Medijs atklāj, ka Eiropas, ASV un Starptautiskā Valūtas fonda augstākā līmeņa pārstāvjiem aprīļa beigās bijušas divas svarīgas sanāksmes Vašingtonā, kas bija pamats glābšanas operācijai.
«Amerikāņi kļuva arvien izmisušāki,» intervijā medijam stāstījis bijušais Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings (Alistair Darling), piebilstot: «Vienkārši izsakoties, viņi sāka norādīt: «Kas ellē tur notiek? Jūs, puiši, esat neticami bezrūpīgi.»»
Arī Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu (George Papaconstantinou) Financial Times sacījis: «Tas ir pareizs novērtējums, ka ASV satraukums palīdzēja virzīt lietas.»
Raksti par tēmu
Rezultātā 2. maijā eirozonas valstis un SVF izveidoja trīs gadu, 110 miljardu eiro vērtu atbalsta plānu Grieķijai.
Kā vēstīts, SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns (Dominique Strauss-Kahn) nesen pavēstīja, ka SVF ir gatavs dot Grieķijai vairāk laika atmaksāt aizdevumu institūcijai, ja Eiropas valstis, kas nodrošināja lielāko daļu no kopīgās finansējuma paketes, tā izlems darīt pirmās. Tas, vai Grieķijai būs nepieciešams termiņa pagarinājums, ir atkarīgs no stāvokļa globālajā ekonomikā, norādījis SVF vadītājs.«Ja eiropieši nolems kaut ko darīt, mēs noteikti darīsim to pašu,» apliecināja D. Štrauss-Kāns.
Taču Reuters šodien ziņo, ka Vācija, kas ir viena no Grieķijas glābšanā iesaistītajām valstīm, iebilst pret to, ka varētu tikt pagarināts aizdevuma Grieķijai atmaksas termiņš. To medijam sacījis kāds Vācijas finanšu ministrijas pārstāvis.
«Kamēr grieķi pilda programmu, ko viņi dara ļoti labi, nav pamata pagarināt atmaksas grafiku,» akcentējis ministrijas pārstāvis, kas nav vēlējies, lai tiktu nosaukts vārdā.