Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Ukrainas valsts dzelzceļa kompānija «Ukrzaļizņicja» paziņojusi, ka decembrī sāks sarunas par pasažieru vilciena maršruta Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga pagarināšanu līdz Tallinai.

Rentabilitāte maršrutam Kijeva-Rīga, kurā vilcieni sāka kursēt tikai septembra beigās, ir aptuveni nulle, un Ukrainas dzelzceļa uzņēmums to vērtē kā labu rezultātu.

«Pagaidām vilciens kursē ar aptuveni nulles rentabilitāti, taču, ņemot vērā, ka ir «klusā sezona» un tas ir tikai sācis kursēt, šā maršruta «palaišanu» var uzskatīt par veiksmīgu,» sacījis «Ukrzaļizņicja» pārstāvis.

Pēc Ukrainas dzelzceļa kompānijas sniegtajiem datiem, pirmajos astoņos maršruta reisos pārvadāti aptuveni 2,1 tūkstotis pasažieru, tostarp apmēram 1000 - uz un no Lietuvas un aptuveni 950 - uz un no Latvijas.

«Ukrzaļizņicja» pārstāvis arī teica, ka decembrī ieplānots sākt sarunas ar Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Eesti Raudtee» amatpersonām par maršruta Kijeva-Rīga pagarināšanu līdz Tallinai.

AS "Pasažieru vilciens" veic aprēķinus līgumsodam par laikā nepiegādātiem jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pavēstīja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

Līgumā ir paredzēts līgumsods par nodošanas termiņa kavējumu, un līgums paredz līgumsodu 0,05% no vilciena cenas dienā par pirmajām 30 nokavētajām dienā. Ja kavējums ir ilgāks, tad līgumsods paredzēts 0,1% no vilciena cenas dienā. Līgumsods ir ierobežots apmērā - 10% no vilciena cenas jeb 737 800 eiro.

Gala aprēķini par līgumsodu tiks veikti brīdī, kad vilcieni tiks nodoti "Pasažieru vilciena" īpašumā un ņemot vērā nepārvaramās varas apstākļus.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši grafikam 23 no 32 jaunajiem elektrovilcieniem bija jau jābūt piegādātiem, proti, nodotiem ekspluatācijā, taču pagaidām neviens nav piegādāts, lai arī pirmie divi jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti jau pirms nedaudz vairāk kā gada - 2022.gada jūnijā.

AS "Pasažieru vilciens" plāno mainīt zīmolu, nevis nosaukumu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Tās ir baumas, ka ir jāmaina nosaukums. Mēs ne valdē, ne iekšēji uzņēmumā neesam ne nolēmuši, ne sprieduši par to, ka būtu nepieciešama nosaukuma maiņa. Bieži vien zīmols strādā pilnīgi atsevišķi," sacīja Grigulis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu strādā ar zīmolu "Elron", kamēr paša uzņēmuma nosaukums ir "Eesti Liinirongid".

Viņš arī atzīmēja, ka ziņas par zīmolu "Vivi" ir pāragri noplūdusi informācija.

Pasažieru vilciens maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes Vivi Latvija un Vivi 

Dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS "Pasažieru vilciens" šogad maijā Patentu valdē reģistrējis...

"Tas ir tāds neiznēsāts bērns. Mēs par šo negribam runāt, jo tam būs savs stāts, kuru būs jāizstāsta tajā brīdī, kad tas pienāks. Līdz tam mums vēl ir daudz darāmā," uzsvēra "Pasažieru vilciena" vadītājs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka nolemts mainīt "Pasažieru vilciena" nosaukumu, un turpmāk to sauks "Vivi Latvija". Jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksāšot līdz 100 000 eiro.

Vienlaikus Patentu valdē aģentūra LETA noskaidroja, ka "Pasažieru vilciens" šogad maijā reģistrējis preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi". Pieteikumi abu preču zīmju reģistrācijai iesniegti 2020.gada 4.februārī, bet abas preču zīmes reģistrētas 20.maijā.

Informācija Patentu valdes datubāzē liecina, ka abu preču zīmju īpašnieks ir "Pasažieru vilciens", bet preču zīmju reģistrācija ir spēkā līdz 2030.gada 4.februārim.

"Pasažieru vilciena" pārstāve Agnese Līcīte pavēstīja, ka jaunu ritošo sastāvu pasažieri varēs sākt izmantot 2022.gadā, un līdz ar šo vilcienu saņemšanu būtiski mainīsies gan "Pasažieru vilciena" sniegtā pakalpojuma kvalitāte, gan pasažieru pieprasījums pēc tā, jo tiks ne tikai piegādāti jauni vilcieni, bet arī būtiski palielināta pārvadājumu intensitāte ieviešot intervāla grafiku.

"Jaunajiem vilcieniem jābūt ne vien tehniski atbilstoši un kvalitatīvi uzbūvētiem, to eksterjera krāsojumam jābūt funkcionālam, izteiksmīgam un pietiekami pamanāmam satiksmē, vienlaikus vilcieniem jābūt vizuāli pievilcīgiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šī gada pavasarī prezentējām jauno vilcienu ārējā izskata dizainu, kas būs nozīmīga mūsu uzņēmuma jaunās identitātes daļa. No jauno vilcienu dizaina secīgi izriet arī jaunas grafiskās identitātes izstrāde un vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde," skaidroja Līcīte.

Visu šo darbu kopuma - elektrovilcienu interjera un eksterjera dizaina izstrāde, jauna zīmola izstrāde, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde - izmaksas ir 34 100 eiro, kas pēc "Pasažieru vilciena" veiktā atklātā iepirkuma bija lētākā no piedāvātajām cenām. Par šiem pakalpojumiem noslēgts līgums ar SIA "Printpigeons".

Savukārt vizuālās identitātes ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādes izmaksas ir 7850 eiro, arī šis bija lētākais iepirkuma procesa piedāvājums no iesniegtajiem, norādīja Līcīte. Par šo pakalpojumu noslēgts līgums ar starptautiskās komunikāciju aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" partneri Latvijā "MM&A I Hill+Knowlton Strategies" (SIA "Mežgaile, Māliņa un Austriņš").

"Uzņēmumam pakāpeniski mainoties un attīstoties, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, izmaiņas arī paša uzņēmuma ārējā izskatā - krāsās, logo un citos elementos, kurus lietosim, - ir loģisks solis. Lēmums par pārzīmološanu pieņemts, jo tas ilustrēs pārmaiņas, uz kurām jau šobrīd ir ceļā "Pasažieru vilciens", kā arī to jauno pakalpojumu kvalitāti, kuru piedāvāsim iedzīvotājiem turpmākajos gados. Uzņēmuma grafiskās identitātes maiņa ir tikai viens no soļiem pārmaiņu procesā, kas vērstas uz mūsu ilgtermiņa stratēģiskajām izmaiņām," pauda Līcīte.

Viņa norādīja, ka jaunā zīmola ieviešana ir cieši saistīta ar jauno vilcienu piegādes grafiku, jo šīs pārmaiņas tiks realizētas kontekstā ar jūtamiem uzlabojumiem pakalpojumos pasažieriem.

"Aicinām pāragri neanalizēt iespējamā zīmola atbilstību vai tā veiksmi, jo atrauti no kopējās koncepcijas un zīmola filozofijas pilnvērtīgus un objektīvus secinājumus nav iespējams izdarīt," piebilda Līcīte.

"Pasažieru vilciens" pērn jūlijā parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 241,889 miljoni eiro, taču kopējās jauno elektrovilcienu projekta, kas ietver arī vilcienu remonta centra izbūvi, izmaksas plānotas 255,889 miljoni eiro. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā, bet visus vilcienus paredzēts piegādāt līdz 2023.gadam.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

No šā gada decembra Cēsu ekspresis tiks pagarināts līdz Valmierai, bet Liepājas virzienā tiks norīkoti vēl divi vilcieni nedēļā, informē Pasažieru vilciena pārstāve Agnese Līcīte.

AS «Pasažieru vilciens» izskatīšanai Sabiedriskā transporta padomes sēdē ir virzījusi vairākus priekšlikumus izmaiņām vilcienu grafikā, lai uzlabotu vilcienu pasažieru ērtības un iespēju biežāk izmantot vilcienu satiksmi. 20.septembrī padome pieņēma lēmumu par Cēsu ekspreša pagarināšanu līdz Valmierai un papildu vilcienu norīkošanu Liepājas virzienā.

Sākot no š.g. decembra, tiks pagarināts vilciena ekspresreisa Rīga-Cēsis un Cēsis-Rīga maršruts līdz Valmierai, pa ceļam paredzot vilciena apstāšanos arī pieturvietā Lode. Vilciena atiešanas laiks no Cēsīm darbdienu rītos un pienākšanas laiks Cēsīs vakaros paliks līdzšinējais.

Tika apstiprināts arī priekšlikums papildināt vilcienu kustības sarakstu ar vairākiem vilcienu reisiem, tai skaitā maršrutā Liepāja-Rīga norīkot vilcienu sestdienās un maršrutā Rīga-Liepāja norīkot vilcienu svētdienās. Šāda iespēja tika rasta, ņemot vērā infrastruktūras lietošanas maksas samazināšanos, tādēļ virkne līdzšinējo vilcienu tehnisko reisu tiks iekļauta pasažieru pārvadājumu tīklā. Jauni vilcienu reisi tiks norīkoti arī maršrutos Rīga-Krustpils, Rīga-Skulte, Rīga-Aizkraukle, Rīga-Lugaži u.c. Par konkrētiem vilcienu atiešanas laikiem pasažieri uzzinās, stājoties spēkā jaunajam vilcienu kustības sarakstam.

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Nākamgad plānots sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Avīze ziņo, ka šī plāna īstenošanai Igaunijas Klimata ministrija 2024.gada budžetā paredzējusi 300 000 eiro.

Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals paskaidroja, ka projekts izstrādāts kopā ar Tartu pašvaldību, kas vēlas šo dzelzceļa savienojumu, jo nākamgad Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Ministrs piebilda, ka piešķirtie 300 000 eiro ļaus nākamgad sākt pasažieru vilcienu satiksmi šajā maršrutā, bet par projekta tehnisko virzību atbildīgs Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron".

"Ilgtermiņa plāns ir pastāvīgāks savienojums starp Tartu un Rīgu, bet pašlaik varam runāt tikai par nākamo gadu," teica ministrs.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" vēlas, lai pasažieru vilcienu satiksme savienotu Viļņu ar Rīgu un Varšavu jau tuvākajā laikā, negaidot projekta "Rail Baltica" būvdarbu pabeigšanu, norādījis uzņēmuma pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" vadītājs Lins Baužis.

"Saskatu divus pamatvirzienus, kuri mums ir svarīgi. Tā ir satiksme ar tuvāko kaimiņvalstu galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Viļņa-Rīga, kas, manuprāt, ir nepieciešami, un Viļņa-Varšava - ar šo maršrutu mums ir savs redzējums, kā darboties, un mūsu valdības ir vienojušās," viņš stāstījis.

Pēc Bauža teiktā, jautājumā par maršrutu Viļņa-Rīga jau apspriedušās Lietuvas un Latvijas satiksmes ministrijas.

"Zinu, ka mūsu Satiksmes ministrija ir runājusi ar Latvijas ministriju, lai pārliecinātu kolēģus Latvijā par šāda mašruta nepieciešamību. Mūsu mērķis bija jau šovasar veikt vismaz izmēģinājuma braucienus, bet laiks rādīs, vai tā notiks," piebildis "LTG Link" vadītājs.

Rīgā stacijā sestdien sagaidīts pirmais vilciens Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga, infomē VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz).

Vilciens sagaidīts ar pūtēju orķestra izpildītu skaņdarbu. Daži cilvēki izmantoja iespēju vilciena ierašanos fiksēt telefonu videokamerās.

Vilciens šodien dosies atpakaļ uz Kijevu.

Kā ziņots, 28.septembrī no Kijevas caur Minsku un Viļņu uz Rīgu sāka kursēt Ukrainas dzelzceļa formējuma starptautiskais pasažieru vilciens.

Jaunais vilciena maršruts tapis, sadarbojoties Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem, un līdz gada beigām tas kursēs kā pilotprojekts. Latvijas teritorijā tā operators būs LDz meitasfima SIA «LDz Cargo».

Latvijas teritorijā biļetes uz jauno maršrutu var iegādāties Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas staciju starptautisko vilcienu biļešu kasēs.

Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunie elektrovilcieni piektdien, 15.decembrī, sāks kursēt uzreiz vairākos maršrutos, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš norādīja, ka Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir gatavs nodot "Pasažieru vilcienam" kopumā 15 jaunos elektrovilcienus, un vēl joprojām notiek šo vilcienu pieņemšanas process.

Vienlaikus Grigulis atzīmēja, ka mērķis ir 15.decembrī jaunos vilcienus ieviest uzreiz vairākos maršrutos.

Tāpat kompānijas vadītājs minēja, ka visus 32 jaunos elektrovilcienus Čehijas uzņēmums paredzējis piegādāt "Pasažieru vilcienam" līdz nākamā gada vidum. "Skatīsimies, lai viņi arī pieturas pie šī plāna," piebilda Grigulis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka līdz ar jauno elektrovilcienu ieviešanu vecie vilcieni vairs netiks izmantoti pasažieru pārvadāšanai. "Vecie jeb esošie vilcieni jau būs ļoti reta parādība," teica Grigulis.

Pēc 5% atlaides ieviešanas elektroniskajām vilciena biļetēm, septembrī pārdoto e-biļešu skaits sasniedzis 22.8% no kopējā vienreizējo biļešu apjoma, informē AS «Pasažieru vilciens». Kopumā 2019. gada deviņos mēnešos AS «Pasažieru vilciens» pakalpojumus izmantojuši 14.07 miljoni pasažieru, kas ir par 2.2% vairāk nekā līdzvērtīgā laika posmā 2018. gadā.

Lielākais pasažieru apjoms arī šajā periodā saglabājies Tukuma līnijā, šajā virzienā līdz septembra beigām ir veikti 5.15 miljoni braucienu. Aizkraukles līnijā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos ir braukuši 3.41 miljoni pasažieru (pieaugums par 2.6%), Jelgavas līnijā – 2.29 miljoni pasažieru (pieaugums 6.1%).

No dīzeļvilcienu maršrutiem visbiežāk izmantotā ir Valgas līnija, tajā šogad ir veikti 756.6 tūkstoši braucienu vilcienā, kas ir par 11% vairāk nekā 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pasažieru visiecienītākais vilcienu biļešu veids joprojām ir vienreizējās biļetes, 2019. gada deviņos mēnešos šo biļešu veidu braucienam vilcienā ir izvēlējušies 67.4% pasažieru, bet pārējie 32.6% braucienam ir izmantojuši kādu no piedāvātajiem abonementa biļešu veidiem.