Vācijas Bavārijas zemes celtniecības ministrs Kristians Bernreiters aicinājis izbūvēt jaunus drošus pazemes bunkurus.

Ministrs aicinājis palielināt investīcijas tādu pazemes telpu izbūvē, kas konflikta gadījumā var kalpot par patvertnēm.

"Kādreiz bija ievērojamas subsīdijas pazemes autostāvvietām, kas tika izveidotas kā drošības telpas konflikta gadījumiem. Tagad to atkal nepieciešams intensīvi apspriest," intervijā laikrakstam "Bild" šodien paziņoja ministrs.

Bavārijas zemē pašreiz ir 150 šādas patvertnes. Aptuveni 300 citas kopš 2007.gada ir pielāgotas citiem mērķiem, norādīja ministrs, piebilstot, ka nepieciešamības gadījumā tās noteikti var pārvērst atpakaļ bunkuros.

"Mēs domājām, ka dzīvojam labākā pasaulē. Neviens negaidīja šādu karu Eiropā," atzina Bernreiters.

Pēc mēneša, 17.novembrī, plānots būvniecības darbu sākums dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā mezglā, kas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa un pieguļošās infrastruktūras izbūvi, informēja projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova.

Darbi Rīgas centrā tiek plānoti secīgos posmos. Būvniecības laikā dzelzceļa stacija un autoosta turpinās darboties.

Projekta būvnieks apvienība "BeReRIX" sadarbībā ar Rīgas pilsētas atbildīgajām institūcijām gatavo satiksmes organizācijas un gājēju plūsmu plānus, lai pēc iespējas mazāk skartu pārvietošanos pirmā būvlaukuma apkaimē, kas atradīsies pie Gogoļa ielas, Satiksmes ministrijai piegulošajā skvērā.

Voronkova norādīja, ka, sākot ar 28.oktobri, Rīgas iedzīvotāji un viesi uzzinās par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" mājaslapā "edzl.lv", kas tiks funkcionāli uzlabota, lai lietotāji varētu ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju. Tostarp mājaslapā tiks izvietota interaktīva darbu karte reāllaikā, atspoguļojot darbu posmus. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē "edzl.lv", gan "Rail Baltica" projekta mājas lapā "info.railbaltica.org".

Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savus ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai, informēja pašvaldībā.

Viens no pagrabiem, ko plāno sakārtot pašvaldība, atrodas Rīgas 49.vidusskolā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65. Lai informētu par pareizu telpu pielāgošanu un pašvaldības turpmākajām iecerēm, trešdien, 24.aprīlī, plkst.12 skolas sporta kompleksā Krišjāņa notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), vicemēre Linda Ozola (JKP), Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš un skolas direktors Imants Mednis.

Preses konferences laikā būs iespējams apmeklēt ēkas pagraba telpas, kur pašvaldības pārstāvji sniegs ieteikumus pareizai telpu pielāgošanai patvēruma vietas veidošanai.

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Darbaroku aizstāšana ar iekārtām un nostiprināšanās daudzmiljonu tirgos Vācijā un Skandināvijā. Tie ir strauji augošā plastmasas metināšanas uzņēmuma Virte tehnoloģijas tuvākās nākotnes mērķi.

«Cilvēki grib ievārījuma burciņu vai vīna pudeli nolikt paši savā pagrabā,» SIA Virte tehnoloģijas vadītājs Kaspars Mežapuķe rāda uz vienu no produktiem, ko šeit gatavo, – zemē ierokamu pagrabu no milzu caurules. Nesen, līdz ar Krievijas militārās agresijas izpausmēm Ukrainā, Igaunijā kļuva populāri veidot bumbu patvertnes privātīpašumu pagalmos. «Brīdī, kas caurulei piemetina apakšu un kādu kronšteinu, caurule vairs nav tikai caurule, tā kļūst par tehnoloģisku iekārtu,» paskaidro Kaspars. Plastmasas nozarē, atšķirībā no kokapstrādes vai metālapstrādes, speciālistu nav daudz, saka Kaspars. Uzņēmuma 15 gadu ilgā pieredze ļauj pārzināt gan sarežģīto plastmasas metināšanu, stiprību, «nogurumus» un citas materiāla īpašības. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, un tas sniedz tā saucamo know-how, bez kā modernā ražošanā neiztikt. Virte tehnoloģiju īpašnieki ir Kaspars Mežapuķe un Raitis Dambergs, kas izveidojuši uzņēmumu no nekā līdz 24 darbiniekiem un 1,7 miljonu apgrozījumam pērn – pēc piedzīvotā apgrozījuma lēciena par aptuveni 60%. Kā skaidro Kaspars, aug saražotā apjomi, kāpjot aktivitātei vietējā tirgū un arvien vairāk izdodoties iespiesties arī eksportā, kas patlaban veido aptuveni 30% pārdotā. Virte tehnoloģiju iekarotie ārējie tirgi ir «tuvējās ārzemes līdz pat Vācijai». Aiz Latvijas robežām uzņēmums pārdod baseinus, pazemes tvertnes un dažādas tehnoloģiskas iekārtas. «Protams, tur mūs neviens negaida, tomēr savs ceļš ir jāizcīna,» uz eksportu reālistiski skatās Kaspars. Arī šis gads ir ļoti cerīgs, Kaspars prognozē, ka līdz ar būvniecības aktivizēšanās turpināšanos Latvijā varētu saglabāties ievērojama izaugsme tāpat kā pērn. Tajā pašā laikā uzņēmums vēlas turpmāk likt uzsvaru uz tādu attīstību, kas nav balstīta uz Eiropas fondu projektu naudu. «Ko darīsim, kad šajā jomā būs tukšuma periods? Tas taču būs ar kaut ko jāaizpilda,» prāto Kaspars. Līdztekus uzņēmuma izaugsmei Latvijas tirgū tam kļūst pārāk šauri. Eiropā uzņēmumi ir šaurāk specializējušies, bet limbažnieki ražo dažādas produktu grupas, lai neliela tirgus apstākļos nodrošinātu nepārtrauktu ražotnes darbību. To ietekmē ar būvniecības sezonalitāte.