Lai arī statistiski uzskaitītās reālās algas pieaugums Latvijā gada laikā nedaudz pārsniedz viena procenta atzīmi un situāciju eksporta tirgos nekādi nevar saukt par uzlabojušos, valsts ekonomikas dinamikas galvenais indikators - iekšzemes kopprodukts (IKP) - gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn palielinājies par 5%, bet gada sešos mēnešos par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Bremzējoties eksporta izaugsmei, aizvien izteiktāka loma valsts ekonomiskajā pieaugumā ir ar iekšējo patēriņu saistītajām nozarēm. Par neapšaubāmu izaugsmes līderi kļuvusi būvniecība, kuras darbības mērogi gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn kāpuši par 23,5%. «Ja vietējais tirgus atdzīvojas un pieaug tā apjomi, tas nozīmē, ka pieaug būvniecības nozare - tātad pieaug infrastruktūras attīstība. Tie lēsts, ka jebkurš būvniecībā iesaistītais lats piesaista vēl piecus latus no apkalpojošajām sfērām. Jebkurš ieguldījums būvniecībā dod papildu aktivitāti visai ekonomikai,» skaidro SIA Cemex izpilddirektors Māris Gruzniņš.
Straujo izaugsmi būvniecībā nevajadzētu pāragri vērtēt kā mūsu valsts uzkāpšanu uz tā paša grābekļa, uz kura uzkāpts treknajos gados. Proti, būvniecības īpatsvars IKP struktūrā ir vērtējams kā mērens, sasniedzot 5,5%. Ja vērtējam ekonomiskās ilgtspējas kontekstā, valsts tautsaimniecības struktūra ir krietni vien sabalansētākā nekā tā dēvētajos treknajos gados. Piemēram, 2007. gada ceturtajā ceturksnī būvniecības īpatsvars ekonomikas struktūrā bija 11,5%. Par to, ka «ekonomiskais pīrāgs» ir kļuvis ilgtspējīgāks, liecina arī tas, ka apstrādes rūpniecības apjoms ekonomikā ir pieaudzis no 10,7% 2007. gada beigās līdz 15,3% šā gada vidū, savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības īpatsvars procentuālā izteiksmē ir divkāršojies, sasniedzot 5,6%, bet transporta un glabāšanas nozares īpatsvars ir audzis no 6,9% līdz 12,6%. Tajā pašā laikā tirdzniecības īpatsvars ekonomikas sadalījumā ir krities par 3,4 procentpunktiem līdz 15,2%.
Ekonomikas izaugsmes ziņā Latvijai ir izdevies kļūt par Eiropas līderi, atņemot šo godu Igaunijai, uz kuru daudzi ar baltu skaudību lūkojās iepriekš. Igaunijas un Lietuvas ekonomiskā izaugsme otrajā ceturksnī gada izteiksmē bijusi apmēram divarpus reižu lēnāka nekā Latvijā. Skaidrojot, kāpēc Latvijas ekonomika piedzīvo tik strauju izaugsmi, kamēr kaimiņiem attīstība bremzējas, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda uz to, ka Latvijai sākotnēji budžeta pozīcija bijusi daudz sliktāka, taču šobrīd fiskālās politikas virzienu izmaiņas ir uz izaugsmi orientētas visvairāk.
«Šā gada janvāra-jūlija periodā mūsu fiskālā bilance uzlabojās apmēram par 5% no IKP; tas ir ārkārtīgi straujš progress, kas noticis gan konsolidācijas pasākumu, gan straujās izaugsmes rezultātā. Valsts budžets šobrīd ir ar pārpalikumu, savukārt gada beigās deficīts, visdrīzāk, nesasniegs plānotos 1,9% no IKP,» vērtē ekonomikas eksperts. Viņš piebilst, ka Latvijai šogad sekmīgāka nekā kaimiņiem ir gan patēriņa, gan ražošanas un eksporta attīstība. «Patēriņš var augt, jo aug algas, aug nodarbināto skaits - pat vairāk nekā par 4%, ja izslēdz simtlatnieku programmas beigu ietekmi. Aug uzņēmēju peļņa, kopējais kredītu apjoms joprojām samazinās, taču šeit, tāpat kā ar fiskālo politiku, ir svarīgs ne tikai «portfeļu» izmaiņu virziens, bet arī izmaiņu tempa izmaiņas jeb lēnāka parādsaistību samazināšana pretstatā straujākai samazināšanai pirms tam; un tas ļauj iztērēt vairāk naudas nekā pirms gada,» skaidro P. Strautiņš.