Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies, tikmēr līdzīpašnieks Aigars Vaivars pārdod savā īpašumā esošās fermas un maizes cepšanas biznesu, turpmāk pievēršoties citai jomai - lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu iznomāšanai.

Vaivars informē, ka tiek pārdotas viņa īpašumā esošās liellopu fermas Birzes, kā arī maizes ceptuve Sērene. Fermu komplekss ar 400 liellopiem tiek pārdots par 875 000 eiro, savukārt ceptuve - par 485 000 eiro.

«Tas ir labs sākums kādam, kas vēlēsies nodarboties ar šo lietu, jo īstenībā būtu jāiegulda četri, pieci miljoni, bet šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti labs. Turklāt īpašumi nav apgrūtināti ne ar kredītiem, ne citām saistībām,» sacīja Vaivars.

«Patiesībā lauksaimniecība man nekad nav bijusi ļoti tuva, tomēr 20 gadus šo biznesu vadīju. Tagad gribu radikāli mainīt darbības jomu, turpmāk sniegšu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Tehnika joprojām ir ļoti laba, un jau ir pasūtījumi,» atzina uzņēmējs. Jautāts par pircēju interesi, viņš norādīja, ka tā esot liela.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, pastāstīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Kā stāstīja Vaivars, Kučinskis ir ticies ar juristiem no Valsts kancelejas, Saeimas Juridiskā biroja, kā arī ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, kuri izdiskutējuši jautājumu par minēto likumprojektu. Tāpat premjers iepazinies ar medijos publicētajām Satversmes tiesas tiesneša domām.

«Juristi secinājuši, ka jebkuras pašvaldības kā sabiedrības tieši vēlētā kopuma atlaišana ar likumu ir galējs līdzeklis, kuram jābūt pamatotam ar konkrētiem faktiem. Konkrētajā likumprojektā nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo Rīgas domi,» atzina Vaivars.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šonedēļ veicis procesuālas darbības skaistumkopšanas uzņēmumā «Kolonna», kura pārvaldītājs ir Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA «Reho», liecina neoficiāla informācija.

VID pārstāvis Andrejs Vaivars apstiprināja, ka VID šonedēļ veicis procesuālas darbības vienā no lielākajiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem Latvijā.

Vaivars neatklāja skaistumkopšanas uzņēmuma nosaukumu, jo to VID liedz likums. Vaivars vienīgi norādīja, ka procesuālās darbības bija saistītas ar aizdomām par nedeklarētu naudu uzņēmumā.

Tāpat Vaivars nevarēja teikt, vai pēc veiktajām procesuālajām darbībām skaistumkopšanas uzņēmumam ir piemēroti kādi aizliegumi vai darbības ierobežojumi.

«TV3 Ziņām» Vaivars norādīja, ka VID ir aizdomas, ka uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem fiktīvi izmaksāta komandējumu nauda, kas nav jāapliek ar nodokļiem, taču faktiski darbinieki komandējumos nemaz nav sūtīti. Šajā lietā neviens pagaidām neesot aizturēts.

Lai arī pirms nedēļas izskanēja, ka netiks pārdota Daugavas piena ražotne, šobrīd pārdošanā arī tā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daudznozaru kompānijas (DK) Daugava īpašnieki februāra vidū ir pieņēmuši lēmumu pārdot piena pārstrādes rūpnīcu ar pilnu aprīkojumu, DB apstiprināja uzņēmuma līdzīpašnieks un bijušais vadītājs Aivars Vaivars. Par rūpnīcu tiek prasīti 1,5 milj. eiro. «Tas ir šausmīgi lēti. Šādu summu rūpnīcai izmaksāja tikai piena pirmapstrādes kartona paku aparātu cehs vien,» uzskata A. Vaivars.

Krievijas uzņēmumam Gogol-mogol DVA, A. Vaivaram un trim Krievijas pilsoņiem piederošajā uzņēmumā lēmums par pārdošanu pieņemts, pamatojoties uz bažām par ilgtermiņa problēmām saistībā ar piena pārstrādes rūpnīcā ražoto produktu noietu Krievijas tirgū, uz ko uzņēmums fokusējās. Gogol-mogo DVA, kam pieder 68% uzņēmuma daļu, vairs nesaskata perspektīvu ražošanai Latvijā, tāpēc nolemts rūpnīcu pārdot, bet tās vietā jau iegādāts piena pārstrādes uzņēmumu Krievijā, informēja A. Vaivars.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Neplānotu darbu dēļ šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav pieejama gada ienākumu deklarācijas sagatavošana, liecina VID paziņojums.

VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka šorīt EDS vienlaicīgi centušies izmantot 30 tūkstoši cilvēku un šādu slodzi sistēma nespējot izturēt. Viņš gan nevarēja pateikt, cik cilvēkus vienlaicīgi EDS spēj uzņemt. Šobrīd atbildīgie tehniskie darbinieki intensīvi strādā, lai sistēmas darbību atjaunotu. VID aicina iedzīvotājus tik ļoti nesteigties ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu, jo «tās nav Dziesmu svētku biļetes, kas var beigties». A. Vaivars uzsvēra, ka katras deklarācijas apstrādei nepieciešams laiks, tādēļ tās iesniegšana tieši šodien naudas saņemšanas ātrumu būtiski neietekmēs.

Finansējums paredzēts, lai uzlabotu komunikāciju ar klientiem lielos B2C uzņēmumos.

Latvijas uzņēmums "KPI Berry" palīdz izveidot un realizēt datos balstītas, personalizētas komunikācijas taktikas lieliem B2C uzņēmumiem. Pirms gada šo kompāniju līdzdibināja akselerācijas programmas "Techstars London" absolventi Mārtiņš Vaivars un Artūrs Priedītis.

Kad viņi strādājām pie sava iepriekšējā uzņēmuma, M. Vaivars un A. Priedītis pamanīja vairākas problēmas veidā, kā lieli uzņēmumi organizē savu izaugsmes stratēģiju. Uzņēmumi visus savus resursus velta jaunu klientu piesaistei, lai gan milzīga vērtība ir klientu aktivizēšanai un saglabāšanai. Cits dibinātāju novērojums liecina par vāju komunikācijas stratēģiju personalizāciju, kā arī gandrīz neeksistējošu sasaisti ar lietotāju pirkumu datiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ceturtdien veic kratīšanas Latvijas Futbola federācijas (LFF) telpās.

"Apstiprinām, ka šodien LFF telpās VID pārstāvji veic procesuālās darbības. Plašākus komentārus sniegsim tiklīdz tas būs iespējams," informēja LFF.

Tikmēr VID pārstāvis Andrejs Vaivars sacīja, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu pret vienu no Latvijā strādājošām sabiedriskajām organizācijām. Kriminālprocess sākts par grāmatvedības un statistikas informācijas noteikumu pārkāpumiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ceturtdien šī kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veic procesuālas darbības - vairākas kratīšanas," sacīja Vaivars.

Jau ziņots, ka VID pirms pāris nedēļām pieņēma lēmumu, ar kuru LFF atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. VID lēmumu pieņēma 1.aprīlī, bet tas stājās spēkā 8.aprīlī.

Rekonstruētajai Dunalkas sporta hallei tiks veikta atkārtota būvekspertīze, jo ir šaubas par jumta konstrukciju skrūvju savienojumu kvalitāti, informējis Liepājas reģiona novadu būvvaldes vadītājs Andris Vaivars, vēsta portāls ReKurZeme.

Sporta halles ekspluatācija līdz ekspertīzes slēdzienam tiek uzskatīta par apturētu, kaut gan tā pēc rekonstrukcijas vēl nav tikusi izmantota, skaidrojis Durbes novada domes priekšsēdētājs Jānis Ruško (Durbes novada attīstībai).

Viņš norādījis, ka visas halles būvniecības kārtas vēl nav nodotas ekspluatācijā. Liepājas reģiona novadu būvvaldes vadītājs precizējis, ka vēl nav nodota ekspluatācijā būvniecības pēdējā kārta - tribīņu balkons, bet pati sporta zāle ekspluatācijā ir nodota un to drīkstēja arī ekspluatēt līdz brīdim, kad atklājās informācija par, iespējams, neatbilstošajiem skrūvju savienojumiem. «Visus objektus, kas pa kārtām ir nodoti ekspluatācijā, drīkst ekspluatēt, norobežojot to daļu, kas vēl nav nodota ekspluatācijā,» ReKurZemei skaidrojis Vaivars.

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.

"Kāpēc Reira demisija, šeit ir jāprasa premjera demisija! Reirs viens pats nepieņem šādus lēmumus, un mēs redzējām Saeimā... Opozīcijas deputāti mēģināja vest pie prāta, labot kļūdu, pateikt, ka pieņēmām nepareizu lēmumu. Koalīcija nodemonstrēja pilnīgu ignoranci šajā jautājumā. Vienu uztaisīt par grēkāzi – es nepiekrītu!"

Tā pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā TV24 tiešraidē raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu sacīja Grāmatvežu asociācijas locekle un ZZS biedre Lienīte Caune.

Pēc būtības šī ir viena no pirmajām skaidrajām norādēm par premjera demisijas nepieciešamību, kas balstīta finanšu apsvērumos, nevis strīdos par vakcinācijas kārtību, masku valkāšanu vai citiem valsts ne saimnieciskas darbības jautājumiem, kas nereti tiek izcelti kā primārie, lai arī nekādi neietekmē Latvijas finanšu stāvokli un stabilitāti.

Tādēļ Dienas Bizness lūdza skaidrojumus par pašreizējo situāciju un dziļāku pamatojumu, kādēļ kardināli jāmaina valdības vadības stils kopumā.

Pastāv teiciens, labi zināms mākslas kritiķu rindās - konteksts ir karalis. Lietas pašas par sevi ir vienkārši lietas. Viss pārējais ir kontekstā jeb, kā māca katrs glancēts žurnāls - mūsu galvās.

Piemēram, okupācija ir vienkāršs tehnisks termins. Tā mums liekas slikta Padomju Savienības kontekstā, bet diez vai kāds latvietis naktīs neguļ aiz tā, ka mēs jau kuro gadu paši veidojam okupācijas karaspēku kaut kur tālu austrumos. Tātad ir arī laba okupācija. Tāpat politiķa demisija - vienkārši runājot, tā ir aiziešana no darba pēc paša vēlēšanās. Pretēji masu medijos un publikas atpziņā atstātajam nospiedumam, demisija pati par sevi nav ne vainas, ne atbildības cēla uzņemšanās. Tā nav kāds īpašs apliecinājums, kuru paveikt var tikai īsts valstsvīrs, un nekad ne parasts politiķis. Tā var tāda būt - noteiktā kontekstā. Bet var arī nebūt. Dombrovska gadījumā šāda cēla konteksta, protams, nav.

Ukraiņiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums SIA Latvian Dairy sācis darbu bijušajā DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcā Jaunjelgavas pagasta Sērenē, ražojot dažādus siera veidus eksportam un nodarbinot vairāk nekā 60 cilvēkus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvian Dairy ir ukraiņu kompānijas Terra Food meitasuzņēmums, kas nodibināts, ukraiņu investoriem 2015.gada oktobra beigās nopērkot DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcu no Krievijas uzņēmuma Gogol-Mogol, kuram savukārt savas kapitāldaļas iepriekš nodeva rūpnīcas dibinātājs un īpašnieks Aigars Vaivars.

Terra Food atrodas Kijevas pievārtē un ir viens no piena pārstrādes industrijas līderiem Ukrainā, kas specializējas siera un sviesta ražošanā, eksportējot produkciju uz vairāk nekā 30 valstīm.

Kā liecina Firmas.lv dati, Latvian Dairy reģistrēts 2015.gadā 23.septembrī Rīgā ar pamatkapitālu 350 000 eiro.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 70% kapitāldaļu ir Kiprā reģistrēta kompānija Goforth Limited, bet pa 10% daļu katram pieder Ukrainas pilsoņiem Staņislavam Vitovičam, Andrejam Vitovičam un Sergejam Kovaļčukam.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto, apliecināja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta, tomēr Vaivars apliecināja, ka, neskatoties uz aizturēšanām, minētā muitas kontroles punkta darbs nav traucēts.

Jau ziņots, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi veikusi izmeklējošās darbības muitas kontroles punktā "Terehova", kuras rezultātā aizturētas VID Muitas pārvaldes amatpersonas.

"Minētās darbības veiktas, turpinot pretkorupcijas pasākumu kopumu. VID jau ziņoja, ka ilgstošu izmeklējošo darbību rezultātā, sadarbojoties vairākām atbildīgajām institūcijām, VID Iekšējās drošības pārvalde veica Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā," pagājušajā nedēļā pauda VID.

«Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas, ko var nodrošināt, rīkojot caurspīdīgu, skaidri saprotamu atlases procesu, kas ļautu šai valstij nozīmīgajai institūcijai izvēlēties labāko vadītāju,» uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Viņš norāda, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu ir nepieciešams stiprināt, palielinot tā kapacitāti un nodrošinot labu pārvaldību, kā arī sadarbību ar citām atbildīgajām institūcijām.

Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars informē - lai izvēlētos Latvijas Republikas Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja kandidātu, uz šo posteni nākamās nedēļas sākumā tiks izsludināts atklāts konkurss, informē

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir lūdzis atbalstu šā konkursa nodrošināšanai Ministru prezidentam, kurš organizēšanu uzdevis veikt Valsts kancelejai. Atbilstoši Ē. Kalnmeiera lūgumam, konkursa komisijas vadītājs būs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, bet darbam tajā augsta līmeņa pārstāvniecība jānodrošina Finanšu ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, kā arī Latvijas Bankai.

Finanšu ministrijas (FM) komisija rosina finanšu ministram Jānim Reiram (JV) paust mutisku aizrādījumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājai Ievai Jaunzemei par pretrunīgas informācijas sniegšanu, sacīja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš klāstīja, ka FM resora ietvaros notikusi dienesta pārbaude par publiski izskanējušo informāciju, kā arī publiskās sanāksmēs izskanējušiem faktiem saistībā ar iniciatīvu virzību nodokļu maksātāju sloga mazināšanai.

«Lai rastu pārliecību un konstatētu neizdarību iemeslus, kā arī priekšlikumus efektīvākai normatīvo aktu ieviešanai, ministrijas vadība rosināja izveidot dienesta pārbaudes komisiju. Komisija konstatēja, ka nepastāv Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā minētie pamati disciplinārlietas ierosināšanai. Publiskajā telpā izskanējusī informācija par disciplinārlietu par VID ģenerāldirektori neatbilst patiesībai,» uzsvēra Jarockis.

Vairāki uzņēmēji Dienas Biznesam vēstīja par satraucošu situāciju - jūnija sākumā viņi gaidīja pieteikto valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par aprīli, taču tā vietā saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstuli, ka naudas nav, tāpēc atbalsta izmaksa tiek pagarināta.

“Kā lai mēs strādājam? Gandrīz septiņus mēnešus mums visi veikali ierobežojumu dēļ bija slēgti. Informācija par to, kad varēsim atsākt darbu, nebija, par atļauju atsākt darbu tika paziņots pēkšņi, divas dienas iepriekš. Veikalus aizvēra decembrī, mums ir pilna noliktava ar ziemas zābakiem. Apģērbu veikaliem ir vēl trakāk. Nesaņemot šo atbalsta naudu, mēs nevaram pat nopirkt preci, lai veicinātu kaut kādu apgrozījumu. Situācija ir diezgan dramatiska, gaidām maksātnespējas vilni,” reālo situāciju raksturo kāda apavu veikalu tīkla īpašniece, kas vēlējās palikt anonīma.

Fragments no VID vēstules par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšanu

Uz vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu tiks rīkots jauns konkurss, aģentūrai LETA pavēstīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Premjers ir saņēmis informāciju no Finanšu ministrijas par līdzšinējās kandidātes Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas lēmumu atteikties kandidēt uz šo amatu. Tāpēc, ņemot vērā radušos situāciju, nolemts rīkot jaunu konkursu uz šo amatu.

Kučinskis uzsver, ka jauno konkursu nepiemeklēs tāds pats liktenis, kā iepriekšējo, jo šoreiz tiks piesaistīta kāda no profesionālām personāla atlases kompānijām. Tas nozīmē, ka kandidātus izraudzīsies un uzrunās tieši personāla atlases speciālisti, skaidroja Vaivars.

Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir atjaunota, taču, lai neradītu sistēmas traucējumus, deklarāciju var iesniegt ierobežots cilvēku skaits, informē VID.

Kā vēstīts, šorīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nebija pieejama gada ienākumu deklarācijas sagatavošana. Tagad sistēma darbojas, taču brīžiem palēnināti.

VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka šorīt EDS vienlaicīgi centušies izmantot 30 tūkstoši cilvēku un šādu slodzi sistēma nespējot izturēt. Viņš gan nevarēja pateikt, cik cilvēkus vienlaicīgi EDS spēj uzņemt.

VID aicina iedzīvotājus tik ļoti nesteigties ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu, jo «tās nav Dziesmu svētku biļetes, kas var beigties». A. Vaivars uzsvēra, ka katras deklarācijas apstrādei nepieciešams laiks, tādēļ tās iesniegšana tieši šodien naudas saņemšanas ātrumu būtiski neietekmēs.

Sabiedrībai regulāri tiek sniegta visa informācija par pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), pavēstīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

"Saistībā ar kukuļošanas mēģinājumu dienestā, sabiedrībai ir sniegta visa informācija, kuru procesa virzītāji atzinuši par iespējamu. Tāpat arī iepriekš sabiedrība informēta par visiem atklātajiem pārkāpumiem," skaidroja Vaivars.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzdevis VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei tuvākajā laikā sniegt sabiedrībai pilnu informāciju par atklātajiem VID amatpersonu pārkāpumiem, izmeklēšanas rezultātiem un piemērotajiem sodiem.

Tāpat Jaunzemei esot jāsniedz sabiedrībai informācija par trauksmes cēlēju ziņojumu skaitu un izskatīšanas rezultātiem. Šāds uzdevums dots, ņemot vērā atklātos gadījumus par kukuļošanas mēģinājumiem VID, kā arī to, ka dienesta vadība neesot pilnvērtīgi informējusi sabiedrību par citiem noziegumiem iestādē.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

Par demisiju paziņojušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir labākais Latvijas premjers kopš neatkarības atjaunošanas un viņš būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikas stiprināšanai, sacīja Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta vecākais līdzstrādnieks Anderss Oslunds.

Viņš atzina, ka nekādas katastrofālas sekas premjera demisija uz Latvijas ekonomisko stāvokli neatstās, jo Latvijas ekonomika patlaban ir stipra un nav risku tās stabilitātei, ja vien tiek īstenota saprātīga politika.

Tomēr A. Oslunds pauda pārliecību, ka Dombrovskis ir vajadzīgs Latvijas ekonomikas tālākai stiprināšanai, piemēram, joprojām risināmi ir korupcijas jautājumi.

Ekonomists domā, ka premjera atkāpšanās no amata ir skumjš notikums, ņemot vērā V. Dombrovska lielo ieguldījumu Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. «Nav šaubu, ka V. Dombrovskis ir paveicis labu darbu,» sacīja ekonomists, paužot viedokli, ka V. Dombrovskis ir labākais Latvijas premjers kopš neatkarības atgūšanas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzdevis finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) izvērtēt šonedēļ saņemto informāciju no AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, pavēstīja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Valsts kanceleja ir saņēmusi Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas iesniegumu. Uz to reaģējot, Ministru prezidents Māris Kučinskis ir parakstījis Ašeradenam un Reizniecei-Ozolai adresētu rezolūciju, aicinot izvērtēt iesniegumā minēto un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā sniegt savstarpēji saskaņotu atbildi iesniedzējam, par to informējot arī pašu Kučinski.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai. Uzņēmuma pārstāvji iepriekš vēstīja, ka vienošanās ar Swedbank attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu) pret banku nav panākta. Bankas atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.