiek veikta izgatavotās detaļas pēcapstrāde, tādējādi var būtiski palielināt produktu sortimentu, kāpināt darba ražīgumu. «Jo plašākas iespējas, jo lielāku potenciālo klientu loku varēsim aptvert,» uzsver M. Peilāns. Šobrīd ir jaunas iespējas tādu produktu (inovatīvu un patentētu savienojumu, krāsotu, noapaļotu konstrukciju) ražošanā, kādu līdz tam nebija. «Svarīgākais ir tas, ka šī ražotne būtiski palielina uzņēmuma iespējas veikt liela izmēra līmētās koksnes konstrukciju apstrādi,» uzsver M. Peilāns.

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko koncertzāli par katru cenu iespiežot Kronvalda parkā, kur, daudzu ekspertu skatījumā, tai nav pietiekamas vietas, bet projekta virzītājas – Kultūras ministrijas – ieskatā ideālākas vietas šai gadsimta celtnei nav.

Gadu gadiem dažādu ekspertu grupas un apvienības dažnedažādās kombinācijās spriedušas, kādu un kur vislabāk būvēt nacionālo lepnumu – Rīgas akustisko koncertzāli. Vietas meklējumos un izpētēs aiztecējuši gadi un miljoni, līdz 2020. gada 16. jūnijā valdība apbrīnojamā vienprātībā atbalstīja rekordātrumā tapušo priekšlikumu koncertzāli būvēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6. Tur esošā Pasaules tirdzniecības centra (PTC) nākotni – nojaukt vai pārbūvēt – izšķirs koncertzāles attīstības darba grupa, kuru plānots veidot.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) nama autoru tuviniekiem solījis veikt vispusīgu ēkas novērtēšanu pirms jebkādu darbu sākšanas, lai precīzi zinātu gan tās kultūrvēsturisko, gan materiālo vērtību. Ministrs vairākkārt uzsvēris, ka valdība koncertzālei ir atvēlējusi izcilāko zemes gabalu Rīgā un varot diezgan droši apgalvot, ka koncertzāle būs tieši tur.

Attīstītāja Lords LB Special Fund V veidotais Preses nama kvartāls, kura 1.kārtu par 76,8 miljoniem eiro būvēs AS UPB, atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī.

Projekta arhitekts, Arhis Arhitekti vadītājs Andris Kronbergs ir gandarīts, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu īstenosies viena no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

"Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi. Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste.Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," teic arhitekts.

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Viļņā šā gada otrajā pusē paredzēts sākt Lietuvas galvaspilsētā jau otrā tirdzniecības centra "Akropolis" būvniecību, un projektā plānots investēt 250 miljonus eiro.

Plānots, ka jaunais tirdzniecības centrs tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gada otrajā pusē, informēja kompānija "Akropolis Group".

Tirdzniecības centrā būs ne tikai tirdzniecības vietas, bet arī koncertzāle ar 2500 vietām un kinoteātris. Līdzās tirdzniecības centram tiks uzbūvēta biroju ēka un daudzstāvu autostāvvieta.

Par vēl 16 miljoniem eiro paredzēts rekonstruēt ielas un citu infrastruktūru tirdzniecības centra apkārtnē.

Jaunais tirdzniecības centrs tiks celts elektromašīnu rūpnīcas "Velga" bijušajā teritorijā. Zemi "Akropolis Group" no valsts par 11,7 miljoniem eiro nopirka pirms 15 gadiem, taču tirdzniecības centra būvniecību aizkavēja krīze.