Prokuratūra saistībā ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegumu sākusi resorisko pārbaudi par AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas darījumu, pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Prokuratūra tagad no attiecīgajām iestādēm pieprasīs pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju, taču Eiduka atturējās minēt, kad pārbaudi varētu pabeigt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (NSL) iepriekš atturējās atklāt konkrētus pārbaudāmus faktus, taču, kā vēstīja laikraksts Diena, runa esot par četriem punktiem, no kuriem trīs attiecas uz premjerministri Laimdotu Straujumu (V).

Divas epizodes saistītas ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru Ripplewood, atsijājot divus citus investorus - AS Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Tā kā izmeklēšanas komisiju vada bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris, uz sešām lappusēm izklāstītās aizdomas esot juridiski noslīpētas un balstītas faktos, ko tie komisijas locekļi, kam ir pielaide valsts noslēpumam, atklājuši, strādājot ar noslepenotiem valdības dokumentiem, aiz slēgtām durvīm noklaušinot ministrus un ierēdņus, kā arī noklausoties vairākas stundas garos valdības slēgto sēžu audioierakstus.

Pirmā epizode, par ko lūgts sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 318. un 272. panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas (VK) amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas manipulācijas ar minētās valdības 29.jūlija sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par bankas pārdošanas gaitu. Atklājies, ka nav iespējams droši pierādīt, kā un ar kādu argumentāciju ministri pieņēmuši 74,7 miljonus eiro vērto lēmumu, jo izšķirošajā brīdī ieraksts pārtraukts un nav atjaunots.

Otra epizode, par ko parlamentārā izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram lūdz sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 327. un 272 panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas dienesta viltojumu minētās valdības sēdes protokolā, ar roku veicot labojumu, ka citas klāt bijušās personas nav piedalījušās lēmuma par banku Citadele izskatīšanā.

Aizdomas saistītas ar to, ka premjerministre, lai gan atzina iespējamu interešu konfliktu, jo viņas dēls Ģirts Straujums strādā vadošā amatā vienā no Citadeles potenciālajiem pircējiem - Norvik bankā -, tomēr varētu būt piedalījusies lēmuma ietekmēšanā.

Valsts kanceleja noraida publiski izskanējušo informāciju par parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem saistībā ar prettiesisku norādījumu pildīšanu un Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes protokollēmuma viltošanu un veiktā audio ieraksta apzinātu pārveidošanu, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma kategoriski noraida izteiktos pieņēmumus. «Esmu rīkojusies tiesiski un valsts interesēs. Būšu atvērta Ģenerālprokuratūras jautājumiem, ja tādi radīsies, jo sabiedrībai jāzina profesionāls tiesībsargājošās iestādes lēmums. Kategoriski noliedzu, ka es vai valdības ministri «šķietami» vai «iespējams» būtu iespaidojuši Valsts kanceleju. Es lūdzu prokuratūru pēc iespējas ātri un padziļināti izpētīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas «atklājumus», un informēt sabiedrību par rezultātiem.»

«Pēc izskanējušajiem publiskajiem paziņojumiem esam atkārtoti pārbaudījuši valdības sēdes protokola pierakstus un audio ierakstus. Audio ierakstā skaidri atspoguļota lēmuma pieņemšanas gaita – gan pirms tam notikušās diskusijas, gan pats lēmuma pieņemšanas brīdis. Lēmuma pieņemšanas procesā ministriem bija starplaiks, kam netiek veikts audio ieraksts. Nav saprotams, kā radies šāds komisijas secinājums, jo par šiem faktiem nav pieprasīti atkārtoti audio ieraksti un citi materiāli, kā arī par to netika jautāts Valsts kancelejas pārstāvim komisijas sēdēs,» saka Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes protokollēmumu papildina ar roku rakstīta piezīme, kas veikta pēc protokola nosūtīšanas visām ministrijām, kad no vienas ministrijas tika saņemts pamatots iebildums par neprecizitāti, fiksējot institūciju amatpersonu klātbūtnes laiku jautājuma izskatīšanā. Papildinātais protokollēmums tika atkārtoti nosūtīts visiem adresātiem.

Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes protokollēmums, gan arī sēdes audio ieraksts ir ierobežotas pieejamības informācija un tā statuss nav mainīts.

Jau ziņots, ka 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to Ripplewood un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.

Bankas akcionāru vidū līdzās Ripplewood ir tādi pazīstami investori kā Volkers un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeims Volfensons. Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē Baupost Group, kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, Ripplewood piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem - 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.

Citadeles grupa pērn sasniedza lielāko peļņu savas līdzšinējās darbības laikā - 2014.gadu grupa noslēgusi ar 32,4 miljonu eiro revidēto peļņu, kas ir par 138% vairāk nekā 2013.gadā. Savukārt banka Citadele gadu noslēgusi ar revidēto peļņu 29,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91% vairāk nekā 2013.gadā, iepriekš informēja Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

papildināta no no 9.līdz 13.rindkopai