Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Valdība devusi zaļo gaismu parādu piedzinēju darbības ierobežošanai, tostarp, nosakot griestus summai, ko parādu piedzinēji drīkstēs pieprasīt no parādnieka par veikto darbu.

Ministru atbalstītais likumprojekts paredz, ka uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ārpustiesas parādu piedziņu, būs jāsaņem licence un jāsamaksā valsts nodeva. Ekonomikas ministrija (EM) iecerējusi, ka valsts nodevas apmērs būs tūkstoš lati.

Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojekts paredz, ka no parādnieka pieprasāmie izdevumi par parādu piedzinēju darbu nedrīkst būt lielāki par 12 Ls. EM norāda, ka pašlaik parādu piedzinēji mēdz noteikt pārāk augstu samaksu par savu darbu, piemēram, 30 Ls par 3 Ls parāda piedzīšanu.

Likums aizliegs izteikt draudus, apmeklēt parādnieku darba vai dzīves vietā bez piekrišanas saņemšanas. Tāpat parādu piedzinēji nedrīkstēs sazināties ar debitoriem nedēļas nogalēs, kā arī darba dienās no plkst. 21 līdz 8.

Finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu skaits aug, attiecīgi pieaug arī maksātnespējas procesu un bankrotējušo uzņēmumu skaits. Arvien vairāk fizisko un juridisko personu uz savas ādas izjūt, ko nozīmē maksātnespējas process, atklājas jaunas spēkā esošā maksātnespējas regulējuma nepilnības.

Protams, sabiedrības uzmanības degpunktā lielākoties nokļūst naudas grūtībās nonākušie iedzīvotāji - izūtrupētas ģimenes pārdzīvojumi cilvēkos izraisa daudz lielāku līdzjūtību nekā gadījumi, kad izpārdota tiek juridiskas personas, tas ir, uzņēmuma, manta. Tomēr, kašķējoties par to, kā labāk aizsargāt iedzīvotājus, un iztēlē zīmējot ainiņas, kurās nežēlīgi baņķieri izliek no mājām raudošus bērnus, nereti tiek piemirsts, ka ekonomiskās lielķezas laikā ir svarīgi aizsargāt arī uzņēmumus. Kaut vai tādēļ, ka uzņēmumu bankrots lielākoties nozīmē arī zaudētas darbvietas, nereti - pat simtiem.

Saeima pieņēmusi jaunu likumu, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas spējas izpildīt uzņemtās saistības.

Pēc plašām diskusijām par likumu balsoja 62 deputāti, pret nebija neviens, bet 27 tautas kalpi atturējās.

Jaunais Parādu ārpustiesas atgūšanas likums paredz ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu. Par licencēšanas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu būs atbildīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Licences izmaksas plānotas 2500 latu apmērā, bet pārreģistrācija, kas būs jāveic reizi trīs gados, izmaksās 1000 latus, un šie līdzekļi daļēji tiks novirzīti PTAC kapacitātes palielināšanai.

Ar likumu plānots detalizēti regulēt pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām, informēja Saeimā. Saskaņā ar likumu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu tiks uzskatīta saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten 21 līdz 8 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas no pulksten 21 līdz 23, kā arī apgrūtina parādnieka spēju elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai. Ar parādnieku drīkstēs sazināties, izmantojot tikai tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka līgumā.