Bankas pētījums skar desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas pievienojās vienotajai ekonomikas zonai 2004. un 2007. gadā – Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, un Latviju, kā arī Horvātiju, kas grasās pievienoties ES nākamgad.
«Ja 2012. gadā krīze eirozonā nepadziļināsies, paredzams, ka šogad vienpadsmit jauno ES dalībvalstu ekonomika piedzīvos izaugsmi, lai arī tās temps kļūs nedaudz lēnāks,» uzskata Pasaules Banka.
Straujāko izaugsmi «Jaunajā Eiropā» Pasaules Banka šogad paredz Polijai, Latvijai un Lietuvai, kurām tiek prognozēta attiecīgi 2,9%, 2,3% un 2,3% izaugsme. Savukārt iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās tiek paredzēta Slovēnijā, Horvātijā un Ungārijā.
Raksti par tēmu
Reģiona ekonomikas attīstības izredzes šogad varētu būt sliktākas, nekā tika paredzēts iepriekš, jo Rietumeiropas ekonomikas lejupslīde varētu būt krasāka, nekā cerēts pirms tam, bet lielāko daļu «Jaunās Eiropas» valstu eksportu veido Eiropas rietumvalstis.
Vidējā ekonomikas izaugsme vienpadsmit «Jaunās Eiropas» valstīs šogad varētu būt 1,5% apmērā iepretim 3,1% ekonomikas kāpumam pagājušajā gadā. Izaugsmi nodrošinās privātais patēriņš, investīcijas un eksports, norāda banka.
Banka paredz, ka situācija kļūs labāka 2013. gadā, kad kopumā vienpadsmit ES jaunajās valstīs gaidāma izaugsme vidēji 2,5% apmērā, un to galvenokārt nodrošinās ekonomiskās situācijas uzlabošanās pasaulē kopumā. Nākamgad «Jaunā Eiropa» recesiju nepiedzīvos, savukārt lielākā izaugsme prognozējama Lietuvā, kuras ekonomika palielināsies par 3,5%.