Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par negodīgas komercprakses pārkāpumiem Latvijā maksimālo soda naudas slieksni plāno paaugstināt no 100 000 eiro līdz 300 000 eiro, paredz valdībā atbalstītie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā.

Ekonomikas ministrija (EM) likumprojekta anotācijā min, ka spēkā esošais monetārais slieksnis, kas nav pārskatīts kopš 2015.gada, ir novecojis un arī tas šobrīd ir pārskatāms.

Ministrija skaidro, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šo gadu laikā secinājis, ka maksimālā soda nauda, kas ir ierobežota līdz 100 000 eiro, ir piemērota un bijusi efektīva viegliem vai vidēji smagiem komercprakses pārkāpumiem, kas nemaina patērētāju ekonomisko rīcību un nerada patērētājiem zaudējumus, kas tuvojas 100 000 eiro.

Taču tajā pašā laikā praksē ir konstatēti gadījumi, kad izmeklēšanas rezultātā iegūtā informācija liecināja, ka pārkāpuma izdarīšanas rezultātā gūtais labums vairākkārt pārsniedza iespējamo piemērojamo soda apmēru.

Ar likumprojektu tāpat paredzēts precizēt arī atsevišķas normas attiecībā uz patērētāju tiesisko aizsardzību, komercpraksi tiešsaistes tirdzniecības vietās, informācijas sniegšanu par galvenajiem parametriem preču ranžēšanā, kā arī atzīt par maldinošu komercpraksi nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšanu.

Lai grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā stātos spēkā, tie jāapstiprina parlamentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaļmaldināšana parāda organizācijas morālo kompasu

Ivars Šmits, tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma “Lindstrom” vadītājs,17.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Eiropa pāriet uz stingrāku zaļmaldināšanas regulējumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumu un organizāciju apgalvojumiem par klimata pārmaiņu rūpēm ir jābūt patiesiem, balstītiem konkrētās rīcībās, skaitļos un faktos. Kāpēc tas ir svarīgi?

Zaļmaldināšana ir negodīga komercprakse, ar kuru uzņēmumi maldina sabiedrību ar nepamatotiem vai pārspīlētiem vides apgalvojumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, 53 % vides apgalvojumu ir neskaidri, maldinoši vai nepamatoti; 40 % apgalvojumu nav pierādījumu, kas tos atbalstītu; 50 % zaļo marķējumu tiek piedāvātas vājas vai neesošas pārbaudes.

Patērētāji kļuvuši uzmanīgāki

Tikmēr patērētāju dienaskārtībā rūpes par vidi nav mazinājušās. Euromonitora 2023.gada dati atklāj, ka 64 % globālo patērētāju ir noraizējušies par klimata pārmaiņām, savukārt aizvadītā gada dati liecina, ka 45 % globālo paterētāju ikdienā cenšas pozitīvā veidā ietekmēt vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru