Investējot 80 tūkst. eiro SIA Emil Company Europe Ventspilī izveidojis manikīra putekļu savācēju ražotni, produkcija jau tiek realizēta 16 valstīs, perspektīvā plāno izstrādāt jaunus produktus

Uzņēmums reģistrēts tikai 2017. gada nogalē, taču sākotnēji izmantotās telpas jau kļuvušas par šauru, un pavisam nesen notikusi pārcelšanās uz lielākām.

Strauji aug

«Pašlaik, augot pasūtījumiem, palielinās arī ražošanas apjomi – šomēnes jau būs ap 800 ierīču, salīdzinājumam – janvārī bija 750, bet pērn decembrī – pat mazāk par 500,» stāsta SIA Emil Company Europe īpašnieks Emīls Hamitovs. Kopumā uzņēmumā strādā deviņi darbinieki, no kuriem divi ir ražošanas tehniķi. «Manikīra putekļu sūcēju izgatavošanai nepieciešamās komplektējošās detaļas pasūtām ražotājiem Latvijā – metāla korpusus ražo viens uzņēmums, otrs tos krāso, trešais izgatavo nepieciešamās plastmasas detaļas,» biznesa modeli atklāj E. Hamitovs. Pie salīdzinoši nelieliem ražošanas apjomiem nav nepieciešams veidot pašam savus metālapstrādes, pulverkrāsošanas, plastmasas formu izgatavošanas iecirkņus.

Rīgā, Rūpniecības ielā 44, atklāta jauna koncepta manikīra un pedikīra studija IVANNA Nails.

«Mēs esam jaunās paaudzes salons. Pirmo salonu atvērām 2013. gadā Purvciemā un šobrīd paplašinām salonu tīklu, atklājot salonu Klusajā centrā», - stāsta manikīra salonu tīkla dibinātāja Svetlana Bergmane.

Jaunajā salonā pieejams arī veikals, kurā iespējams iegādāties kafiju līdzņemšanai un dažādas uzkodas. «Manikīra vai pedikīra procedūra aizņem aptuveni 2 stundas un daudzi ierodas pie mums pēc darba. Esam ievērojuši, ka klienti vēlas baudīt kafiju un citus atspirdzinājumus, jo pēc garās darba dienas ir noguruši un izsalkuši. Ierastās konfektes trauciņā vairs nav risinājums, tāpēc nolēmām spert soli tālāk, piedāvājot pilnvērtīgu ēdienu un kafiju, ko var iegādāties arī līdzņemšanai,», - skaidro Svetlana Bergmane.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Pārliecinoties, ka nepieciešams steidzami risināt Covid-19 atbalsta saņemšanas jautājumu skaistumkopšanas nozarē, jāveido nozarei specifisks atbalsta pasākums, lai sniegtu atbalstu.

Tā trešdien pēc tikšanās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. “Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda J. Reirs.

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.

Pieaugot nodokļiem, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ar cik lielu cenu kāpumu jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas benzīnu un cigaretes.

Kā norāda ministrija, ja pieņem, ka visi pārējie cigarešu cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm, vienas cigarešu paciņas (20 cigaretes) cena varētu palielināties aptuveni par 10 santīmiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (bez PVN palielinājums ir par 8 santīmiem). Vienas cigaretes cena varētu palielināties par 0,5 santīmiem, ieskaitot PVN.

Savukārt, ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem litrā, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Gan attiecībā uz benzīnu, gan cigaretēm ministrija norāda, ka «nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.»

Igaunijas Finanšu ministrija ierosina no nākamā gada 1.jūlija ieviest automašīnu nodokli.

Ministrijas plānā piedāvāti divi nodokļa aprēķina modeļi. Šaurā aprēķina modelis paredz nodokli, kurā tiek ņemta vērā nodokļa bāzes daļa, ogļskābās gāzes izmeši un automobiļa vecums, savukārt paplašinātajā aprēķina modelī vēl tiek ņemta vērā arī dzinēja jauda un transportlīdzekļa masa.

Galīgo nodokļa aprēķina modeli ministrija sagatavos pēc situācijas izpētes un viedokļu noskaidrošanas. Izraudzīto nodokļa aprēķina modeli plānots publiskot rudenī un likumu par jauno nodokli pieņemt līdz gada beigām, lai tas stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā un augustā pirmo reizi nodoklis būtu jāmaksā par pusgadu.

Nodoklis būs saistīts ar automašīnu, tādējādi tas būs jāmaksā par katru īpašumā vai līzingā esošu automobili. Kopējo nodokli veido automašīnas reģistrācijas maksa un ikgadējs nodoklis.

Kas ir pievienotās vērtības nodoklis? Ja atbild no ekonomisko teoriju viedokļa – tas ir patēriņa nodoklis. Ja no uzņēmēju viedokļa – nodoklis, kas sagādā visvairāk galvassāpes.

Iespējams, ka, no nodokļu administratoru jeb Valsts Ieņēmumu dienesta puses, tas ir visvairāk krāpšanās riskam pakļautais nodoklis. Nav nevienam noslēpums par PVN «shēmotāju» darbības apjomiem – vismaz reizi mēnesī vai divos masu saziņas līdzekļos tiek ziņots par kārtējā grupējuma aizturēšanu, kas ilgāku vai īsāku laika periodu ir izkrāpuši no valsts naudu pārmaksātā PVN veidā.

Kontekstā ar valdības paziņojumiem par PVN likmes samazināšanu, rodas pārdomas gan par to, kādēļ jāsamazina PVN un ko tas dos tautsaimniecībai, gan par to, kādēļ vispār vajadzīgs tāds nodoklis.

Riskēšu izpelnīties pārmetumus no ekonomikas korifeju un ekspertu puses, taču, manuprāt, pievienotās vērtības nodoklis ir viens no nejēdzīgākajiem nodokļiem, kas var būt. Šis ir tas nodoklis, kura nepieciešamību un noderīgumu izskaidrot uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem ir visgrūtāk. Saprotams ir darbaspēka nodoklis – no tā jāsedz sociālā budžeta vajadzības.

Lai no 1. septembra varētu saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, ir nepieciešams uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19, pārslimošanas vai negatīvu testēšanas sertifikātu; uzņēmēji pieļauj ēnu ekonomikas uzplaukumu.

Jāatgādina, ka šā gada maija nogalē valdība nolēma, ka šā gada 1. septembrī beidzas noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Derīgs Covid-19 sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu (atsevišķā telpā) sniegšana, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez sadarbspējīga sertifikāta pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams. Šādā režīmā vienas mājsaimniecības pārstāvjiem var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Lai arī pašreiz ir ļauts strādāt manikīra un pedikīra speciālistiem, kā arī frizieriem, tas nenozīmē, ka skaistumkopšanas nozarē viss ir kārtībā, bet tāds maldīgs priekšstats radies gan sabiedrībā, gan valdībā, izriet no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā aģentūrai LETA.

Ulberte atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad ir izvirzīti nosacījumi, pie kuriem valstī varētu ieviest pilnīgu lokdaunu, kas cita starpā paredz arī pašreiz atļauto skaistumkopšanas nozares pakalpojumu apturēšanu, netiek runāts par to, kāds būs šajā laikā atbalsts nozarē strādājošajiem.

"Kopš brīža, kad atļāva strādāt manikīriem, pedikīriem un frizieriem, valdībai un sabiedrībai ir sajūta, ka viss ir lieliski, bet realitātē mēs [nozare] pašreiz esam aizmirsti un par mums vispār vairs neviens nerunā," sacīja Ulberte.

Komentējot skaistumkopšanā strādājošajiem frizieru, manikīra un pedikīra speciālistu darbu, kuriem no 1.marta ir atļauts strādāt, Ulberte atzina, ka ne visi to ir izvēlējušies darīt. Tas saistīts ar to, ka ne visi varēja piemērot telpas pastiprinātajām drošības prasībām, bet, piemēram, vietās, kur iepriekš varēja atrasties, piemēram, pieci pakalpojumu sniedzēji, tagad atbilstoši minimālajām kvadrātmetru prasībām drīkst atrasties tikai divi. Savukārt viņu darbs nevar palīdzēt nosegt telpu īres izmaksas.

Pirms četriem mēnešiem skaistumkopšanas salons «HairRiga» publicēja darba sludinājumu friziera vakancei un atsaucās Rīgas Tehniskās universitātes students no Uzbekistānas.

«Iepriekš Shamsiddin Kabilkhanov trīs gadus ir strādājis par bārberi Taškentā un viņam padodas tiešām fantastiski griezumi. Pēc mēneša viņš ieteica citu puisi no Uzbekistānas Javokhir Rakhimov, kurš arī ir ļoti labs frizieris un strādā t/c «Rīga Plaza»,» stāsta Ilva Banka–Okorie, salona «HairRiga» īpašniece.

Vaicāta, cik sarežģīti ir pieņemt darbā ārvalstu studentus, viņa teic, ka šajā gadījumā īpašu grūtību neesot – frizieri ir studenti, kuriem jau ir nokārtoti visi dokumenti un kuri drīkst strādāt 20 stundas nedēļā. Viņiem kā studentiem darbadienās ir mācības un viņi var strādāt brīvdienās, kas salonam ir īpaši izdevīgi, jo tas atrodas tirdzniecības centrā un klientu pieplūdums ir tieši brīvdienās. Kopumā abos salonos brīvdienās vidēji ir simt klientu, bet darbadienās divreiz mazāk.

Ikdienā cilvēki ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem saskaras reti. Līdz ar to fakts, ka pārdevējam pēc darījuma noslēgšanas un naudas saņemšanas var nākties maksāt tā saukto kapitālpieauguma nodokli, joprojām mēdz radīt izbrīnu. Apsverot nekustamā īpašuma pārdošanu, ir svarīgi apzināties tos gadījumus, kuros šis nodoklis ir jāmaksā un arī apzināties tā apmēru.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā no pozitīvas starpības starp tā iegādes vērtību (tajā skaitā arī veiktajiem ieguldījumiem īpašumā, ja tādi ir bijuši) un pārdošanas cenu. Piemēram, ja īpašums ir nopirkts par EUR 85000, tajā veikti ieguldījumi EUR 5000 vērtībā un tas tālāk ticis pārdots par EUR 100000, tad IIN šajā gadījumā veido EUR 2000 (kas ir 20% no EUR 10000).

Tomēr ir trīs gadījumi, kad šis nodoklis nav jāmaksā.

Piemēram, ja pārdotais īpašums ir bijis vienīgais nodokļu maksātāja īpašums un tā pārdošanas vērtībā nopirkts cits mājoklis (gadu pirms vai pēc šī darījuma), minētais nodoklis nav jāmaksā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā arī gadījumos, kad īpašums ir piederējis personai vismaz piecus gadus un šajā īpašumā konkrētā persona bijusi deklarējusies vismaz vienu gadu. Nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja īpašums piederējis īpašniekam vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā tas ir bijis viņa vienīgais īpašums. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā iespējams iepazīties arī ar padziļinātu skaidrojumu šiem gadījumiem.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Nodoklis, kuru no šā gada iekasē par dienesta auto izmantošanu personīgajām vajadzībām, tai skaitā par braukšanu uz mājām, būs jāmaksā visām valsts amatpersonām, kuras savas mašīnas izmanto šādiem nolūkiem, pēc koalīcijas sēdes atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

No valdības vadītāja teiktā varēja saprast, ka koalīcija savu vienošanos panākusi, jo dienesta mašīnu izmantošana uz mājām vai uz darbu esot papildu labums, kuru amatpersonas gūst no sava statusa, vēsta diena.lv. Tāpēc arī par to jāmaksā nodoklis.

Par dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām jau janvārī no algas sešiem ministriem katram ir atvilkti 22,86 lati. Par dienesta auto janvārī kā darba devēja maksāja arī Valsts kanceleja.

No premjera teiktā šodien izrietēja, ka amatpersonām nodoklis būs jāmaksā no savas algas.

Ja esi vīrietis, tad vairāk maksāsi par manikīru, taču pensijas apdrošināšana būs lētāka. Ja esi sieviete, tev ir visas iespējas bez maksas grozīties dažādos naktsklubos, taču veselības apdrošināšanas polise būs mazāk izdevīga nekā stiprā dzimuma kolēģiem.

Latvijā vislielākais klupšanas akmens dzimumu līdztiesības jautājumos pagaidām ir tieši ar grūtniecību un maternitāti saistītie jautājumi, taču nereti uzmanības lokā nonāk arī citi diskriminācijas gadījumi, raksta biznesa žurnāls Lietišķā Diena.

Drīzumā ar pārmaiņām ierastajā darbā nāksies saskarties visiem apdrošinātājiem, jo ES tiesa lēmusi, ka, sākot ar šā gada 21. decembri, spēkā vairs nebūs direktīvas pants, kas noteiktos gadījumos atļāva izmantot dzimumu kā faktoru apdrošināšanas atlīdzību un prēmiju noteikšanā. Tas apdrošinātājos izraisījis milzu sašutumu visas Eiropas līmenī, jo prakse izmantot dzimumu kā galveno indikatoru līdz šim dalībvalstīs bija plaši izplatīta. «Pašreiz apdrošinātāji dzimumu kā riska faktoru izmanto pamatā trijās galvenajās produktu kategorijās: sauszemes transporta apdrošināšanā, dzīvības apdrošināšanā un privātajā veselības apdrošināšanā,» norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas padomes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Alfejeva, piebilstot, ka gaidāmo izmaiņu rezultātā dažu kategoriju patērētājiem prēmiju apmēros būs zināmas izmaiņas. Apdrošināšanas kompānijas Ergo valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs paredz, ka tiesas spriedums Latvijā vislielāko iespaidu atstās tieši uz dzīvības apdrošināšanas cenām. «Līdz šim, izvērtējot nāves risku, tika ņemta vērā statistika un mirstības rādītāji, kas apliecināja, ka vidējais vīriešu mūža ilgums ir īsāks nekā sieviešu. Šī iemesla dēļ pašlaik dzīvības apdrošināšana vīriešiem var maksāt dārgāk nekā sievietēm,» skaidro D. Sazonovs. Savukārt attiecībā uz pensiju apdrošināšanu tā paša iemesla dēļ vīriešiem šobrīd Latvijā vidēji jāmaksā mazāk.

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem. Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Ņemot vērā, ka, strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībā, valdība otrdien lēmusi atļaut krīzes situācijā kritiski svarīgo nozaru darbiniekiem pēc kontakta ar Covid-19 inficēto mājas karantīnu aizstāt ar testa veikšanu.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka kontaktpersonai ir vai nu jāveic RNS tests laboratorijā vai jebkurā ārstniecības iestādē, vai aptiekā profesionāļa veikts antigēna tests un jāsagaida negatīva testa rezultāts. Pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas darbinieks var veikt savus darba pienākumus un pēc trim līdz piecām dienām veic atkārtotu kontroles RNS testu laboratorijā vai antigēna testu ārstniecības iestādē vai aptiekā.

Ņemot vērā to, ka persona šajā laika periodā jebkurā dienā var kļūt infekcioza, inkubācijas perioda laikā desmit dienas pēc pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku personai ir jālieto FFP2 respirators, kā arī tai ir jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un tā nedrīkst lietot sabiedrisko transportu, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus cilvēkus.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.