Dienas dialogs. Piedalās premjers Aigars Kalvītis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Darbības vieta - Ministru kabineta sēde, diskusijas par smēķēšanas ierobežojumiem.
Štokenbergs: Man ir privāta rakstura jautajums. Vai aizliegums smēķēt parkos, skvēros un peldvietās nozīmē, ka aizliegts smēķēt Gaujas nacionālajā parkā?
Kalvītis: Un privātiem jautājumiem mēs šeit neatbildēsim. Pīpēt vispār ir kaitīgi un es aicinātu Jums atmest smēķēšanu, jo tā tiek rādīts slikts piemērs jauniešiem.
Bez komentāriem.
Lai arī trausls, tomēr pamiers Irānas un ASV karā, par kuru tika panākta vienošanās aprīlī, visticamāk, tiks pagarināts uz ilgāku laiku. Tā rezultātā naftas cenas maija beigās nokritās zem 100 ASV dolāru par barelu.
Zemākas naftas cenas ļāva gan akciju, gan obligāciju tirgiem atgūt elpu, tāpēc maijā lielākā daļa aktīvu cenas palielinājās. Eiropas obligāciju pieaugumu veicināja arī inflācija eirozonas valstīs, kas pieauga mazāk nekā gaidīts.
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, mainot ne vien sabiedrības struktūru, darba tirgu, patēriņa paradumus, bet arī finanšu sistēmu kopumā. Vai Baltijas valstu ekonomikas ir tam gatavas?
Mazāk strādājošo – lielāki izaicinājumi ekonomikai
Eiropa jau ir novērtējusi Latvijas zinātņietilpīgo jeb deeptech uzņēmumu potenciālu, piemēram, Eiropas Inovāciju padomes pirmsakcelerācijas konkursā divi mūsu uzņēmumi “PrintyMed” un “P-Agro Minerals”, kas ir EIT programmu dalībnieki, kopā ieguvuši 1 miljonu eiro finansējumu, un vēl septiņas Latvijas komandas saņēmušas “Seal of Excellence” atzinību.
Tas nozīmē, ka to projekti pārsniedza Eiropas kvalitātes slieksni, bet finansējumu nesaņēma ierobežota konkursa budžeta dēļ. Latvijai tas ir signāls: šeit rodas tehnoloģijas ar starptautisku potenciālu, bet pēc pirmā Eiropas līmeņa novērtējuma uzņēmumiem bieži trūkst nākamā attīstības soļa. Ja šis posms paliek bez mērķēta atbalsta, tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un nākotnes eksporta ieņēmumi aiziet tur, kur ir pieejams kapitāls, testēšanas vide un skaidra valsts stratēģija.
Ir noslēdzies kārtējais kara un humānās katastrofas mēnesis Tuvajos Austrumos. Provizoriskā bilance? Tūkstošiem nogalināto un ievainoto konflikta zonā, kā arī miljardi cilvēku visā pasaulē, kuri izjutuši cenu pieauguma sekas.
Taču ir arī cita bilance.
Lietuvā no 2026. gada 1. jūnija stāsies spēkā jaunas kiberdrošības prasības atjaunojamās enerģētikas objektiem. Tās attieksies uz iepriekš izbūvētām saules un vēja elektrostacijām, kā arī elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām, kuru jauda pārsniedz 100 kW. Šiem objektiem būs jāatbilst kiberdrošības prasībām un jāsaņem to apliecinošs audita atzinums. Pretējā gadījumā tīkla operatoriem būs tiesības tos atslēgt no elektrotīkla.
Lietuvā no 2026. gada 1. jūnija stāsies spēkā jaunas kiberdrošības prasības atjaunojamās enerģētikas objektiem. Tās attieksies uz iepriekš izbūvētām saules un vēja elektrostacijām, kā arī elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām, kuru jauda pārsniedz 100 kW.
Šiem objektiem būs jāatbilst kiberdrošības prasībām un jāsaņem to apliecinošs audita atzinums. Pretējā gadījumā tīkla operatoriem būs tiesības tos atslēgt no elektrotīkla.
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.
