Jauno lauksaimniecības speciālistu ir par maz un viņu praktiskā sagatavotība – nepietiekama, norāda aptaujātie nozares pārstāvji. Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) uzskata, ka izglītības piedāvājums ir pietiekami labs un ka attīstību būtiski ietekmē ārējie apstākļi – studentu skaits, konkurence ar citām nozarēm, darba devēju kūtrums atbalstīt studentus un praktikantus, kā arī nepietiekamais finansējums.
Latvijas lauksaimnieku organizācijas – Zemnieku Saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) – ar izglītības piedāvājumu, struktūru un kvalitāti nav apmierinātas. Par vājāko posmu, līdzīgi kā daudzas citas nozares, tās uzskata vidējo profesionālo izglītību. «Nevienā vidējās izglītības mācību iestādē negatavo ne dārzniekus, ne agronomus, ne zootehniķus, jo nevar nokomplektēt attiecīgās grupas,» norāda Zemnieku saeima. «Jaunieši nenāk mācīties lauksaimniecības profesijas, un sabiedrībā valda uzskats, ka teju vai visiem vajag augstāko izglītību – neko mazāk nav vērts skatīties. Tie, kas ir ieguvuši augstāko izglītību, nevēlas strādāt darbu, kas neatbilst viņu izglītībai,» saka SIA Mārupes siltumnīcas ražošanas daļas vadītāja Maruta Kravale.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja I. Gulbe par Jelgavas «dabisko» priekšrocību viņa uzskata stabilitāti. Tomēr viņa atzīst, ka salīdzinājumā ar studijām padomju laikā augstākās izglītības pamatīgums – gan akadēmiskā, gan profesionālā puse – ir gājis mazumā. Viņa lielā mērā to saista ar nepietiekamo finansējumu. «Savulaik bija deviņu mēnešu prakses, tagad lielā mērā finansējuma dēļ prakses vairāk atgādina ekskursijas.LLU Lauksaimniecības fakultātes pilna laika studentu skaits pēdējos gados ir stabili pieaudzis. Lauksaimniecības fakultātes dekāne Zinta Gaile to saista ar labām darba iespējām absolventiem un to, ka lielākā daļa no dienas nodaļas studentiem var mācīties no valsts budžeta finansētās vietās. Nepilna laika studijās studentu skaits kopš krīzes ir samazinājies, jo ne visi darba devēji ir ieinteresēti darba ņēmēja izglītībā un nevēlas studējošos atbalstīt, piemēram, palaižot uz sesiju.«Valstī ir mazs jauniešu skaits, par kuriem konkurē visas augstskolas. Tas nozīmē, ka būs nopietni jāstrādā pie citu valstu studentu piesaistīšanas, bet – vai tas būs risinājums Latvijas lauksaimniecības nozarei – nezinu,» saka Z. Gaile. To, ka maz jauniešu izvēlas lauksaimnieku profesiju, atzīst arī Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs. I. Gulbe mazo interesi par lauksaimniecības izglītību saista ar nozares prestižu. Reti kurā nozarē ir tik daudz labu lietu kā lauksaimniecībā, bet sabiedriskajā telpā zemnieki vairāk redzami kā čīkstuļi, kā tādi, kas sūdzas un žēlojas. Viņasprāt, Zemkopības ministrijas uzdevums būtu rūpēties par prestižu. Arī augstskolai būtu vairāk jāizceļ mūsdienīgums – ka tā sagatavo nevis slaucējas, kaplētājus, bet lauku uzņēmumu vadītājus.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
