MSCI All Country World Index saruka par 3%, kas ir lielākais kritums kopš 2011. gada novembra, bet Standard&Poor's 500 piedzīvoja kritumu par 1,6%.
Eiropas akciju tirgus raksturojošais Stoxx Europe 600 Index noslīdēja par 2,6%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada marta.
Saruka arī visi Baltijas biržu indeksi - lielākais kritums bija NASDAQ OMX Riga - par 1,02%. OMX Tallinn samazinājās par 0,39%, bet OMX Vilnius - par 0,27%.
Lielu kritumu varēja vērot jaunattīstības akciju tirgos, kur indekss MSCI Emerging Markets Index saruka par 4,2%, piedzīvojot lielāko lejupslīdi kopš 2011. gada. Tā, Turcijas un Indonēzijas indeksi samazinājās par vairāk nekā 3%, Indijas Sensex – par 2,7% un Krievijas Micex – par 1,5%.
Ievērojamu lejupslīdi piedzīvoja arī dārgmetāli, sasniedzot vairāku gadu zemākās atzīmes. Zelta cena tūlītējām piegādēm saruka par 3,9% līdz 1298,67 dolāriem par unci. Sudraba cena samazinājās par 7,8%, pallādija cena – par 3,5%, vara cena – par 2,5%, bet niķeļa cena – par 3,5%.
Arī naftas cena jau otro dienu piedzīvo kritumu, ko ietekmē gan FRS vadītāja izteikumi, gan sliktāki dati no Ķīnas. Nākotnes līgumu cenas sarukušas par 2,2%. WTI naftas cena jūlija piegādēm saruka par 2,17 dolāriem līdz 96,07 dolāriem par barelu. Savukārt Brent samazinājās par 2,10 dolāriem jeb 2% līdz 104,02 dolāriem par barelu.
Raksti par tēmu
«Daudzi investori cerēja, ka lētas un vieglas naudas ballīte turpināsies nākamos pāris gadus, taču FRS signalizē, ka bārs drīz tiks slēgts,» saka BDO Unibank eksperts Džonatans Ravels, piebilstot, ka paģiras pasliktina vēl Ķīnas datu pasliktināšanās.
Izpērkot valdības parāda un hipotekāro kredītu vērtspapīrus, ASV FRS tērē 85 miljardus dolāru mēnesī. Sākotnēji šo programmu bija plānots realizēt tik ilgi līdz bezdarba līmenis ASV samazināsies līdz 6,5%. Patlaban tas ir par procentpunktu augstāks.
Investori šajā mēnesī pamet ieguldījumus jaunattīstības tirgos straujākajā tempā, kāds pieredzēts pēdējo divu gadu laikā, raksta Bloomberg.
To veicina ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, kā arī mazāku ekonomiskās stimulēšanas pasākumu perspektīvas.
Trīs nedēļu laikā (līdz 12. jūnijam) jaunattīstības tirgu aktīvus ir pametis vairāk nekā 19 miljardu ASV dolāru liels kapitāls, kas ir straujākais temps kopš 2011. gada, liecina EPFR Global dati.
Ārvalstu investori ir izņēmuši 5,6 miljardus ASV dolāru no Brazīlijas akciju tirgus un 3,2 miljardus dolāru no Indijas parāda vērtspapīriem.
«Tie ir priekšvēstneši kaut kam lielam,» sacījis hedžfonda SLJ Macro Partners LLP līdzdibinātājs Stefans Jens. «Patlaban jaunattīstības tirgos notiek milzīgs palēninājums, un varam redzēt krīzes laika cenu kustības, nepastāvot krīzei,» viņš uzsver.
Ieguldījumi pretējā virzienā pēc 3,9 triljonu ASV dolāru lielas naudas apjoma ieplūdes pēdējo četru gadu laikā pagriezušies dēļ vairākiem faktoriem – nemieriem Turcijā, Brazīlijas valdības politikas rezultātā, Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēninājuma, kā arī tekošā konta deficīta pieauguma Indonēzijā, Brazīlijā, Čīlē, un citiem faktoriem. To pastiprina arī tirgus dalībnieku runas par ASV Federālās Rezervju sistēmas un Eiropas Centrālās bankas plāniem pārtraukt monetārās stimulēšanas pasākumus.
