VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Mēs esam izpētījuši tīmekli, lai piedāvātu jums visus labākos Microsoft Office piedāvājumus šajā mēnesī. Pat ņemot vērā Google Workspace un citu bezmaksas biroja programmatūru uzplaukumu, joprojām ir cilvēki, kuri darba uzdevumu veikšanai izvēlas izmantot Microsoft programmu komplektu. Ja tas attiecas uz jums, tad šeit ir Keysoff Darba svētku izpārdošana, lai palīdzētu jums ietaupīt naudu, piedāvājot lētāko cenu kolekciju par pilnu Windows 11 Pro un Microsoft Office 2021 komplektu.

Pamatlīmenī par 27,95€ jūs varat saņemt Word, Excel un PowerPoint programmu Microsoft Office 2021. Šiem produktiem šeit pievēršam uzmanību, jo tie ir vislētākie, visnoderīgākie un visplašāk izmantotie piedāvājumi.

Pēc tam kļūst sarežģītāk, jo ir pieejami dažādi Office dzīves cikla līmeņi, tostarp Office 2019 Professional par 20,59 €, kas ir piemērots tiem, kam nepatīk pārslēgties starp specifiskākiem lietojumiem un dažādām programmām - lai gan tie visi ir samērā pašsaprotami. Starp iekļautajiem pakalpojumiem ir Outlook, OneDrive, Teams, Editor, Clipchamp, OneNote, Access, Publisher un daudzi citi. Microsoft Office ir ideāla virtuves trauku mazgājamā mašīna produktivitātei!

Vairāk nekā divu gadu laikā – līdz 2021. gada janvārim – valdībai jāizstrādā ne tikai normatīvie akti, bet arī jāatrod tehniskie risinājumi, lai nodokļu administrācija automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus

Tādu lēmumu aizejošā Saeima pieņēma par 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs plenārsēdē norādīja, ka atbildīgā komisija uzklausījusi ne tikai kolektīvā iesnieguma iesniedzēju, bet arī Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, LDDK, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus. Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis norādījis, ka jādod iespēja saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, nelieto internetbankas un nav ieguvuši augstāko juridisko ekonomisko izglītību, tomēr strādā un maksā nodokļus. Pēc iesniedzēju domām, VID būtu jāpieprasa informācija par attaisnotajiem izdevumiem no medicīnas un izglītības iestādēm.

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Neatkarīgi no tā, vai iegādājaties jaunu klēpjdatoru vai modernizējat esošo sistēmu, Microsoft Office un Windows lietošana ir būtiska, lai šodien datorā varētu veikt darbu. Keysoff programmatūras izpārdošanā, izmantojot kupona kodu SM62, jūs varat iegādāties Microsoft Office Pro 2021 un Windows 11 Pro licenci uz mūžu par 38,99 € - tas ir ar 90% atlaidi.

Microsoft Office Professional Plus 2021 no Keysoff par 28,99 € ietver visas klasiskās un būtiskās Microsoft programmas, tostarp Word, Excel, PowerPoint, Outlook, OneNote, Publisher, Access un Teams. Ja jums nav nepieciešami visi zvani un svilpjiņas, apskatiet šo piedāvājumu Microsoft Office 2019 par 20,45 €, kas piedāvā visas tās pašas funkcijas, izņemot Teams.

62% off uz Genuine MS Office (Atlaides kods: SM62)

• Microsoft Office 2021 Pro Plus – 28.99€

• Microsoft Office 2021 Pro Plus (2 Atslēgas ) – 51.97€ (25.99€/Galvenais)

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.