Laiku pa laikam kādā noliktavā notiek ugunsgrēks vai kāda cita nelaime. 2008.gada augustā dega «Latvijas balzama» noliktava. 2010.gada februārī presē parādījās informācija par paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku kokapstrādes uzņēmuma noliktavā Strenču novadā. Šogad maija beigās Dienas Bizness rakstīja par ugunsgrēku neapsaimniekotajās Hanzas ielas noliktavās.
Savukārt, viena no šīs nedēļas aktualitātēm ir ugunsgrēks biroju kompleksā Baltais vējš, par kuru pirmdien Dienas Bizness publicēja rakstu «Baltais Vējš ir bijis apdrošināts». Rakstā tiek norādīts, ka iznomātā ēka ir tikusi apdrošināta, bet tajā pat laikā nekas netiek teikts par noliktavās esošo ķīmisko vielu apdrošināšanu. Lai gan mums nekas nav zināms par konkrētajiem apdrošināšanas līgumiem un šajā gadījumā iesaistītajiem apdrošinātājiem, tomēr šis raksts lika aizdomāties par mūžseno patiesību – iznomātājam ir svarīgi, lai viņa ēka ir apdrošināta, savukārt nomniekam ir jādomā par savas kustamās mantas apdrošināšanu. Bet varbūt abām pusēm ir svarīgi, lai arī otras īpašums ir apdrošināts?
Par iznomātajām ēkām
Bieži vien nomas līgumu noteikumi nosaka, uz kādiem noteikumiem jāapdrošina nekustamais īpašums, un vairumā gadījumu tas ir iznomātāja (ēkas īpašnieka) pienākums. Nenoliedzami ēkas apdrošināšana ir tās īpašnieka rūpe, tomēr arī nomniekam ir svarīgi, lai iznomātājs varētu ātri atjaunot nekustamo īpašumu un nomnieks varētu sekmīgi turpināt savu darbību.
Piemēram, šoziem daudzi uzzināja, ka būtiska ir ne tikai apdrošinājuma summa, bet arī sniega slodzes riska apdrošināšana. Baltā vēja gadījums, iespējams, kārtējo reizi pierādīja, ka svarīga ir ne vien uguns riska apdrošināšana, bet arī apdrošināšana pret trešo personu prettiesisku rīcību. Papildus ieteicams apsvērt arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādi, kas pasargātu iznomātāju no prasībām par trešajām personām nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Baltais vējš gadījumā teorētiski varētu runāt par aizsardzību pret Mārupes iedzīvotāju prasībām par viņiem nodarītajiem zaudējumiem, ja iznomātājs būtu vainojams šādu zaudējumu nodarīšanā. Turklāt, ja apdrošinājuma segums ietvertu tiesvedības izdevumu kompensāciju, tad iznomātājs varētu prasīt arī ar tiesvedību saistīto izdevumu kompensāciju no apdrošinātāja. Tātad jebkuram nomniekam ieteicams rūpīgi izvērtēt nomas līguma noteikumus par ēkas apdrošināšanu un pārliecināties, ka apdrošināšanas līgums sniegs pietiekamu aizsardzību ēkas bojājuma gadījumā, kā arī painteresēties par iznomātāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas esamību.
Lai gan vienmēr puses, slēdzot līgumu, cer, ka viss noritēs labi un visi pienākumi tiks labticīgi pildīti, tomēr ikkatram nomniekam ir vismaz jācenšas vienoties par tiesībām izbeigt nomas līgumu gadījumā, ja iznomātājs neatjauno nekustamo īpašumu un nenodod to nomnieka lietošanā noteiktā termiņā pēc nelaimes iestāšanās. Šādas nomnieka tiesības viņu pasargās no iznomātājiem, kas saņemto apdrošināšanas atlīdzību nesaņems pietiekoši ātri vai izmantos to citiem mērķiem. Savukārt, iznomātājam tas liktu daudz rūpīgāk izvēlēties apdrošinātāju un izlasīt apdrošināšanas līguma noteikumus.
Par kustamo mantu
Parasti iznomātājam jānodrošina, ka iznomātā telpa ir lietošanai derīga un droša. Taču bieži vien ar to nepietiek, lai aizsargātu nomnieka intereses. Tādēļ ikvienam nomniekam būtu jāizvērtē, vai viņam piederošais kustamais īpašums, kas atrodas iznomātāja telpās, ir jāapdrošina. Tāpat kā ēkas apdrošināšanas gadījumā arī šeit ir jāizvērtē, pret kuriem riskiem lietas jāapdrošina un kādai ir jābūt apdrošinājuma summai. Piemēram, ja sabiedrībai pieder dārga biroja tehnika, tad ir ieteicams to apdrošināt par summu, kas nepieciešama, lai iegādātos līdzvērtīgu tehniku. Savukārt, ja tiek apdrošināti noliktavā esošie krājumi, ir jāizvēlas apdrošinājuma summa, kas būtu pietiekama, lai segtu visus iespējamos zaudējumus. Der atcerēties, ka pēc nelaimes iestāšanās kaut ko mainīt vairs nav iespējams. Pat vislabākais advokāts nespēs palīdzēt klientam, kura noliktavā atradās preces par EUR 100 000, bet apdrošinājuma summa bija tikai EUR 70 000. Neviens nav pasargāts no nelaimēm un pat tad, ja noliktavā esošo preču vērtība pat dažas dienas pārsniedz apdrošinājuma summu, ir ieteicams padomāt par apdrošinājuma summas palielināšanu kaut vai tikai uz šīm pāris dienām. Samaksājot mazliet lielāku prēmiju, Jūs varēsiet iegūt sirdsmieru. Sezonas preču tirgotājiem ir ieteicams atrast risinājumu, kas ļautu apdrošinājuma summu pielāgot noliktavā esošo krājumu vērtībai. Attiecīgi laikā, kad preču daudzums ir lielāks, apdrošinājuma summai ir jābūt lielākai, bet tad, kad noliktavā ir ievērojami mazāks krājumu daudzums, apdrošinājuma summa jāsamazina. Šāds risinājums ļautu samazināt izmaksas un izvairīties no pārmaksāšanas par apdrošinājuma segumu, kas nav nepieciešams.
Ko no tā mācīties?
Gan iznomātājs, gan nomnieks ir ieinteresēti, lai otra darījuma puse apdrošina savu īpašumu. Nomnieks ir ieinteresēts, lai iznomātās telpas tiktu atjaunotas pēc iespējas ātrāk, un viņš varētu turpināt savu darbību. Savukārt, iznomātājs ir ieinteresēts, lai nomniekam būtu iespējas aizstāt vai salabot nelaimē cietušo īpašumu, turpināt darbību un maksāt nomas maksu. Ja īpašums nav apdrošināts, tad to panākt ir grūtāk.