Šādu normu, pat neraugoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) būtiskiem iebildumiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Publisko iepirkumu likuma (PIL) grozījumos.
Tiesa, pagaidām šādus nosacītais melnais saraksts būs tikai paša pasūtītāja rīcībā, jo, piemēram, ja pretendents būs atteicies no līguma pildīšanas, kas noslēgta ar vienu pašvaldību, tad cita pašvaldība šo pretendentu adekvātā iepirkumu konkursā automātiski nevarēs diskvalificēt. Ir arī viedoklis, ka tas ir pirmais solis, lai varētu visaptveroši apzināt līgumu nepildītājus un atbilstošā kvalitātē nestrādājošas kompānijas, ar kurām tiek lauzti noslēgtie līgumi – publisko iepirkumu konkursu uzvarētāju melnais saraksts. Tiesa, par PIL grozījumu akceptēšanu vēl jābalso Saeimai otrajā lasījumā, un tad vēl būs vajadzīgs trešais lasījums, lai izmaiņas stātos spēkā jau ar 2013. gada 1.jūliju.
«Diemžēl joprojām ir pietiekami daudz gadījumu, kad piegādātāji vienpusēji atkāpjas no noslēgto līgumu izpildes vai arī tos izpilda neatbilstošā kvalitātē, kam cēlonis lielākoties ir nepamatoti lētu piedāvāju iesniegšana, kas nodrošinājusi uzvaru šādu iepirkumu konkursos,» situāciju skaidroja PIL grozījumu izstrādes darba grupas vadītājs, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons.
Raksti par tēmu
Esot bijušas situācijas – uzvar konkursā un pēc tam paziņo, ka par konkrēto summu to izpildīt nevar, un prasa no pasūtītāja palielināt finansējumu. Viņš arī norāda – ir bijuši gadījumi, ka tie, kuri atkāpjas no noslēgtā lētā līguma izpildes, nekautrējas iesniegt savu piedāvājumu šim pašam pasūtītājam atkārtoti jaunā konkursā.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
