Sākot no 1. jūlija Eiropas Savienībā par vairāk nekā pusi tiks samazināti datu lejupielādes maksimālie tarifi: no 45 eirocentiem par megabaitu (MB) līdz 20 eirocentiem par megabaitu, informē Eiropas Komisija (EK).
Kopš ES ieviesa maksimālos tarifus datu viesabonēšanai, tās apjoms ir būtiski pieaudzis, uzsver EK.
Lētāki būs arī zvani un īsziņas. Turklāt no 2014. gada 1. jūlija Eiropas mobilo sakaru operatori varēs piedāvāt īpašu viesabonēšanas līgumu pirms došanās ceļā vai, ja iespējams, valstī atļaus izvēlēties vietējo operatoru datu viesabonēšanai. Līdz ar to varēs salīdzināt dažādus viesabonēšanas piedāvājumus un izvēlēties izdevīgāko.
Patlaban ES izstrādā noteikumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no viesabonēšanas tarifiem. Komisijas ierosinātajā regulējuma paketē par savienotu kontinentu piedāvāts atteikties no viesabonēšanas tarifiem un nodrošināt atvērtu un neitrālu internetu, kā arī mobilo sakaru un platjoslas interneta lietotāju labāku aizsardzību.
Viesabonēšanas tarifi bija visaugstākie pirms dažiem gadiem, kad ES 2007. gadā sāka rīkoties, lai tos samazinātu. Salīdzinājumā ar 2007. gada līmeni viesabonēšanas pakalpojumu cenas 2014. gadā ir par 80–90 % zemākas.
Dienas Bizness jau ziņoja, ka, lai arī EK ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.
Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.
Eiropas Parlamenta deputāti prasa skaidrus noteikumus, kas neļautu interneta nodrošinātājiem atbalstīt noteiktus pakalpojumus, bloķējot vai palēninot piekļuvi citiem. ES elektronisko pakalpojumu regulators BEREC ziņojis, ka daži interneta nodrošinātāji bloķējuši vai apgrūtinājuši tādu pakalpojumu kā, piemēram, Skype lietošanu.
Interneta piekļuves nodrošinātāji drīkstētu piedāvāt noteiktus pakalpojumus augstākā kvalitātē, piemēram, pieprasījuma video (VOD) vai komerciāli nozīmīgām datu glabāšanas un apstrādes lietojumprogrammām, ja tie būtiski nepasliktina konkurējošo uzņēmumu piedāvāto interneta piekļuves pakalpojumu pieejamību vai kvalitāti.
«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus. Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.
«Redzot, ar kādu sparu EK gatava iejaukties telekomunikāciju brīvajā konkurences tirgū, līdzīgus pasākumus ar laiku varētu sagaidīt arī jebkurā citā sektorā,» brīdina J. Binde. Regulas projektu EK izstrādājusi, neizvēršot plašas konsultācijas, vienlaikus paredzot būtisku ietekmi uz elektronisko sakaru nozari kopumā. Līdz ar to arī dalībvalstīm nav bijis pietiekams laiks tā analīzei, tāpēc mūsu sākotnējās bažas ir par nepietiekamo laika ietvaru tiesību akta izvērtēšanā, proti, plānots, ka regulu piemēros no 2014. gada 1. jūlija, DB bažas pauž arī par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija (SM).
«Mēs līdz galam neatbalstām vienotu tirgus principu ieviešanu telekomunikāciju nozarē, jo šīs pārmaiņas veicinās konsolidāciju, kas spēlēs par labu lielajām operatoru grupām un kaitēs mazo operatoru interesēm,» DB uzsvēra valstī jaunākā mobilo sakaru operatora Bite Latvija komercdirektore Kristīne Britāne.
