Spēcīga zemestrīce otrdien skārusi ASV austrumu piekrasti. 5,9 baļļu pēc Rihtera skalas stipro pazemes grūdienu iespaidā evakuēts gan Baltais Nams, gan Pentagons, kā arī muzeji un valsts iestādes Vašingtonā un Ņujorkā. Zemestrīcei sekojuši vairāki pēcgrūdieni.
Zemestrīce esot bijusi spēcīgākā, kas satricinājusi ASV Austrumkrastu kopš 1897. gada, liecina ASV Ģeoloģiskā dienesta dati.
Pazemes grūdienus varējis sajust pat Bostonā, Detroitā un Indianapolisā.
Varas iestādes ziņo, ka darbība apturēta divos kodolreaktoros Virdžīnijas štata North Anna atomelektrostacijā, kas atradās tuvu zemestrīces epicentram.
Gaisa satiksme Džona F. Kenedija un Ņūarkas lidostās tika apturēta, lai pārliecinātos vai tālākie lidojumi ir droši, taču aptuveni pēc stundas tā tika atjaunota. Aculiecinika Vašingtonā stāsta, ka pazemes grūdieni ilguši aptuveni 30 sekundes, raksta BBC. Sajūta esot bijusi līdzīgi kā kaimiņiem pārbīdot mēbeles. Tad lielākā daļa pilsētnieku pametusi ēkas, lai drūzmētos ielās un pēc zemes grūdienu pierimšanas, dotos mājup.
Tikmēr kāds aculiecineks Ņujorkā novērojis, ka Volstrītas debeskrāpji esot šūpojušies "kā kamertonis". Tāpēc amerikāņi nav vairs atgriezušies darba vietās, bet devušies mājup, radot milzīgus sastrēgumus kā uz auto maģistrālēm tā metro līnijās.
BBC aculiecinieki stāsta par notikušo.
Ziņu aģentūra AFP raksta, ka evakuāciju operatīvāku padarījusi drošības sistēma, kas ieviesta pēc 9/11 noikumiem.
Savukārt amerikāņu ģeologi skaidro, ka šī zemestrīce nav nekas ārkārtējs – reģions senatnē ir bijis seismiski aktīvs, kā arī brīdina par sagaidāmiem pēcgrūdieniem.