Pirms tam kandidātam vēl paredzētas tikšanās ar valdošajā koalīcijā esošajām Reformu partiju un Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK.
P. Putniņu, kurš 2010. gadā tika virzīts Latvijas Bankas padomes locekļa amatam, taču neguva Saeimas vairākuma atbalstu, FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam uzrunājis Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs. Viņš, iepazīstinot Budžeta komisijas deputātus ar izvirzīto kandidātu, norādīja, ka P. Putniņš ilglaicīgi strādājis Latvijas Bankā, kā arī guvis pieredzi, strādājot apdrošināšanas un banku sektorā.
Pirms diviem gadiem, kad P. Putniņš kandidēja uz Latvijas Bankas padomes locekļa amatu, publiskā telpā viņš tika saistīts ar tā dēvētā Ventspils grupējuma interesēm. Jautājumus par kandidāta saistību ar «ventspilniekiem» komisijas sēdē P. Putniņam uzdeva arī Reformu partijas deputāts Romualds Ražuks, kurš pauda neizpratni par to, kādēļ kandidāts savā CV nav norādījis darbošanos Ventspils uzņēmumu padomēs.
Raksti par tēmu
P. Putniņš komisijas deputātiem atzīst, ka savulaik, 2000. gadu vidū pusgadu strādājis a/s Ventbunkers padomē, bet vēlāk – arī Latvijas Kuģniecības padomē. Tomēr, ieņemot padomes locekļa amatu, viņš esot darbojies kā neitrāls profesionālis un pēc darba attiecību pārtraukšanas viņam ar minētajiem uzņēmumiem vairs neesot nekādas saistības.
Vaicāts par to, kā vērtē Latvijas banku sektora un apdrošināšanas sektora darbību, P. Putniņš klāstīja, ka pēc pēdējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem sektorā esot iestājusies zināma stabilitāte. Tomēr Latvijas Krājbankas gadījums, kad bankas korespondējošos kontos esošo naudas līdzekļu ieķīlāšana noveda banku līdz maksātnespējas procesam, liekot domāt, ka ar likumdošanas palīdzību, iespējams, būs nepieciešams pastiprināt banku amatpersonu darbības uzraudzību, lai izslēgtu iespējas, ka tās uzņemas saistības, kas bankām var radīt problēmas.
Jāatgādina, ka 25. oktobrī Saeima noraidīja lēmumu ilggadējā FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska atkārtotu apstiprināšanu šajā amatā.
