No kopējās iegūtās koksnes daudzuma tieši pēc ciršanas caurmēra vidēji ik gadu tika iegūti ap 10% no kopējā koksnes daudzuma, kas nav ļoti liels apmērs, taču pēc Satversmes tiesas sprieduma šis apjoms kļūs mazāks.
To liecina Valsts meža dienesta dati. Tā 2023. gadā pēc ciršanas caurmēra tika iegūti 1,72 milj. m3 koksnes, kas ir 11,5% no kopumā iegūtajiem 15 milj. m3. Savukārt 2022. gadā ar šādu metodi tika iegūti 1,24 milj. m3, kas bija 9,5 % no kopumā iegūtajiem 13 milj. m3. Vēl mazāks īpatsvars no kopējās iegūtās koksnes (13 milj. m3) bija 2021. gadā, kad pēc caurmēra tika iegūti 1,03 milj. m3 jeb 7,9%.
Jāatgādina, ka šā gada aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par normu, ar kuru tika veiktas izmaiņas galvenās cirtes caurmēra skaitliskajās vērtībās, un atzina, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips. Tas nozīmē, ka vairs nav spēkā samazinātās galvenās cirtes caurmēra vērtības, kas bija noteiktas vienādas visām bonitātēm - priedei 30 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam atkarībā no bonitātes no 39 līdz 27 cm), eglei 26 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam no 31 līdz 27 cm atkarībā no bonitātes) un bērzam 25 cm (bet būs kā līdz 2023. gadam atkarībā no bonitātes 31 līdz 22 cm). Faktiski 2024. gadā notiek atgriešanās pagātnē. Lai būtu skaidrība par šiem caurmēriem, tiek plānots sagatavot attiecīgu normatīvo aktu.
Konkurentiem priekšroka
„Latvija ir unikāla zeme, un trīs koku sugu — priedes, egles un bērza – ciršanas iespējas pēc caurmēra sašaurināšana nozīmē, ka tagad šādas iespējas būs mazāk, vienlaikus Latvijā mežsaimniecības regulācija (kad un ko drīkst darīt savā īpašumā) valsts līmenī ir ļoti strikta, kaut arī konkurentiem Skandināvijā nekādu šādu īpašu valsts prasību - kad un ko drīkst darīt savā mežā - nav,” situāciju vērtē Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš uzsver, ka šodienas būtiskais faktors ir konkurētspēja, jo īpaši Eiropas Savienībā, bet tā var kļūt par ļoti nozīmīgu šķērsli, jo īpaši, ja tādās Latvijas mežsaimnieku un kokrūpnieku konkurentvalstīs kā Somijā nav ne koku ciršanas diametra, ne vecuma ierobežojuma, vienīgais nosacījums, ka izcirstās platības jāatjauno, un arī Zviedrijā nav koku ciršanas diametra ierobežojuma un kokus drīkst zāģēt. „Vienīgās valstis, kur pastāv koku ciršanas diametra ierobežojums, ir Igaunijā, proti, priedei – tie ir 28 cm, eglei – 26 cm, bērzam - 22-26 cm, un arī Latvijā, kura atrodas uz dienvidiem, bet var cirst resnākus kokus,” norāda M. Liopa.
Viņš arī uzsver, ka, cērtot pēc caurmēra, Latvijā pēc tam obligāti mežaudze jāatjauno, stādot kvalitatīvu materiālu, tādējādi radīts mehānisms, kā palielināt nākotnes meža vērtību, arī produktivitāti un lielāku oglekļa piesaisti. „Tas ir būtisks jautājums, taču tam pašlaik vairāk kā par vēsturisku faktu nav nekādas nozīmes,” uz jautājumu par bērza, egles un priedes koksnes ieguves apjomiem, vērtējot pret attiecīgo koku sugu kopējo ieguves apjomu gadā, atbild M. Liopa. Viņaprāt, laikā, kad Satversmes tiesa savu lēmumu paziņojusi, ir daudz būtiskāk domāt par to, ko darīt un kā rīkoties perspektīvā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 30.aprīļa numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
