Pašlaik ir izsludināts atklāts konkurss, kurā ceļu būvnieki varēs pieteikties līdz šā gada 21. maijam. Kā uzvarētāja izvēles galvenais kritērijs noteikts saimnieciskais izdevīgums.
Ielu rekonstrukcija būs jāpabeidz līdz 2015. gada jūlija beigām.
Skrundā paredzēts atjaunot Ventas un Liepājas ielu, un šim mērķim pašvaldība, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, ieguldīs vairāk nekā 2,72 miljonus eiro.
Pašlaik ir izsludināts atklāts konkurss, kurā ceļu būvnieki varēs pieteikties līdz šā gada 21. maijam. Kā uzvarētāja izvēles galvenais kritērijs noteikts saimnieciskais izdevīgums.
Ielu rekonstrukcija būs jāpabeidz līdz 2015. gada jūlija beigām.
Būves, kuras uzbūvētas vienkāršotā kārtībā, piemēram, pirtis, dažādus šķūnīšus un tamlīdzīgas būves varētu reģistrēt Zemesgrāmatā bez papildus būvvaldes lēmuma.
Šādu likumprojektu Saeimā iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Saeimas Juridiskā komisija to konceptuāli atbalstījusi virzīšanai uz pirmo lasījumu Saeimā.
Ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Līdz ar to galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos gados sasniegto līmeni, veicot seguma atjaunošanas darbus, un saglabājot iespēju līdz lielākajiem reģionālajiem centriem aizbraukt pa ceļiem ar pietiekami labu segumu.
Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).
Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina Kultūras ministrijas (KM) rīkojums.
Kā argumentē lēmuma pieņēmēji, LNB ēka ir viens no izcilākajiem arhitekta Gunāra Birkerta darbiem: "Tas ir starptautiski atzīts arhitektūras meistardarbs, kas vēsta par Latvijas kultūru pasaulē."
Pilsētas arhitekta kolēģija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Rīgas pilsētas Būvvaldes padome atbalstījušas pārbūves risinājumu ēkai Kalnciema ielā 2b, un ēkas pārbūvei ir piešķirta būvatļauja.
Kvartāla apbūves ieceres realizē arhitektu birojs "NRJA" un tā vadītājs Uldis Lukševics. Savukārt kvartāla attīstītājs ir Igaunijas uzņēmums "Novira Capital".
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.