Kā skaidrojuši finansisti, zelts uzskatāms par svarīgu psiholoģisku rezervi, tāpēc ziņa, ka eirozona ne vien simboliski atņems latu, bet arī praktiski pieķersies Latvijas zeltam, esot raisījusi zināmu nemieru.
Zelta investīciju kompānijas Goldinvest asset management vadītājs Pēteris Avotiņš Latvijas ekonomikas krīzes dziļākajā brīdī pus pa jokam, pus pa nopietnam teicis – mums nevajag eiro, mums vajag zelta latu. Valsts atteikšanos no savām cēlmetāla rezervēm viņš vērtējot kritiski: «Manā skatījumā īsta nauda ir zelts. Ja mēs atdodam īstu naudu, pretī saņemot Eiropas Centrālās bankas solījumus ne ar ko nesegtu eiro banknošu veidā, protams, tas vērtējams negatīvi!»
Eiropā šobrīd valda krīze, nauda arvien tiekot drukāta klāt, seguma tai neesot ne teorijā, ne praksē. Un šādā situācijā lielākās bažas esot nevis par Latvijas atdotajiem 4,4% ārējo rezervju, bet lemšanas tiesībām. Zelta tirgotājs P. Avotiņš Neatkarīgajai neesot slēpis bažas: «Faktiski mēs atdosim sevi citu valstu institūciju rokās.» Un savus zelta krājumus mēs samazināsim tieši laikā, kad citas Eiropas valstis – Vācija, Dānija, Šveice – cenšas darīt pretējo.
Latvijas Banka informējusi, ka šobrīd Latvijas zelta rezerve ir 7,7 tonnas. Tas veido vien nelielu daļu no kopējām ārējām rezervēm, bet kā finanšu aktīvs tiek glabāts ieguldījumu dažādošanas un risku mazināšanas nolūkos. Kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā.