ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) minētās problēmas saistībā ar ABLV Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau zināja, un lielākā daļa no šīm problēmām tika jau izskatītas un pārbaudītas, EP uzklausīšanas sanāksmē sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.
«Šeit ir runa par pagātni, tā nospēlēja negatīvo lomu ABLV gadījumā,» viņš atzina.
Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka banku riska apetīte ir jāsamēro ar iekšējās kontroles sistēmu pārvaldīt riskus, un regulatoram jānodrošina, ka bankas proaktīvi reaģē uz situāciju, mainot riska uzraudzības procesus.
«Uzraudzība ABLV Bank no regulatora puses bija ļoti stingra,» viņš sacīja. «Latvija joprojām saskaras ar naudas atmazgāšanas problēmām, bet FKTK ir pēdējos gados aktīvi strādājusi šajā jomā,» viņš piebilda. 2016.gadā komisija bankai piemēroja lielāko sodu vēsturē, kāds Latvijā uzlikts bankai, un tai tika par pienākumu likts samazināt savu atkarību no čaulas uzņēmumiem. Bankas ieguldījums iekšējo kontroles sistēmu uzlabojumā tika paredzēts 20 miljonu eiro apmērā, atgādināja P. Putniņš.
«Pirms ASV paziņojuma mēs jau bijām rīkojušies. Kāpēc tā notika? Uz to nevar atbildēt. Es domāju, ka mums jāskatās nedaudz tālāk vēsturē, jo ABLV Bank slogs, iespējams, bija pārāk smags, un bija kādi neatrisināti jautājumi starp ASV valdību un banku. No mūsu puses no šī dokumenta uzzinājām ļoti maz un nebija nekāds pārsteigums,» viņš skaidroja.
«ABLV Bank pēc FINCEN ziņojuma mira lēnā nāvē 2-4 dienās, un uzraugi vērtēja bankas spēju izdzīvot pēc šāda dokumenta. Bet situācija tirgū ir tāda, ka pēc tam, kad no ASV saņemts tāds dokuments, finanšu iestādei nav iespējams izdzīvot. Iespējams, tas bija reāli pirms 10 gadiem. Lielākā problēma nebija maksātspēja, bet pilnīga bankas izolēšana no citu finanšu institūciju puses,» viņš piebilda.
«Brīdī, kad tika publicēts FINCEN paziņojums, ABLV īstenoja trūkumu uzlabošanas sanācijas plānu. FINCEN minētās kļūmes bija jālabo, un banka to arī darīja. Kāpēc ASV nolēma nākt klajā ar šo dokumentu tieši tajā brīdī, mēs nezinām. ASV dokuments netika sagatavots ar mērķi banku nogalināt. Paziņojumā teikts, ka FINCEN izdara centienus aizsargāt ASV finanšu sistēmu, tāpēc izslēdz banku no dolāru zonas. Tomēr tirgus reakcija banku piebeidza jebkurā gadījumā,» sacīja P. Putniņš.
«Daudzi dokumentā minētie fakti bija tādi, pret kuriem FKTK attieksme bija tādi pati kā FINCEN, tāpēc banka bija piekritusi nodrošināt atbilstību un rīkoties. Tomēr jāatzīmē, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp juridiskajām sistēmām ASV un ES. Piemēram, ASV apgalvo, ka banka bija pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas, taču, mūsuprāt, tā nebija veikusi šādu pārkāpumu, drīzāk tā bija netieša iesaistīšanās. Mēs lēmumus pieņemam atbilstīgi mūsu nacionālajiem tiesību aktiem,» piebilda P. Putniņš.
«Banka fiziski izdzīvot vairs nespēj, tādējādi bankas slēgšana notiek mazliet apgrieztā veidā - bankas pašslēgšanās ir atbilde uz tirgus rīcību,» norādīja P. Putniņš.