Neraugoties uz to, ka investoru riska apetīte pasaules finanšu tirgos aizvien saglabājas augsta un kā potenciāls cenu augšupejas dzinulis vēl aizvien ir pasaules lielo centrālo banku īstenotie ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas jeb, vienkāršā valodā runājot, naudas drukašanas pasākumi, kuri tiek īstenoti faktiski visās lielajās ekonomikās (ASV, Japāna, Lielbritānija, eirozona), cenu kāpuma bums pasaules preču biržās ir pierimis. Tas attiecas arī uz pārtikas preču kontraktu cenu tirdzniecību.
Kā stāsta a/s Hipo fondi Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Aleksejs Marčenko, kopumā nevar apgalvot, ka pēdējā gada laikā galveno lauksaimniecības preču cenas būtu pārāk būtiski augušas, un pieaugums galvenokārt bijis saistīts ar viena vai cita preces veida ierobežotu piedāvājumu, piemēram, sliktas ražas vai līdzīgu apsvērumu dēļ.
Raksti par tēmu
Tikmēr labības tirgū situācija, pēc straujajiem cenu lēcieniem pērn un aizpērn šķietami sāk normalizēties. Tā, piemēram, kukurūza piektdien rīta pusē tika tirgota aptuveni pie 715 dolārcentu atzīmes par bušeli, kas ir apmēram procentu vērts pieaugums salīdzinājumā ar cenu gada sākumā, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada jūlijā sasniegto virsotni cena ir sarukusi apmēram par 15%.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
