Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājsaimniecību Eiropas Savienībā veido 96m2, bet vidējā īpašuma platība vienai mājsaimniecībai Baltijas valstīs nepārsniedz 63-67m2.

Viens no iemesliem šādai atšķirībai saistīts ar to, ka Baltijas valstīs ir ievērojami mazāk ģimeņu, kuras dzīvo privātmājās, secināts jaunākajā SEB ekspertu sagatavotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

Lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu vidējā mājokļa platība vienai mājsaimniecībai ir aptuveni 70m2. Baltijas valstīs vislielākā dzīvojamā platība ir Igaunijā, kur viena mājsaimniecība apdzīvo vidēji 67 m2. Latvijā un Lietuvā vienas mājsaimniecības rīcībā atrodas 63m2 liels mājoklis. Tas ir otrs zemākais rādītājs Centrālajā un Austrumeiropā – vēl mazāka dzīvojamā platība vienai mājsaimniecībai ir tikai Rumānijā.

Otrdien Aglonas novada Kastuļinas pagastā, iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā nodega apdzīvota dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kas dega 100m2 platībā. Glābēji pieļauj, ka nelaime notikusi kūlas dedzināšanas rezultātā.

Uguns liesmas bija arī aizgājušas līdz mežam, kas dega pushektāra platībā.

Savukārt Līvānos, Meža ielā, vakar kūlas dedzināšanas rezultātā nodega šķūnis, kurā atradās malka un kokmateriāli. Šķūņa degšanas platība bija 80 m2. Blakus šķūnim arī atradās dzīvojamā māja, kuru ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās pasargāt no liesmām. Sausās zāles degšanas platība bija 300m2, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Aizvadītajā diennaktī kopumā reģistrēti 104 kūlas ugunsgrēki. Viens no lielākajiem kūlas ugunsgrēkiem bija Daugavpils novada Grīvas lidlaukā, kur dega sausā zāle 25 ha platībā. Savukārt Viļānu novada Sokolku pagastā uguns plosījās 17 ha platībā, bet Rugāju novada Lazdukalna pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā liesmas bija pārņēmušas 15 ha platību. Uguns plosījās arī citviet Latvijā.

Daudzās pilsētās kūlas ugunsgrēku skaits jau pārsniedz pērn kopumā reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaitu, liecina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija.

Tā, Rīgā līdz 7. maijam reģistrēti 196 kūlas ugunsgrēki, salīdzinot ar 180 pērn, bet Daugavpilī – 139 ugunsgrēki, salīdzinot ar 124 pagājušajā gadā. Ievērojami audzis kūlas ugunsgrēku skaits Liepājā – 174, salīdzinot ar 88 pagājušajā gadā. Tāpat Jēkabpilī reģistrēts 61 kūlas ugunsgrēks, salīdzinot ar 55 pērn, un Jūrmalā – 64, salīdzinot ar 40 pagājušajā gadā. Ievērojami audzis kūlas ugunsgrēku skaits arī Ventspilī – no 8 pērn līdz 46 šogad.

VUGD stāsta, ka aizvadītajā diennaktī no 7. līdz 8. maijam ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši 73 kūlas ugunsgrēkus, un kūla tiek dedzināta visā Latvijā, gan laukos, gan arī pilsētu nesakoptajās daļās. Šogad kūlas ugunsgrēkos nopostītas jau vairāk nekā 40 ēkas.

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7, bet 2020.gada sākumā tiks uzsākta 19 dzīvokļu ēkas celtniecība un rekonstrukcija Baložu ielā 9. Abu projektu īstenošanā tiks investēti 5 miljoni eiro, informē nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor.

Dzīvojamo ēku projekts tiek īstenots, piedāvājot divu līdz trīs istabu dzīvokļus vidējā segmentā.

Projekta attīstītāji norāda, ka līdz ar ēku būvniecību Āgenskalna tiek uzlabota apkārtējās vides infrastruktūra un drošība. Ēka Baložu ielā 7 tiek celta uz zemes gabala, kas pirms tam uzskatīts par vidi degradējošu.

Savukārt ēkas Baložu ielā 9 veidols vēstures gaitā ir būtiski mainījies atbilstoši tā laika īpašnieku vēlmēm. Ēka tiek rekonstruēta, saglabājot vairākas iepriekšējās arhitektūras detaļas. Kā norāda attīstītāji, tad apbūves gaitā tiks būtiski sakārtota apkārtējā vide, piedāvājot dzīves telpu aizvien pieaugošām klientu prasībām.

Abās ēkās būs pieejami divu līdz trīs istabu dzīvokļi ar gala apdari. Būs pieejamas arī noliktavas telpas un autostāvvietas, kā arī labiekārtots un slēdzams pagalms ar bērnu spēļu laukumu.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis no 25% līdz 34%, un līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā, kā liecina citu valstu statistika. Piemēram, Lietuvā vienas personas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% 2001.gadā līdz 32% 2011.gadā, Norvēģijā no 28% 1980.gadā līdz 40% 2011.gadā, bet Igaunijā to īpatsvars 2001.gadā bija tāds pats kā šobrīd Latvijā – 34%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vienas personas mājsaimniecības veido 34% no visām mājsaimniecībām, tajās dzīvo 296 tūkst. cilvēku. Divu personu mājsaimniecībās – 27% no kopējā mājsaimniecību skaita – dzīvo 465 tūkst. cilvēku, triju vai vairāk personu mājsaimniecībās mitinās 1 miljons un 283 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata.

Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bija visplašākās dzīvojamās telpas – mājokļa vidējā platība bija 53 m2. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās dzīvojošie apdzīvo vidēji 26 m2 vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 m2. Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 m2 vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 m2.

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Lielāko daļu no īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām veido ūdensvadu avārijas. Tomēr, apdrošinot mājokli, ne vienmēr tiek ņemti vērā konkrētajā dzīvesvietā pastāvošie riski, liecina apdrošinātāju novērojumi.

«Joprojām, apdrošinot mājokli, bieži vien tiek aizmirsts izvērtēt tieši konkrētai dzīvesvietai raksturīgos riskus. Piemēram, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būtu jāapsver arī civiltiesiskā apdrošināšana, jo cauruļvadu plīsumu gadījumos pastāv liels risks radīt zaudējumus arī kaimiņiem. Iedzīvotāji arī salīdzinoši maz apdrošina mājokļa iedzīvi, bet tieši tā cieš aptuveni 70% mājokļu nelaimes gadījumu,» saka Swedbank P&C Insurance Latvijas filiāles vadītājs Pēters Kabūns.

Swedbank P&C Insurance dati liecina, ka pērn 56% mājokļu apdrošināšanas gadījumu radījuši cauruļvadu plīsumi, kuru dēļ appludināta dzīvojamā platība. Savukārt 21% mājokļu apdrošināšanas gadījumu izraisījusi atmosfēras ūdeņu iekļūšana dzīvojamā telpā. Vidējais zaudējumu atlīdzības apmērs cauruļvadu noplūdes gadījumā ir aptuveni 400 lati.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Būvkompānija “Merks” ir uzsākusi dzīvojamā projekta “Merks Viesturdārzs” otrās kārtas būvniecību un dzīvokļu rezervēšanu.

Tās ietvaros Rūpniecības ielā Rīgā tiks uzbūvēta viena ēka ar 167 dzīvokļiem un 7 tirdzniecības telpām. Otro kārtu plānots pabeigt 2022. gada pirmajā pusgadā.

“Pēc 1. kārtas ēkas nodošanas ekspluatācijā šī gada vasarā un labajiem pārdošanas rezultātiem esam nolēmuši jau šogad uzsākt 2. kārtas būvniecību un dzīvokļu rezervēšanu. Ar šīs ēkas būvniecību turpinām lielākā dzīvojamā kvartāla izbūvi Klusajā centrā,” komentē “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

“Projekta 2. kārtas ēkā būs pieejami dažādu plānojumu 2-5 istabu dzīvokļi. Ņemot vērā tirgus tendences, otrās kārtas ēkā esam lielāku uzsvaru likuši uz 3 un vairāk istabu dzīvokļiem,” pamato “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Ekziperī Starptautiskās skolas vecāko klašu audzēkņu mācību un dzīvojamajā mītnē Piņķos beigušies būvdarbi un objekts ir nodots ekspluatācijā, informē būvkompānija SIA "Merks".

Projekts īstenots nepilna gada laikā, izmantojot "design&build" principu, kur "Merks" vadīja gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus. Šis princips sekmē vēlamā rezultāta sasniegšanu pasūtītāja vēlamajā termiņā un budžetā. Jaunajā vidusskolā - koledžā vienlaicīgi varēs mācīties vairāk kā 500 audzēkņu, savukārt dzīvojamajā ēkā būs iespējams izmitināt līdz 100 personām. Ēkas kopējā platība ir 6766,8 kvadrātmetru.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro.

"Jaunā vidusskolas - koledžas ēka seko pasaules būvniecības tendencēm un atbilst augstākajām mūsdienu kvalitātes un energoefektivitātes prasībām. Projekta konstrukcijas veidotas no līmētiem koka jeb CLT paneļiem, kas ir videi draudzīgāks risinājums, izmantojot dabas atjaunojamos kokmateriālu resursus. Mums bija izaicinājums pirmo reizi CLT paneļus izmantot tik apjomīgā būvē, ko veiksmīgi realizējām," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Francūzis, kurš gadiem mitinājies tualetes lieluma dzīvoklī Parīzē, vērsies tiesā pret dzīvokļa saimnieku, prasot 25 tūkstošu eiro kompensāciju. Vīrietis 15 gadus esot maksājis 220 eiro īres maksu par vienu kvadrātmetru, vēsta thelocal.fr.

50 gadus vecais īrnieks tiek identificēts tikai ar vārdu Dominiks.

«Prasītā naudas summa ietver īres naudas atmaksu par pēdējiem pieciem gadiem, kā arī morālo kaitējumu, kuru cietis mans klients,» paskaidrojusi viņa advokāte.

Kad janvārī tika publiskots Dominika stāsts, tika konstatēts, ka viņa dzīvoklī dzīvojamā platība aizņēmusi vien 1,56 kvadrātmetrus. Francijā nav likumīgi izīrēt dzīvokļus, kuros dzīvojamā platība ir mazāka par deviņiem kvadrātmetriem.

Dominiks šajā vietā bija nodzīvojis 15 gadus, maksājot 330 eiro lielu īres maksu. Tā esot augusi līdz ar inflāciju. Vienīgās lietas, kuras vīrietis spējis tur ievietot bijis matracis, izlietne un plītiņa ēdiena gatavošanai.

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamā minimuma noteikšanu mājoklim neatbalsta ne politiķi, ne arī uzņēmēji, trūkstot arī precedentu.

Ideju par nepieciešamību noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamu mājokļa platību mēģina atdzīvināt Saskaņas centra deputāts Igors Pimenovs. Viņš likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumiem bija iesniedzis priekšlikumu – likumā noteikt, ka gadījumos, kad pašvaldības izmanto iespējas noteikt NĪN apmēru savos saistošajos noteikumos, ar nodokli netiek aplikta 20 kvadrātmetru liela dzīvojamā platība.

Šāds ar NĪN neapliekams «mājokļa minimums» attiektos uz katru konkrētā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā deklarētu personu, tādēļ, piemēram, gadījumā, ja mājoklī ir deklarētas piecas personas, ar nodokli neapliekamā platība sasniegtu 100 kvadrātmetrus. Šādu ideju par apsveramu atzīst Latvijas Pašvaldību savienība.

Rīgā, Vesetas ielā nodota ekspluatācijā jauna dzīvojamā ēka "Renaissance", informē projekta attīstītājs SIA "LNK Properties".

"Šis ir unikāls projekts – mūsdienīga, ilgtspējīga ēka pašā pilsētas centrā, apkaimē, kas strauji attīstās. Vienlaicīgi katra "Rennaissance" dzīvokļa iemītniekam ir iespēja sajusties kā privātmājā", stāsta Aleksandra Strode, SIA "LNK Properties", kas ir projekta attīstītājs, valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

"Ir milzīgs gandarījums par sadarbību ar arhitektiem un nepārtrauktu sinerģiju projekta attīstības gaitā. Ēka ir īsts arhitektūras mākslas un augstākās raudzes minimālisma piemērs. Liela uzmanība pievērsta detaļām, arī materiālu kvalitātei un risinājumu ilgtspējai. Projekts tiešām nevienu neatstāj vienaldzīgu. Fasādes risinājumi pat pārsniedza sākotnējās gaidas, ēka papildina vēsturiskā centra pilsētvidi un harmoniski sasaucas ar jauno Skanstes apkaimi. Liels paldies visai projekta komandai – arhitektiem, būvniekiem, kolēģiem attīstītājiem," uzsver A.Strode.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmums “Twino” noslēdzis vienošanos par biroja telpu pārcelšanu uz “River Properties” attīstīto biroja ēku kompleksu Pērses ielā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Līdz šim mājvietu šajā biroju ēkā raduši 6 uzņēmumi, tostarp Latvijas vadošās mārketinga aģentūras “Inspired” un “Wknd”, kā arī jaunākie papildinājumi nomnieku rindās - starptautisks investīciju nozares uzņēmums “Twino”, kino, videofilmu un televīzijas satura producenti “Xpresshd”, kā arī datu apstrādes un uzturēšanas uzņēmums “Amber studios”.

Šobrīd notiek telpu individuāla pielāgošana “Twino” un “Xpresshd” vajadzībām.

Tāpat paralēli norisinās aktīvi darbi pie biroju kompleksa 2. kārtas būvniecības – paredzēts, ka biroju ēka Barona ielā 30A tiks pabeigta 2024. gada februārī.

“Nomnieku rīcībā būs augstvērtīgākais aprīkojums izcilā atrašanās vietā – pašā Rīgas sirdī. Noslēdzot otrās kārtas būvniecību Barona ielas pusē, Rīgas vēsturiskais centrs tiks atdzīvināts ar modernu un energoefektīvu biznesa kvartālu, kas uzņēmumiem būs pieejams 24 stundas diennaktī,” stāsta “River Properties” valdes loceklis Ervīns Ivanovskis.

Jaunās Teikas attīstītājs – Hanner projekta nākamās kārtās ēkai cer piesaistīt vietējo pircēju un meklē zemesgabalus nākamajiem projektiem

Kopumā visu projektu Jaunā Teika plānots pabeigt piecu gadu laikā – aptuveni 2019.gadā, taču tas būs atkarīgs no situācijas tirgū, intervijā DB stāsta Lietuvas kompānijas Hanner valdes loceklis Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas). Vienlaikus attīstītājs jau meklē jaunas iespējas, notiekot pārrunas par pāris jauniem objektiem. Jaunajā Teikā pašlaik tiek būvēta ceturtā projekta ēka, tā ir pirmā, ko Hanner sācis pēc krīzes un cer ar to vairāk uzrunāt vietējo pircēju.

Izmēģina tehnoloģijas

«Galvenais izaicinājums attīstītājiem ir pircēju uzticēšanās; klienti joprojām ir diezgan pasīvi, nespēj pieņemt lēmumu,» jauno dzīvokļu tirgu Rīgā raksturo M. Valucks. Savukārt Viļņā tirgus šogad būtiski pieaudzis un noskaņojums esot ļoti pozitīvs. Noskaņojumam Rīgā būtu jāuzlabojas, taču grūti pateikt, kad un kā tas notiks. Tāpat būtu jāpieaug vietējo pircēju darījumu skaitam, cer M. Valucks.

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" (Merito) jaunas nekustamā īpašuma investīciju stratēģijas ietvaros veicis pirmos darījumus: divu vēsturisku īpašumu, daudzdzīvokļu ēku iegādi Vecrīgā – Kalēju ielā 18/20 un Pasta ielā 6.

Merito nekustamā īpašuma stratēģijas īstenošanai 2023. gadā nodibināja divus Latvijas kapitāla investīciju fondus – Merito Real Estate Special Fund I ar kopējo apmēru 1,2 miljoni eiro un Merito Real Estate Special Fund II – 1,9 miljonu eiro apmērā.

Merito Real Estate Special Fund I iegādājies īpašumu Kalēju ielā 18/20. Ēkas platība ir 3000 kvadrātmetru, zemes platība pārsniedz 820 kvadrātmetru. Ēkā ir 12 dzīvokļi un divas komercplatības. Darījumu līdzfinansē AS "Signet Bank". Kalēju ielas 18/20 ēkas atjaunošanas ideju un veidolu 1999. gadā veidoja Zaigas Gailes birojs. Merito fonds plāno veikt īpašuma fasādes atjaunošanas darbus, kā arī citus ilgtspējīgus uzlabojumus.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija šodien izbraukuma sēdē nolēma piešķirt B kategorijas vērtējumu, kā arī piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi graustam Marijas ielā 6, kuras dēļ nodokļa maksājums pieaugšot teju desmit reizes.

Tāpat objekta īpašniekiem tika uzdots nekavējoties veikt nepieciešamos ēkas konservācijas darbus. Vienlaikus īpašniekiem uzdots saglabāt visas vēsturiski svarīgās ēkas detaļas, lai varētu atjaunot fasādi vēsturiskajā izskatā saistībā ar to, ka būve ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Īpašums vienādās daļās - 50 % - pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un SIA Ģertrūdes biznesa centrs. Uz Tomasa Tola vārda tas reģistrēts kopš 1997.gada augusta, bet uz SIA Ģertrūdes biznesa centrs - kopš 2013.gada decembra.

Spāru svētki nosvinēti daudzdzīvokļu projektam Strēlnieku ielā, kurā plānots investēt vairāk nekā četrus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs, igauņu kompānija "Hepsor".

Dzīvojamā ēka ir "Hepsor" pirmais projekts Rīgas klusajā centrā, vēl divi projekti top Āgenskalnā ‒ Baložu ielā un Āgenskalna ielā.

Projektu Dzirnavu, Strēlnieku un Emiļa Melngaiļa ielu krustojumā sāka būvēt 2019. gada maijā, bet ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada jūnijā. Martā publikai tiks prezentēti divi projekta demo dzīvokļi, kuru interjers top sadarbībā ar interjera dizaineri Aneti Antoneviču.

Sešstāvu ēkā būs pieejami 50 dzīvokļi 23–46 kvadrātmetru platībā, tostarp pieci divstāvu dzīvokļi ēkas augšstāvos. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar gala apdari, un to pārdošanas cena ir sākot no 79 000 eiro.

Uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt biznesu vēstniecību rajonā, būs pieejamas četras komerctelpas ēkas pirmajā stāvā.

Jaunā dzīvojamā ēka Rīgā, Klīversalā River Breeze Residence ir gandrīz gatava uzņemt iemītniekus - pirmie dzīvokļu īpašnieki jau atveduši savas mantas. Biznesa portālam db.lv bija iespēja paviesoties jaunajā projektā ar ekskluzīvo atrašanās vietu. Jāuzsver, ka teritorija ap šo un vēl citām topošajām ēkām nebūs slēgta - tur tiek veidots Klīversalas kvartāls ar mierīgu un zaļu atpūtas zonu visiem pilsētas iedzīvotājiem, kurā iecerēts ierīkot gan bērnu rotaļu laukumus, gan kafejnīcas.

Šī ir pirmā dzīvojamā māja plānotajā kompleksā. Senāk šajā vietā atradusies kuģu remonta rūpnīca, un teritorija bija slēgta. Gadu desmitiem šī teritorija, kas ir pašā Rīgas centrā, bijusi pilnībā izolēta. Tagad plānots to atvērt un atdot pilsētai, jo tā būs publiski pieejama. Kvartālā, kas galvenokārt saskaņošanas dēļ tapis daudzu gadu garumā, būs dzīvojamās ēkas, bet iecerēti arī laukumi ar kafejnīcām, kafejnīcas uz ūdens, piestātnes, bērnu rotaļu laukumi. Galvenais akcents būs laukums, kuram nosaukums vēl tiek domāts, bet izmēra ziņā tas būs identisks Līvu laukumam Vecrīgā.

River Breeze Residence ir 48 dzīvokļi, no tiem vairāk nekā desmit šobrīd ir nopirkti. Kopējais investīciju apjoms River Breeze Residence ēkā ir aptuveni 20 milj. eiro. Pirmie pircēji interesi par dzīvokļu iegādi izrādījuši jau 2015. gadā. Pārsvarā pircēji ir vietējie, kas iegādājas dzīvokļus savām vajadzībām, nevis kā investīciju objektus. Dārgākais ir 300 kvadrātmetrus (iekšējā platība 190 kvadrātmetri plus terase) plašais penthouse dzīvoklis - cena 1,4 miljoni eiro. Mazākajam dzīvoklim mājā ir 59 kvadrātmetri - cena 253 tūkstoši eiro. Cenu politika veidota tā, ka tās aug atkarībā no skata pa logu un stāva. Projekta - gan River Breeze Residence, gan kvartāla kopumā - arhitekts ir Vents Didrihsons, būvnieks - Lnk Industries.

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība.

Kā informēja Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs, Āgenskalnā topošā daudzdzīvokļu ēka Legato būs trīsstāvu dzīvojamā māja ar koka apdari. Tajā kopumā būs pieejami 18 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40,8 līdz 80,7 kvadrātmetriem. Divistabu dzīvokļu cena plānota no 92 līdz 104 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 133 līdz 164 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 157 līdz 190 tūkstošiem eiro. Visiem dzīvokļiem paredzēti balkoni, bet pirmā stāva apartamentiem iekšpagalmā - terases. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā, bet slēgtā iekšpagalmā būs pieejamas autostāvvietas. Tiks ierīkots arī iekšpagalms ar bērnu laukumu, saglabājot vēsturiskos kokus. Šobrīd norisinās 3. stāva mūrēšanas darbi.