ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Igaunijas «Swedbank» otrdien paziņoja, ka pret «Swedbank» ierosinātās lietas, kuru rezultātā Igaunijas un Zviedrijas finanšu uzraugi varētu bankai noteikt sodu, uzskata par loģisku notikumu gaitu.

Igaunijas «Swedbank» komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīna Herodesa sacīja, ka banka neizteiks pieņēmumus par iespējamo sodu. «Kā jau ir norādīts iepriekš, abu valstu finanšu uzraudzības institūciju galvenie novērojumi lielā mērā sakrīt ar pašas bankas secinājumiem,» viņa teica. Herodesa norādīja, ka banka turpinās stiprināt darbības un procesus saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu un informēs par progresu bankas ceturkšņa pārskatos.

«Tāpat mēs ceturkšņa pārskatos nepārtraukti sniegsim jaunāko informāciju par iekšējās izmeklēšanas progresu, kā arī informāciju par uzlabojumiem bankas darbībā un procesos attiecībā uz cīņu pret naudas atmazgāšanu,» sacīja Igaunijas «Swedbank» pārstāve. «Swedbank» apstiprināja, ka otrdien saņemts Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvaldes lēmums par soda procesa sākšanu saistībā ar notiekošo izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem.

«Swedbank» Latvijā strādā ikdienas režīmā un amatpersonu nomaiņa mātesbankā tās darbību neietekmē, aģentūrai LETA sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa norādīja, ka Latvijas «Swedbank» ir banka ar Latvijā izsniegtu licenci un darbojas atbilstoši Latvijas likumiem kredītiestāžu darbības jomā, kā arī eirozonas banku kopīgajam normatīvajam ietvaram.

«Banka izpilda visas Latvijā noteiktās prasības individuālajiem darbības rādītājiem un normatīvus, kā arī nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu gan ar Latvijas uzraugu FKTK, gan ar Eiropas Centrālo banku, kuras tiešajā uzraudzībā tā atrodas kā Latvijas lielākā banka. Esam regulārā saziņā un tāpēc informēti, ka banka Latvijā strādā ikdienas režīmā un sniedz visus pakalpojumus saviem klientiem,» teica Upleja.

Viņa arī norādīja, ka lielos un profesionāli organizētos komercuzņēmumos dažu amatpersonu nomaiņa parasti neietekmē ikdienas darbu un klientu apkalpošanu, vēl mazāk to meitasuzņēmumu darbību citās valstīs, kā tas ir šajā gadījumā ar «Swedbank» Latvijā.

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

Swedbank Latvija padome ir apstiprinājusi līdzšinējo bankas valdes locekli un Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Lauri Menci par Swedbank valdes priekšsēdētāju.

L.Mencis pilda valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus jau kopš 2022.gada janvāra, un pilntiesīgi stāsies amatā pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma.

Lauris Mencis Swedbank strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Līdz šim vadīja Uzņēmumu pārvaldi un teju 2 gadus bijis arī Swedbank Latvija valdes loceklis. Savas karjeras laikā Swedbank viņš vadījis dažādas bankas struktūrvienības – gan starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, vēlāk mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļu, gan arī lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā Rīgas Ekonomikas Augstskolā, turpat arī iegūts maģistra grāds biznesa administrācijas studijās.

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank Latvija vadītāja amatā, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 2022.gada 1.janvāra par valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju kļūs pašreizējais valdes loceklis un Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

"R.Rubenis kā valdes priekšsēdētājs ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā. Viņa vadībā Swedbank Latvijā ir kļuvusi par spēcīgu un efektīvu banku, kas spējusi nodrošināt arī labus finanšu rezultātus. Tāpat augstu vērtējams ir Reiņa ieguldījums tieši sabiedriski nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā, piemēram ilgtspējas, finanšu pratības vai izglītības kvalitātes jomā. Vēlos pateikties Reinim par viņa ieguldījumu un novēlēt veiksmi un panākumus nākamajos profesionālajos izaicinājumos," saka Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Ņemot vērā aizdomas par «Swedbank» saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde nolēmusi sākt lietu pret Igaunijas «Swedbank», savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā.

Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.

Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods. Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.

SIA Monetizator (maksājumu aplikācijas Monea īpašnieks un izplatītājs) iesniegusi sūdzību Konkurences padomē par iespējamu AS Swedbank pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likuma 13. pantā noteikto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot atrašanos dominējošā stāvoklī, informē Monea.

Monea lūdz Konkurences padomi ierosināt lietu par iespējamu Konkurences likuma 13.pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS Swedbank darbībās, un, konstatējot pārkāpumu, piemērot AS Swedbank atbildību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Savā ikdienas darbībā mums ir jāspēj nodrošināt sekmīga sadarbība ar komercbankām. Līdz ar to bankas mums ir neizbēgamas sadarbības partneres. Jau no savas darbības uzsākšanas brīža mēs ikdienā sadarbojamies ar četrām lielākajām komercbankām Latvijā – AS Swedbank, AS Citadele banka, AS SEB banka un AS Luminor Bank Latvijas filiāle. Ņemot vērā, ka visas iepriekš minētās bankas sniedz Monea identiskus pakalpojumus, tad mums ir lieliska iespēja salīdzināt un novērtēt četru banku piemēroto cenu atšķirības,» skaidro Monea pārstāvis Mārtiņš Kalniņš.

Zviedrijas "Swedbank" grupa reorganizējusi vadības struktūru, kā arī atbrīvojusi no amatiem galveno risku pārvaldnieci un Baltijas segmenta vadītāju.

Grupas vadības amatpersonu skaits reorganizācijā samazināts no 17 līdz 14, paziņojusi banka.

Amatus atstās "Swedbank" grupas galvenā risku pārvaldniece Helo Meigasa, kura bija vienīgā Igaunijas pārstāve grupas vadībā, un "Swedbank" darbības Baltijas valstīs vadītāja Šarlote Elsnica. No pirmdienas galvenā risku pārvaldnieka pienākumu izpildītāja ir Gunilla Domeija-Hallrosa, bet "Swedbank" darbības vadītāja Baltijas valstīs pienākumu izpildītājs ir Jons Lidefelts.

"Swedbank" grupa ir sākusi meklēt kandidātus šiem amatiem. Nākamā gada pirmajā ceturksnī darbu "Swedbank" atstās arī grupas Kreditēšanas un maksājumu nodaļas vadītājs Leifs Karlsons, jo tiks veidota vienota bankas produktu nodaļa.

Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā šodien publicējuši pārbaužu rezultātus par "Swedbank" darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Uzraugu secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un "Swedbank" apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro* apmērā.

Savukārt, "Swedbank" darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Latvijas banku uzraugs FKTK šādu pārbaudi veica jau 2016. gadā, pavēstīja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. Abās valstīs "Swedbank" regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos, savukārt "Swedbank Grupa" kopumā īsteno 152 punktu programmu, lai, pēc tās vārdiem, "kļūtu par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem".

"Swedbank" jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016. gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – līdzīgu pārbaudi "Swedbank" Latvijā veica jau 2016. gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro administratīvo sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā pret finanšu noziegumiem.

Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde Finanšu inspekcija nolēmusi izbeigt lietu pret banku «Swedbank», lai atbalstītu ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu un izvairītos no iespējama dubulta soda.

Finanšu inspekcija procesuālo lietu pret «Swedbank» sāka 28.oktobrī. Lēmums par lietas sākšanu tika pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā tika plānots pārbaudīt, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus.

Arī šīs pārbaudes laikā tika atklātas nozieguma pazīmes, tādēļ finanšu uzraugs nolēma izbeigt procesuālo lietu, lai netraucēti varētu turpināties kriminālprocesa virzība. Finanšu inspekcija sadarbojas ar Valsts prokuratūru, lai nodrošinātu kriminālprocesa turpināšanos. Vienlaikus Finanšu inspekcija veic finanšu uzraudzības izmeklēšanu saistībā ar «Swedbank», lai saglabātu finanšu sektora stabilitāti un tirgus caurskatāmību, pārvaldot bankas rīcību.

Ar secinājumiem par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā noslēgusies neatkarīgā izmeklēšana "Swedbank" Zviedrijā un Baltijas valstīs, kuru 12 mēnešu garumā veica starptautiskais juridiskais birojs "Clifford Chance", informēja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos, arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus "Clifford Chance" neesot secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, informē J. Krops.

"Clifford Chance" ziņojums norāda, ka laika posmā no 2014. – 2019. gada sākumam "Swedbank" Baltijas struktūrvienību augsta riska klientu kontos saņemti maksājumi kopsummā 17,8 miljardu eiro apjomā un no tiem veikti maksājumi 18,9 miljardu eiro apmērā. Vislielākais maksājumu apjoms bijis Igaunijā, turklāt pēdējo piecu gadu periodā šādu darījumu īpatsvars ir būtiski sarucis līdz aptuveni 1 procentam no kopējā maksājumu apjoma. Vienlaikus izmeklētāji atzīst, ka nav gūti pierādījumi par šo darījumu saistību ar naudas atmazgāšanu.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 61 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņa ir palielinājusies, jo ir pieauguši bankas ieņēmumi, lai gan šajā periodā auguši arī bankas izdevumi.

Bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 57,216 miljoni eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi 2,7 reizes un bija 61,691 miljons eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2023.gada marta beigās bija 8,569 miljardi eiro, kas ir par 0,7% jeb 55,415 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 8,514 miljardi eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājušies par 52 miljoniem, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir auguši par diviem miljoniem eiro.

"Swedbank" grupas bijušajai vadītājai Birgitai Bonnesenai izvirzītas kriminālapsūdzības krāpšanā un tirgus manipulēšanā saistībā ar viņas komentāriem par aizdomām par naudas atmazgāšanu "Swedbank" meitasbankā Igaunijā, otrdien paziņoja Zviedrijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Apsūdzības ir saistītas ar Bonnesenas izteikumiem 2018. un 2019.gadā, kad mediji ziņoja par aizdomām, ka Igaunijas "Swedbank" notiek naudas atmazgāšana, savukārt Bonnesena žurnālistiem un investoriem teica, ka bankā tiek veikti kontroles pasākumi, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu.

"Noziegums ir tāds, ka bijusī bankas vadītāja tīši vai nopietnas nolaidības dēļ izplatīja maldinošu informāciju sabiedrībai vai uzņēmuma akcionāriem par bankas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu un atklātu naudas atmazgāšanu, izvairītos no tās un ziņotu par aizdomām par naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank"," norādījis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais prokurors Tomass Langrots.

Swedbank tuvāko nedēļu laikā plāno laist klajā savu jauno lietotni, kas 300 000 Latvijas iedzīvotāju nodrošinās iespēju pie kases norēķināties ar viedtālruni.

Jaunā lietotne, kura izstrādāta sadarbībā ar aktīvākajiem bankas klientiem, nodrošinās arī zibmaksājumus, ļaus apstiprināt darījumus ar pirksta nospiedumu vai sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kā arī vizuāli būs pielāgota mūsdienu tendencēm, informē kredītiestādē.

Bankas aplēses liecina, ka esošo Swedbank mobilo lietotni, kura līdz vasaras beigām automātiski atjaunosies uz jauno, šobrīd Latvijā izmanto 415 000 klientu. No tiem vairākums – ap 70% – ir Android tālruņu īpašnieki, kuriem turpmāk būs iespēja nenēsāt līdzi maksājumu karti.

«Daudziem klientiem mūsu mobilā lietotne ir kļuvusi par primāro veidu, kā izmantot bankas pakalpojumus – pāris pēdējo gadu laikā esam novērojuši stabilu 50% lietotāju skaita pieaugumu. Lietotnes pieaugošā popularitāte mudina spert soli un piedāvāt nākamo inovāciju, kas bankas pakalpojumus mobilajās ierīcēs padarīs pieejamākus un ērtāk lietojamus,» pauž Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 49 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē banka.

Peļņa ir palielinājusies, pateicoties ienākumu kāpumam un zemākiem izdevumiem kredītuzkrājumiem.

Tīrie procentu ienākumi būtiski nav mainījušies. Kreditēšanas apjomi ir auguši par 3%, pateicoties mājsaimniecību kreditēšanas apjomu kāpumam. Depozītu apjoms ir pieaudzis par 7%.

Neto ienākumi no komisijām ir pieauguši par 11%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem no karšu maksājumiem un aktīvu pārvaldības.

Izdevumi ir palielinājušies par 4%, lielākoties saistībā ar augstākām personāla izmaksām un ieguldījumiem digitālajos risinājumos.

Kredītuzkrājumu izmaiņas šogad bija minimālas, pretstatā 6 miljoniem eiro pirmajos sešos mēnešos pērn.

"Otrajā ceturksnī turpinājās ekonomikas izaugsme un bija vērojama augsta privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte. Vairāk kā dubultojies "Zaļās" finansēšanas apjoms, kas liecina par lielāku sabiedrības interesi par ilgtspēju un enerģētiskās stabilitātes veicināšanu. Vienlaikus inflācijas palielināšanās, procentlikmju kāpums un ziemas sezonā gaidāmās grūtības enerģētikā sāk negatīvi atsaukties uz patērētāju noskaņojumu un rada sarežģītākus apstākļus uzņēmumiem, kā rezultātā turpmākā ekonomikas attīstība kļūst neskaidrāka. Tomēr, ņemot vērā samērā spēcīgos ekonomikas un finanšu pamatrādītājus, un publisko ieguldījumu turpināšanos ekonomiskajā un sociālajā konverģencē ar ES, ilgāka termiņa prognozes Latvijas tautsaimniecībai ir cerīgas," pauž "Swedbank" vadītājs Latvijā Lauris Mencis.

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.