Viņš minēja, ka eksporta tirgos joprojām ir zems pieprasījums pēc skujkoku izstrādājumiem, kurus patērētāji izmanto ēku būvniecībai, renovācijai, remonta darbiem, kā arī mēbeļu un apdares ražošanai.
Tāpat nozarē joprojām jūtama Eiropas Centrālās bankas, ASV Federālās rezervju sistēmas un Japānas Centrālās bankas īstenotā politika ekonomikas bremzēšanai un inflācijas mazināšanai. Lai gan pakāpeniski tiek mazinātas procentu likmes, kas lēnām palielina patērētājiem pieejamos resursus un naudu tirgū attīstības projektiem, patlaban būtiskas izmaiņas nav jūtamas.
Viņš prognozēja, ka reālu pieprasījuma pieaugumu varētu novērot tikai šā gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē.
Mierkalns atzina, ka daudziem kokrūpniecības nozares uzņēmumiem šis bija sarežģīts laiks, bet jāņem vērā, ka tā ir šīs nozares specifika. Kokrūpniecības nozare ir viens no Latvijas tautsaimniecības balstiem, kas veido aptuveni 20% Latvijas preču eksporta. Tas nozīmē, ka nozare ir ļoti atkarīga no globālās ekonomikas un tās cikliskuma.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessTāpēc jāņem vērā, ka pēdējos gados būtiski samazinājies mežizstrādes darbu apjoms, kas nozīmē, ka, ekonomikai augot, var veidoties situācija, kurā pieprasījums ir augstāks nekā piedāvājums, būtiski kāpjot produktu gala cenām.
Tāpat viņš atzīmēja, ka pēdējos divos gados bija iespējams valstiski sakārtot jautājumus, kas veicina nozares ražojošo un eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju ārvalstu tirgos. Sakārtoti jautājumi saistībā ar lētākas elektroenerģijas iegūšanu, atslēdzoties no AS "Sadales tīkls" un pieslēdzoties AS "Augstspriegumu tīkls" elektroenerģijas pārvadei, kvalificēta darba spēka pieejamību, īpaši specializāciju elektronikā un mehānikā, kā arī kapitāla pieejamību.
Jau ziņots, ka 2023.gadā "Pata" strādāja ar 234,801 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 29,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 1,639 miljoniem eiro.
Kompānija reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. "Pata" vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.
