Jaunākais izdevums

2012.gadā Ventspilī plānots nodot ekspluatācijā trīsstāvu ēku - ambulatorās veselības aprūpes centru.

Patlaban notiek ēkas karkasa siltināšana, informē Ventspils dome. Jaunās Ventspils poliklīnikas ēkas jumts būšot pirmais jumts Latvijā, kuram ir izveidots unikālas tehnoloģijas, īpaši biezs siltinājuma slānis. Jaunbūves iekštelpās notiek komunikāciju izbūve, ūdensvada, ugunsdzēsības signalizācijas, elektrības vadu izbūves darbi.

Jaunā ambulatorās veselības aprūpes centra būvniecība notiek ERAF projekta Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī ietvaros, un jau 2012.gadā ir paredzēts atklāt jaunu trīs stāvu ēku 2 059m2 platībā, nodrošinot infrastruktūru sešu ģimenes ārstu kabinetiem.

Būvdarbus veic pilnsabiedrība Piegādātāju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība, RBSSKALS Būvsabiedrība un Ostas celtnieks, nodrošinot vidēji 20 darba vietas.

Projekta kopējās izmaksas paredzētas 2,2 miljonu Ls apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1,8 miljoni Ls (82% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām) un valsts budžeta dotācija 50 tūkstoši latu apmērā, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums projekta ieviešanai 353 tūkstošu latu apmērā. Plānotais projekta īstenošanas laiks ir no 2010.decembra līdz 2012.gada septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar zīmolu VCA poliklīnika turpmāk strādās desmit medicīnas iestādes

Lelde Petrāne,02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden pabeigts desmit Latvijas poliklīniku apvienošanas process. AS Veselības centru apvienība (VCA poliklīnika Elite, VCA poliklīnika Pulss 5, VCA poliklīnika Pļavnieki, VCA poliklīnika Jugla, VCA poliklīnika Vesels, VCA poliklīnika Aura R, VCA poliklīnika Olvi) pievienojās veselības centrs VALEO, reproduktīvas veselības klīnika EGV un Liepājas Metalurga medicīnas centrs. Turpmāk šīs veselības aprūpes iestādes strādās ar zīmolu - VCA poliklīnika, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pēc valsts reformas veselības aprūpes jomā visi Latvijas medicīnas uzņēmumi meklē iespēju optimizēt izmaksas un radīt saviem klientiem pēc iespējas kvalitatīvāku un pieejamāku pakalpojumu,» komentē Zigurds Lasovskis, AS VCA poliklīnika valdes priekšsēdētājs.

«Modernas izmeklēšanas tehnoloģijas prasa ievērojamas investīcijas, kuras viena medicīnas iestāde diez vai var atļauties. Taču, apvienojot spēkus, mēs varam iegādāties medicīnas iekārtas un nodrošināt saviem klientiem kvalitatīvu pakalpojumu par cenām, kas nereti ir zemākas nekā maksas pakalpojumi valsts medicīnas iestādēs,» skaidro vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidēta SIA «Rakstnieku poliklīnika», kuru tiesa 2017.gada 17.novembrī pasludināja par maksātnespējīgu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Šī gada 8.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma par SIA «Rakstnieku poliklīnika» maksātnespējas procesa izbeigšanu, jo tika izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns. Tagad uzņēmums likvidēts un attiecīgs ieraksts izdarīts komercreģistrā.

Ar maksātnespējas procesa pieteikumu 2017.gadā tiesā vērsās pati SIA «Rakstnieku poliklīnika». Poliklīnika norādīja, ka tai jau ilgstoši pastāvēja kavēti nodokļu maksājumi. Turklāt, SIA «Rakstnieku poliklīnika» nebija izdevies atrisināt jautājumu par poliklīnikas telpu nomu Rīga, Raiņa bulvārī 27, tādējādi traucējot veikt darbību pilnā apmērā.

Minēto iemeslu dēļ SIA «Rakstnieku poliklīnika» nav bijis iespējams veikt darbību pilnā apmērā; tās ieņēmumi būtiski samazinājušies, bet izdevumi - saglabājušies pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bijušās Rakstnieku poliklīnikas ēku Raiņa bulvārī izsolīs ar trīs miljonu eiro sākumcenu

LETA,31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ar trīs miljonu eiro sākumcenu izsolīs ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 781 kvadrātmetra platībā un divām būvēm. Izsoles sākumcena ir trīs miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Īpašuma elektroniskā izsole ar augšupejošu soli sāksies pirmdien, 4.novembrī, bet noslēgsies 4.decembrī plkst.13.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets šogad 24.septembrī atļāva VNĪ izsolē pārdot ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā.

Daļa no nekustamā īpašuma ir iznomāta - atbilstoši 2018.gada 19.martā noslēgtajam telpu nomas līgumam SIA «OC Vision» līdz 2023.gada 31.oktobrim un līdz brīdim, kad pēc līguma termiņa notecējuma puses ir pilnībā izpildījušas savas saistības, iznomātas ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 118,7 kvadrātmetri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesentu trūkuma dēļ šodien nenotika VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātā atkārtotā elektroniskā izsole ēkai Rīgā, Raiņa bulvārī 27, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, informēja VNĪ.

Izsoles sākumcena bija noteikta 2,25 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Ņemot vērā to, ka vairākās atkārtotās izsolēs, tostarp izsolē, kas noslēdzās šodien, neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ nolēmis uz laiku pārtraukt īpašuma izsoļu organizēšanu.

VNĪ plāno pārskatīt izsoles nosacījumus un turpināt īpašuma izsoļu rīkošanu 2021.gadā, kad nekustamā īpašuma tirgū situācija varētu būt pamainījusies.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2019.gada 24.septembrī atļāva VNĪ izsolē pārdot ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā.

Daļa no nekustamā īpašuma ir iznomāta - atbilstoši 2018.gada 19.martā noslēgtajam telpu nomas līgumam SIA "OC Vision" līdz 2023.gada 31.oktobrim un līdz brīdim, kad pēc līguma termiņa notecējuma puses ir pilnībā izpildījušas savas saistības, iznomātas ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 118,7 kvadrātmetri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā poliklīnikā, kas pacientiem būs atvērta no 5. februāra, konsultācijas sniegs ap 150 speciālistu.

Ceturtdien atklāta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra «Gaiļezers» jaunā daudzprofilu poliklīnika. Stacionāra «Gaiļezers» poliklīnikas telpu rekonstrukcijas izmaksas bija 2,8 miljoni eiro, informē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa.

Jaunā poliklīnika izveidota telpās, kur agrāk atradās stacionāra «Gaiļezers» administratīvais korpuss. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve atzīmē, ka vairākums to atceras kā garu, tumšu un pagājušā gadsimta elpu saglabājušu gaiteni nokļūšanai slimnīcas korpusā. Pašlaik šī slimnīcas daļa ir rekonstruēta un pārtapusi par gaišu, modernu un pacientiem ērtu daudzprofilu ambulatoro pakalpojumu centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

SIA Rakstnieku poliklīnika iesniedz maksātnespējas pieteikumu

Lelde Petrāne, Žanete Hāka,13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rakstnieku poliklīnika, kas nodrošināja ārstniecības pakalpojumus, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 10. novembrī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Raiņa bulvāris 27, un tas Komercreģistrā ierakstīts 2003.gadā. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 110,4 tūkstoši eiro, bet darbības veids – vispārējā ārstu prakse.

Pērn SIA Rakstnieku poliklīnika apgrozījums bija 343,9 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 3292 eiro. Uzņēmumā strādāja 37 darbinieki.

SIA Rakstnieku poliklīnika valdes locekļi ir Daumants Lūsis un Baiba Rozanova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielākais reģistrētais uzņēmums – S2 Rīga

Žanete Hāka,21.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēti 277 jauni subjekti, kas ir par 35 mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 13 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 261 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 14 – individuālie komersanti, 12 - biedrības.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija SIA S2 Rīga – 1,878 miljoni eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Skolas iela 2, bet tā darbības veids nav norādīts.

Otrs lielākais uzņēmums, kas reģistrēts aizvadītajā nedēļā, bija SIA Rīgas veselības centrs ar 300 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums izveidots, apvienojot RSIA Iļģuciema poliklīnika, RSIA Torņakalna poliklīnika, RSIA Veselības centrs Imanta, RPSIA Bērnu veselības centrs Ķengarags, RPSIA Bolderājas poliklīnika un RPSIA Primārās veselības aprūpes centrs Ziepniekkalns. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Valdeķu iela 57.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP atļauj apvienoties Poliklīnika un Veselības Centru Apvienība

Lelde Petrāne,04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Poliklīnika iegūt izšķirošu ietekmi pār AS Veselības Centru Apvienība. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi, KP pievērsa uzmanību trim tirgiem – zāļu vairumtirdzniecības tirgum Latvijā, kā arī primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgiem. Zāļu vairumtirdzniecības tirgū darbojas AS Poliklīnika saistītais uzņēmums AS Recipe Plus, tādējādi konkrētais tirgus ir uzskatāms par vertikāli saistītu ar primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgu. KP lēmumā secina, ka ietekme zāļu vairumtirdzniecības tirgū būs nebūtiska, jo zāļu piegādes uz veselības aprūpes centriem tiek veiktas nelielos apmēros.

Tāpat KP lēmumā secina, ka primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgos Rīgā, Daugavpilī un Liepājā darbojas daudz konkurējošu uzņēmumu, tajā skaitā vairākas reģionālās slimnīcas, tāpēc kaitējums konkurencei netiks nodarīts un tirgus koncentrācija nepalielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētāju Zigurdu Lasovski

Lelde Petrāne,03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīcas būvdarbu autoruzraudzību veiks Sestais stils

Zane Atlāce-Bistere,10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2017. gada 8. maijā ir pieņēmusi lēmumu atklātā konkursā A korpusa otrās kārtas būvprojekta izstrāde un būvdarbu autoruzraudzība, piešķirot līguma slēgšanas tiesības SIA Sestais stils.

Atklātā konkursā savu piedāvājumu bija iesnieguši trīs pretendenti: SIA Sarma un Norde Arhitekti , SIA Arhitektu birojs Krasts un SIA Sestais stils.

Jauna būvniecības procesa ietvaros slimnīca plāno veikt jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību aptuveni 37 000 m2 platībā, un šī iepirkuma mērķis ir Slimnīcai kā Pasūtītājam iegūt pilna apjoma būvprojektu un tā detalizāciju. Jaunā korpusa otrās kārtas ēkai jāatbilst modernas, daudzfunkcionālas universitātes līmeņa slimnīcas prasībām, kas ir ilglaicīga, ērta personālam un pacientiem, energoefektīva un Latvijas apstākļiem ekonomiski saprātīgi uzbūvējama un apkalpojama.

Atklāta konkursa ietvaros Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) veica iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi, kas nozīmē, ka tika izvērtēta visa ar iepirkuma procedūras norisi saistītā dokumentācija. Saņemot pozitīvu IUB atzinumu, VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca lēma par atklātā konkursa rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 24.oktobrī, svinīgi tika atklāts slimnīcas 23.korpuss - Šarlotes poliklīnika, kur apvienotas bijušās pašvaldības poliklīnikas Grēcinieku ielā 34 un Brīvības ielā 100, kā arī zobārstniecība Stabu ielā 9.

Agrākā stacionārās nodaļas ēka ar kopējo platību 2304 m2 ir pārveidota par bērnu veselības centru, kur pieejamas ģimenes ārstu prakses, bērnu speciālistu konsultācijas, stomatoloģijas, rehabilitācijas un ūdensdziedniecības pakalpojumi.

Restaurācijas darbi 23.korpusā tika veikti pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma. Gan projektēšanu, gan ēkas rekonstrukcijas un renovācijas darbus veica AS LNK Industries, un kopumā objektā ieguldīti 1,8 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

23.korpusa ēka ir trīs stāvu ķieģeļu ēka ar mansardu. Ēkas cokola stāvs ir iedziļināts zemes līmenī. Jaunā telpu funkcija ir bērnu un pieaugušo poliklīnika ar bērnu ūdensdziedniecības un zobārstniecības pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā Jelgavas centrā top pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas, par ko vienojusies Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību.

Sadarbības ietvaros mediķi un biškopji vienojušies pievērst sabiedrības uzmanību ekoloģijas nozīmei cilvēku veselības saglabāšanā un bišu svarīgajai lomai pārtikas ražošanas nodrošināšanā, apputeksnējot vairāk nekā 80% pārtikas kultūraugu. Sākoties liepziedu nektāra ievākšanas sezonai, uz Jelgavas poliklīnikas jumta izvietotas pirmās trīs bišu saimes, kas nākotnē pāraugs veselā bišu dārzā. Ikdienas rūpes par bišu saimēm uzņēmies Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš.

“Iedvesmojamies no bišu nemitīgā čakluma, kas raksturīgs arī mediķiem, kā arī vēlamies pievērst jelgavnieku uzmanību tīrajai videi mūsu pilsētā, jo bites ir izvēlīgas dāmas. Tīra vide ir nozīmīga arī mūsu veselībai. Turklāt, urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai “ienākt” pilsētā un pilsētai – dabā. Tādējādi neviļus savu darbinieku saimi esam palielinājuši par aptuveni 100 tūkstošiem čaklu darbinieču, bet esam noskaņoti bišu saimju skaitu vēl palielināt, kad pabeigsim realizēt poliklīnikas nākamās attīstības ieceri – saules paneļu uzstādīšanu, lai ražotu elektrību pašu vajadzībām,” stāsta Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP atļauj Repharm grupas uzņēmumam iegādāties SIA Centrālā laboratorija

Dienas Bizness,18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 7.aprīlī pieņēma lēmumu atļaut AS Poliklīnika iegādāties SIA Centrālā laboratorija, jo šāds darījums neapdraud konkurenci un patērētāju intereses, informē KP.

AS Poliklīnika ietilpst AS Repharm piederošu uzņēmumu grupā. AS Repharm pilnībā vai daļēji pieder arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar zāļu vairumtirdzniecību (lieltirgotava Recipe Plus), zāļu mazumtirdzniecību (AS Sentor Farm aptiekas), zāļu ražošanu (AS RĪGAS FARMACEITISKĀ FABRIKA) un veselības pakalpojumu sniegšanu (AS Veselības centru apvienība ietilpstošie veselības centri).

Savukārt SIA Centrālā laboratorija sniedz tikai laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus, tai pieder 23 analīžu materiālu pieņemšanas punkti un desmit laboratorijas, kā arī uzņēmums SIA Rēzeknes laboratorija.

KP lēmumā konstatēja, ka darījums ietekmē trīs tirgus – apvienošanās veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgu, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgu un laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un materiālu piegādes tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Investējot 80 000 eiro, Liepājā atklāts jauns atveseļošanās centrs

Lelde Petrāne,24.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības centru apvienība (VCA) Liepājas MC poliklīnikā atvērts jauns atveseļošanās centrs.

Rehabilitācijas centra izveidē investēti 80 000 eiro.

Jaunajā atveseļošanās centrā piedāvā dažādas ūdensdziedniecības procedūras - Šarko dušu, zemūdens masāžu, dūņu un aļģu procedūras, kriomasāžu, kā arī sāls istabu.

VCA dibināta 2011.gada novembrī. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS Poliklīnika, kas savukārt pieder kompānijai Repharm, kurai pieder arī lielākā Latvijas zāļu vairumtirgotāja Recipe Plus, lielāko Latvijas aptieku tīklu - Mēness aptiekas - pārvaldošā AS Sentor Farm aptiekas un AS Rīgas farmaceitiskā fabrika (RFF).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) rehabilitācijas kompleksā Dzintari nepiemērotās telpās ilglaicīgi atrodas un netiek izmantotas SPA iekārtas teju 11 tūkstošu latu vērtībā, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Līdz 2009.gadam IeM poliklīnika amatpersonām sniedza medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus kompleksā Dzintari, kas atrodas Jūrmalā, Piestātnes ielā. Tā gada septembrī IeM poliklīnika pārtrauca sniegt rehabilitācijas pakalpojumus un nodeva Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA) materiālās vērtības, kuras tika izmantotas rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp arī medicīniskās iekārtas.

Revīzijas laikā konstatēts, ka kopš 2009.gada septembra neapkurinātās telpās joprojām atrodas un netiek izmantotas vairākas medicīniskās iekārtas – sausā ogļskābes vanna, hidroterapijas SPA pārplūdes tipa masāžas vanna OCEAN, Vichy duša, cirkulārā duša un citas iekārtas –, kuru kopējā atlikusī vērtība 2010.gada 31.decembrī bija 10 925 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Liepājas zobārsniecības poliklīnikā par 44 tūkstošiem nomaina aparatūru

Dienas Bizness,09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) zobārstniecības poliklīnikā norit mutes, zobu ārstēšanas un labošanas aparatūras nomaiņas darbi, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Ar jauno aparatūru strādāt ērtāk būs gan ārstiem, gan ērtāk pacientiem.

«Šī aparatūra ir jaudīgāka. Zobārstniecības krēslus šoreiz piegādāja diviem kabinetiem - gan bērnu, gan pieaugušo, jo līdz šim tajos tika strādāts ar 1996.gada aparatūru,» medijam stāstījusi poliklīnikas vadītāja Evija Tautere.

«Aparatūra iegādāta par Liepājas Reģionālās slimnīcas līdzekļiem – 44 165 eiro ar PVN,» informējusi LRS sabiedrisko attiecibu speciāliste Indra Grase.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

AS Poliklīnika vēlas apvienoties ar SIA Centrālā laboratorija

Žanete Hāka,18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros AS Poliklīnika, kas ir AS Repharm meitas uzņēmums, iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Centrālā laboratorija, informē padome.

AS Poliklīnika ir 100% dalībniece AS Veselības centru apvienība, kas savukārt ir 100% dalībniece SIA Klīnika EGV, SIA Dzelzceļa veselības centrs, SIA Medicīnas firma Dinas un SIA Rīgas zobārstniecība.

AS Repharm pieder arī AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas, kas ir 100% dalībniece SIA Ikedo, SIA Viktorija Z, SIA Melise, SIA Rēzeknes ērgļa mazā aptieka, SIA Juglas 15, SIA firma Smiltenes Aptieka 2 un SIA Senā Grīva.

SIA Centrālā laboratorija vienīgais dalībnieks ir SIA Korx. SIA Centrālā laboratorija ir 5,32% kapitāldaļu īpašniece SIA Preiļu slimnīca un 51% kapitāldaļu īpašniece SIA Rēzeknes laboratorija.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA,21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons,15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons,08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pētījums: Ventspils osta var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem

Db.lv,24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostā sasniedz lielāko kravu apgrozījumu desmitgadē

Vēsma Lēvalde,05.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru