Uzņēmumiem liek slēgt kontus, meklēt citas bankas vai atdot kredītus; pieļauj, ka rit cīņa par tirgus pārdali
«Mūs neapmierina jūsu akcionāru sastāvs, ejiet uz citu banku vai atmaksājiet visas parādsaistības,» šādu vēstījumu no skandināvu bankām saņēmuši atsevišķi tranzītbiznesa uzņēmumi, kas nu ir neziņā, ko darīt.
Tranzītbiznesa spēlētāji gan pieļauj, ka, atbalstot pārlieku lielas prasības saistībā ar augsta riska klientiem vai t.s. čaulas kompānijām, skandināvu bankas varētu iegūt nerezidentus apkalpojošo banku «tīros» klientus.
Skandināvu finanšu institūcijas gan to kategoriski noliedz.
Vairs nederat
Kaut arī komersantiem iepriekš ir izsniegti ievērojami kredīti, tie pēkšņi izrādījušies bankām nepieņemami. No nozares spēlētāju teiktā gan ir skaidrs, ka arī citās bankās, tostarp pamatā nerezidentus apkalpojošajās, viņus nebūt negaida, jo saprot, ka šajā banku biznesa segmentā situācija tikai sarežģīsies. Turklāt šādā neapskaužamā situācijā ir arī uzņēmumi, kuru akcionāri nebūt nav čaulas kompānijas, bet atrodami, piemēram, Krievijā. Nozares spēlētāji pieļauj, ka vietējās skandināvu bankas vienkārši pilda skandināvu uzdoto mājasdarbu. Savukāt nozarei kopumā ir problēmas šobrīd piesaistīt kredītresursus.
Smieklīgākais šajā stāstā ir tas, ka visi tranzītbiznesa treideri atbilst šādu augsta riska klientu un čaulas kompāniju pazīmēm, norāda kāds nozares spēlētājs, piebilstot, ka tādā veidā uzņemumi, optimizējot nodokļus, darbojas visā Eiropā. Kā piemēru viņš min Šveicē bāzēto Krievijas ogļu tirgotāju MIR Trade AG. Viņaprāt, Latvija gan ir jocīga zeme, jo Luksemburga mierīgi pateica, ka nevērs tur ABLV ciet, turpretī mums, iespējams, drīz visas nerezidentus apkalpojošās bankas tiks slēgtas. Latvijas pēkšņo apņemšanos padarīt banku biznesu pavisam caurspīdīgu un tai sekojošo neloģisko rīcību ar pārspīlētām prasībām viņš skaidro ar vēlmi pārdalīt tirgu, kur ieguvējas būtu skandināvijas bankas, pārņemot atlikušos, tīros klientus. Uz to norādot kaut vai Latvijas Komercbanku asociācijas teiktais, ka «četras lielākās Latvijas klientus apkalpojošās bankas apkalpo apmēram 90% Latvijas klientu, līdz ar to biznesa modeļu maiņa ietekmēs ļoti nelielu daļu banku sektora». Tas liekot domāt par vēlmi banku sektoru sašaurināt līdz četriem spēlētājiem.
Visu rakstu Pārcentība banku caurspīdīguma jomā iesit tranzītam lasiet 4. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.