Turpmāk garantijas tiks piešķirtas arī personu apvienībām, kas darbojas lauku tūrisma nozarē un īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus, paredz grozījumi noteikumos par lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtību.
Līdz šim garantijas varēja saņemt tikai biedrības vai nodibinājumi, kas darbojas pārtikas un lauksaimniecības nozarē un īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus.
Grozījumi noteikumos nepieciešami tāpēc, ka biedrība plāno aktīvi iesaistīties lauku tūrisma pasākumu veicināšanas projektos, veicinot ekonomisko aktivitāti lauku teritorijās, skaidro Zemkopības ministrija (ZM). Grozījumus atbalstījusi valdība.
Līdz 2026. gada 22. maijam platību maksājumu pamattermiņā iesniegti 49 085 ģeotelpiskie iesniegumi, informē Lauku atbalsta dienestā.
Šobrīd atbalstam ir pieteikta 1,75 milj. ha liela platība. Lauksaimnieki turpina aktīvi iesniegt pieteikumus, tāpēc gan pieteiktā platība, gan pietiekamu skaits pēc pieteikšanās beigām būs lielāks. Līdz 15. jūnijam vēl iespēja pieteikties platību maksājumiem ar samazinājumu viena procenta apmērā par katru darba dienu, kā arī veikt labojumus jau iesniegtajos pieteikumos.
Latvijā ir viens no zemākajiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomiem uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemē Eiropas Savienībā, tas ietekmējot ne tikai ražību, bet arī zemnieku konkurētspēju.
Tāds ir lauksaimnieku secinājums, analizējot Eurostat datus par augu aizsardzības līdzekļu patēriņu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Proti, Latvijā 2024. gadā patērēja 0,92 kg augu aizsardzības līdzekļu uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kamēr Lietuvā - 1,28 kg/ha, Polijā - 1,7 kg/ha, Nīderlandē – 4,34 kg/ha, bet Maltā - pat 10,7 kg/ha, tajā pašā laikā ES vidējais patēriņš – 1,98 kg/ha. Tiek uzsvērts, ka augu aizsardzības līdzekļi ne tikai ļauj izaudzēt atbilstošu daudzumu, bet arī saglabāt ražu.
Pēc vairākiem iepriekš saņemtiem avansa maksājumiem pirmie Latvijas lauksaimnieki eAgronom oglekļa programmā tagad ir saņēmuši pilnus ienākumus par ilgtspējīgu prakšu ieviešanu savās saimniecībās. Tas ir svarīgs solis gan eAgronom klientiem, gan visai nozarei, jo pierāda, ka oglekļa lauksaimniecība ne tikai palīdz sasniegt vidiskos mērķus, bet arī sniedz reālu finansiālu ieguvumu.
2026.gada janvārī eAgronom sasniedza nozīmīgu pavērsienu, izsniedzot pirmos 29 tūkst. sertificētus oglekļa kredītus saskaņā ar Verra Verified Carbon Standard - vienu no pasaulē vadošajiem brīvprātīgā oglekļa tirgus standartiem. Kredīti tika radīti 2021/2022 un 2022/2023 lauksaimniecības sezonās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, kā arī Polijā. Šis sasniegums skaidri parāda, ka tādu prakšu kā starpkultūru audzēšana un samazinātas augsnes apstrādes ieviešana ļauj ne tikai uzlabot augsnes veselību, bet arī monetizēt šo prakšu pozitīvo ietekmi stabilos papildu ienākumos.
Ģeopolitiskā situācija — karš Ukrainā un tagad arī Tuvajos Austrumos - komplektā ar CO2 nodokļa maksājumiem par minerālmēslu importu no trešajām valstīm ir būtiski palielinājusi to cenu, tādēļ lauksaimnieki cer uz savlaicīgu un izlēmīgu Latvijas un Eiropas Savienības vadības rīcību.
Īpaši jutīgi tas skar tās lauksaimniecības nozares, kurām ir izteikti dominējošs eksports, tostarp augkopību, kur ražošanas izmaksu pieaugums tieši mazina spēju konkurēt starptautiskajos tirgos. “Eiropas Savienībai pašreizējos apstākļos uz kādu laiku būtu jāatliek CO₂ nodokļa piemērošana (Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms — Carbon Border Adjustment Mechanism jeb CBAM) no trešajām valstīm importētajiem minerālmēsliem, jo pretējā gadījumā ne tikai virkne Latvijas lauksaimnieku nonāks iznīcības priekšā,” skarbi kopējo situāciju analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš atzīst, ka lauksaimnieki jau trešo gadu pēc kārtas ir saskārušies ar sava veida force majeure apstākļiem, kā rezultātā viņu finansiālo iespēju koridors ir kļuvis ārkārtīgi šaurs, bet daļai saimniecību jau ir reāls izdzīvošanas jautājums.
Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" un tā investori noslēguši vienošanos par lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Gaižēni" iegādi, lai kļūtu par tā vairākuma akcionāru.
Darījums starp līdzšinējiem "Gaižēni" īpašniekiem – ASV investīciju fondu grupu “NCH Capital” un mazākuma akcionāriem no Dānijas – paredz, ka "Merito Partners" ("Merito") kļūst par "Gaižēnu" vairākuma akcionāru un īpašnieku kopā ar uzņēmuma dibinātāju un ilggadējo vadītāju Aleksu Rasmusenu. Šis ir pēdējo gadu lielākais lauksaimniecības nozares darījums un viens no lielākajiem nacionālā kapitāla izpirkuma darījumiem Latvijas vēsturē.
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.
