Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

#Plānota esošā stadiona pārbūve, jaunas vieglatlētikas manēžas un viesnīcas celtniecība.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 25.janvārī deputāti lēma atbalstīt līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību Lemminkainen par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvniecības darbus plānots uzsākt jau 2018.gada februārī un pabeigt divu gadu laikā. Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17 850 287 eiro apmērā (bez PVN), tai skaitā valsts budžeta finansējums ne mazāks kā 5 300 000 eiro.

«Vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatā. Tā kā Valmiera jau izsenis bijusi pasaules līmeņa vieglatlētu «šūpulis» un Vidzemes sporta centrs, likumsakarīgi ir turpināt pilnveidot sporta infrastruktūru pilsētā. J.Daliņa stadions pašreizējā izskatā ir kalpojis jau ilgus gadus, šobrīd tas ir tehniski un morāli novecojis, kā arī ir nepietiekama platība, lai nodrošinātu treniņu iespējas visiem sportot gribētājiem. Tam ir nepieciešama pārbūve. Savukārt manēža pēc projekta realizācijas atbilstoši starptautiskiem standartiem būs modernākā Latvijā. Varēsim Valmierā organizēt augsta līmeņa sacensības, vienlaikus nodrošinot ērtu un patīkamu vidi sportam un veselīgam dzīvesveidam valmieriešiem,» uzsver Valmieras mērs Jānis Baiks.

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un AS "UPB" parakstījis līgumu par vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Kopējā līguma summa ir 8 964 577 eiro (bez PVN). Līgums paredz būvprojekta izstrādi 7 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas un būvdarbu izpildi 12 mēnešu laikā no atzīmes būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 19 mēneši.

Vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām. Savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem – komandas sporta veidu, tostarp basketbola, volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām.

Manēža tiks būvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas World Athletic noteikumiem, kas ļaus sporta infrastruktūru, tajā skaitā, vieglatlētikas skrejceļu segumu, sertificēt atbilstoši World Athletic sistēmai un rīkot augsta līmeņa sacensības. Ēkā tiks nodrošināta pilna funkcionalitāte vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei – hallē paredzami visi World Athletic iekštelpu sacensību noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori un skrejceļi.

Piektdien, 31.martā svinīgi ielikts pamatakmens Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžai, kas būs Latvijā otrā Starptautiskās vieglatlētikas asociācijas standartiem atbilstoša manēža.

Manēžas projekts izstrādāts pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas noteiktajiem standartiem ar pielāgotām telpām sportistu internātam. Manēža būs paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai, kā arī tā paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības Liepājā.

8910 m2 platībā plānots izvietot 200 m skrejceļu ar 4 celiņiem, 6x60 m sprinta taisni, sektorus ar nepieciešamo aprīkojumu augstlēkšanai, tāllēkšanai, trīssoļlēkšanai, kārtslēkšanai un lodes grūšanai. Liels ieguvums komandas sporta veidu pārstāvjiem būs iespēja spēlēt florbolu, basketbolu, iekštelpu futbolu un volejbolu. Plānotas pārvietojamas skatītāju tribīnes ar ne mazāk kā 500 sēdvietām. Tāpat plānota klints kāpšanas siena, trenažieri un sektors vingrošanai uz līdztekām un cits inventārs.

Iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm modernākajai vieglatlētikas manēžai Rīgā, kas tiks uzbūvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem un nodrošinās modernākos treniņu un sacensību apstākļus.

"Jaunā vieglatlētikas manēža ir apliecinājums valsts sporta ambīcijām, kas vienlīdz vērstas gan uz augsto sasniegumu sportu, gan bērnu un jauniešu, paralimpisko un tautas sportu. Jaunā manēža līdz ar Daugavas stadiona futbola un vieglatlētikas laukumiem, kā arī Ledus halli, ļauj sekmīgi īstenot šos mērķus, " savā uzrunā teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš norāda, ka "projekta gaita līdz šim brīdim nav bijusi vienkārša. Ņemot vērā būvizmaksu sadārdzinājumu bija jāpanāk vienošanās par risinājumiem, kā turpināt šo projektu. Pēc vairāk nekā pusgada ilga kopīga darba ar būvuzņēmēju tika panākts rezultāts, kas ir gan tiesiski korekts, gan funkcionāli pieņemams. Šī brīža projekta lielākie izaicinājumi ir saistīti ar būvniecības darbu saspringto grafiku, jo darbi jāpabeidz līdz 2023.gada 31.decembrim, tomēr esam optimistiski par to, ka procesus izdosies pabeigt noteiktajos termiņos."

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" izsludinājis 12 miljonu eiro vērtu iepirkumu stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti projektēšanai un būvniecībai, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Būvniecības tehniskajā specifikācijā paredzēts izstrādāt Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojektu, pamatojoties uz SIA "Otrā avēnija" izstrādāto tehnisko specifikāciju un projektēšanas programmu, kā arī saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes izdoto būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem.

Vieglatlētikas manēžā ar multifunkcionalitāti jāparedz visi "World Athletic" noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori, nodrošinot pilnu funkcionalitāti vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei, kā arī jāņem vērā biedrības "Latvijas Vieglatlētikas savienība" norādījumi.

Tāpat konkursa uzvarētājam projektā jāveic būvdarbi. Būvdarbu laikā projekta attīstītājs varēs izmantot tikai būvniecībai nodoto teritoriju, ievērojot publisko masu pasākumu norises drošības noteikumus kultūras un sporta pasākumu laikā. Būvprojekta laikā jānodrošina autoruzraudzība būvdarbu laikā.

Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžai piektdien tiks likts pamatakmens. Projekta būvniecības kopējās izmaksas ir 7 048478,49 eiro, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Valsts finansējums projektam ir 3 585625,00 eiro un pašvaldības finansējums 3 462853,49 eiro. Topošās Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas projekts izstrādāts pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas noteiktajiem standartiem, kā arī pielāgotām telpām sportistu internātam. Manēža paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubos iesaistīto personu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai, kā arī tā paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sporta sacensības Liepājā.

8910 m2 platībā plānots izvietot 200 m skrejceļu ar 4 celiņiem, 6x60 m sprinta taisni, sektorus ar nepieciešamo aprīkojumu augstlēkšanai, tāllēkšanai, trīssoļlēkšanai, kārtslēkšanai un lodes grūšanai. Liels ieguvums komandas sporta veidu pārstāvjiem būs iespēja spēlēt florbolu, basketbolu, iekštelpu futbolu un volejbolu. Plānotas pārvietojamas skatītāju tribīnes ar ne mazāk kā 500 sēdvietām. Tāpat plānota klints kāpšanas siena, trenažieri un sektors vingrošanai uz līdztekām un cits inventārs.

Divus mēnešus pēc pamatakmens likšanas, aijā Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžai piektdien, 26.maijā tika atzīmēti Spāru svētki, informē pilsētas pašvaldībā.

Jau vēstīts, ka topošās Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas projekts izstrādāts pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas noteiktajiem standartiem, kā arī pielāgotām telpām sportistu internātam.

8910 m2 platībā plānots izvietot 200 m skrejceļu ar 4 celiņiem, 6x60 m sprinta taisni, sektorus ar nepieciešamo aprīkojumu augstlēkšanai, tāllēkšanai, trīssoļlēkšanai, kārtslēkšanai un lodes grūšanai. Būs iespēja spēlēt florbolu, basketbolu, iekštelpu futbolu un volejbolu. Plānotas pārvietojamas skatītāju tribīnes ar ne mazāk kā 500 sēdvietām.

Papildus vieglatlētikas manēžai tiks būvēta arī četrstāvu ēka, kurā atradīsies ģērbtuves un apmeklētāju centrs, ēdnīca gan skolēniem, gan manēžas apmeklētājiem ar virtuvi un ēdamzāli, mācību klases, manēžas un Sporta spēļu skolas administrācijas kabineti, bibliotēka un sportistu internāts.

Ineta Radeviča atkāpusies no Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes amata, ziņo LVS.

Jau vēstīts, ka karjeru beigušajai tāllēcējai I.Radevičai pēc atkārtotām pārbaudēm konstatētas pozitīvas dopinga analīzes 2012.gada Londonas olimpisko spēļu laikā.

Savā paziņojumā LVS juridiskajiem biedriem, Latvijas sportistiem, treneriem un līdzjutējiem I. Radeviča uzsver, ka viņas darbība Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentes amatā vienmēr ir bijusi vērsta tikai uz vienu mērķi – palīdzēt stiprināt, attīstīt un popularizēt Latvijas vieglatlētiku, atvieglot dzīvi sportistiem un treneriem, kas, neskatoties uz milzu grūtībām, pašaizliedzīgi turpina strādāt – audzina veselīgu paaudzi ar stipru raksturu un nes Latvijas vieglatlētikas vārdu pasaulē.

Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) jaunās sporta ēkai - Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžai - atzīmēti spāru svētki, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Vieglatlētikas manēža tiek būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem, kas ļaus to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tiek ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Vieglatlētikas manēža primāri būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām, savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem - komandu sporta veidu, tostarp volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām. Manēžā būs trenažieru zāle, kā arī plašas sportistu, treneru un tiesnešu ģērbtuves, masāžas telpas, sauna, sportistu atpūtas telpas, pirmās palīdzības un dopinga kontroles telpas, sacensību organizatoru telpas un sporta inventāra uzglabāšanas telpas. Skatītāju ērtībai tiks nodrošinātas tribīnes, kuru izvietojumu būs iespējams mainīt atkarībā no pasākuma veida ar vairāk nekā 1600 sēdvietu pieejamību. Savukārt ēkas ziemeļu pusē atradīsies bobsleja starta estakāde treniņu vajadzībām.

Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles atzinumu ekspluatācijā pieņemta daudzfunkcionālā Daugavas stadiona vieglatlētikas manēža.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” jaunā sporta ēka atrodas Augšielā 1, Rīgā, un apmeklētājiem vieglatlētikas manēža tiks atvērta jau nākamā gada sākumā.

Daudzfunkcionālā vieglatlētikas manēža ir gaidīts projekts, kas nodrošinās modernus treniņu un sacensību apstākļus gan profesionāliem sportistiem, gan radīs apstākļus un iespēju vispusīgi attīstīt arī bērnu un jauniešu, kā arī paralimpiskā sporta vajadzības.

Vieglatlētikas manēža tika būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas “World Athletic” noteikumiem, kas ļauj to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tika ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Pēdējo trīs gadu periodā Rīgas pašvaldība veikusi kapitālus ieguldījumus sporta skolas “Arkādija” Rīgas sporta manēžā, kurā kopumā ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro.

“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir viens no mūsu lielākajiem projektiem pēdējo gadu laikā. Esam paveikuši milzīgu darbu, lai atjaunotu šo vēsturisko sporta centru atbilstoši mūsdienu vajadzībām, lai arī iepriekš to vēlējās nojaukt. Mūsu talantīgie sportisti jau trenējas šajās telpās un piedalās dažādās sacensībās, stiprinot sporta attīstību gan Rīgā, gan Latvijā. Šai manēžai ir bagāta vēsture: no modernākā sporta centra valstī līdz brīdim, kad ēka zaudēja savu spožumu un tika izmantota dažādiem ar sportu nesaistītiem pasākumiem. Tomēr šobrīd manēža ir atguvusi savu sportisko garu! Manēžas atjaunošana ir bijis nozīmīgs lēmums, ko arī apliecina sportistu rezultāti un arī tas, cik liels potenciāls ir Rīgas jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā un cik svarīgi ir nodrošināt atbilstošu sporta infrastruktūru mūsu jauniešiem. Nākamajā gadā plānojam pabeigt vēl atlikušos telpu labiekārtošanas darbus, noslēdzot Rīgas sporta manēžas atjaunošanas darbus pilnībā,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Atklāta SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunā sporta ēka - Daugavas vieglatlētikas manēža, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Daudzfunkcionālā vieglatlētikas manēža ir ilgi gaidīts projekts, kas nodrošina mūsdienīgu infrastruktūru - pašus modernākos treniņu un sacensību apstākļus gan profesionāliem sportistiem, gan rada apstākļus un iespēju vispusīgi attīstīt arī bērnu un jauniešu, kā arī paralimpiskā sporta vajadzības.

Vieglatlētikas manēža ir būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem, kas ļauj to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tika ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Daugavas stadiona attīstības otrajā kārtā tiks būvēta ledus halle, atjaunots centrālais sporta laukums futbolam un vieglatlētikai, tam sekos vieglatlētikas manēža, informē stadiona pārstāvji.

Projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» komanda ir uzsākusi otrās kārtas īstenošanu, kuras ietvaros tiek izsludinātas iepirkumu procedūras ledus halles būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei un būvniecības ieceres - apliecinājumu kartes izstrādei stadiona centrālā sporta laukuma atjaunošanai. Līgumus plānots noslēgt jau novembrī. Savukārt, 2018.gada nogalē tiks izsludināts iepirkums par vieglatlētu ilgi gaidītās vieglatlētikas manēžas būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi.

«2021.gada Pasaules čempionātu hokejā sagaidīsim ar jaunu ledus halli, kurā paredzēti divi ledus laukumi treniņu vajadzībām un 600 skatītāju sēdvietas. Lai gan esam saņēmuši daudz atzinību no sporta nozares pārstāvjiem un kultūras pasākumu organizatoriem par projekta pirmajā kārtā rekonstruēto Rietumu tribīni un jaunuzceltajām Dienvidu un Ziemeļu tribīnēm, bieži radās jautājumi, vai esošie vieglatlētikas skrejceļi un centrālais futbola laukums paliks esošajā izskatā un netiks rekonstruēti. Varam apliecināt, ka šo sporta veidu infrastruktūra tiks atjaunota pilnībā. Futbola laukumam būs apsildāms zāliens un jauna laistīšanas sistēma, kura nodrošinās laukuma laistīšanu ar lietus ūdeni un uzkrās to īpašos rezervuāros. Arī vieglatlētikas skrejceļi un sektori piedzīvos ievērojamas pārmaiņas, lai pilnībā atbilstu IIAF II būvniecības kategorijas laukumam.» norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) ir iepazinusies ar piedāvāto Daugavas stadiona apbūves attīstības priekšlikumu un virzījusi to izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kura lēmusi konceptuāli atbalstīt telpiskā zonējuma un attīstības vīzijas tālāko virzību.

Daugavas stadiona apbūves attīstības koncepcijā ietverts visas kopējās teritorijas perspektīvais telpiskais apbūves risinājums, plānotā sportistu, publikas un transporta plūsma ikdienas, nelielu sporta pasākumu laikā, kā arī masu pasākumu, kā piemēram, Dziesmu un Deju svētki, norises laikā. Vienlaikus, kopējā teritorijas attīstības koncepcijā ir risināts jautājums par teritorijas revitalizāciju un tās atvēršanu iespējami plašam apmeklētāju lokam. Tādējādi, Kultūras sporta kvartāla Daugavas stadions plānojumā un objektu kopējā attīstībā tiks izmantots vienots redzējums par teritorijas attīstību – teritorijā paredzamajiem objektiem, to apjomiem, izvietojumu, sportistu, transporta un gājēju plūsmu.