Deputāts Edgars Putra (ZZS) rosina atteikties no ieceres, kas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas.

Šāda iecere tika atbalstīta, otrajā lasījumā lemjot par tabakas apriti regulējošo likumu. Savukārt priekšlikumos likumprojektam uz trešo lasījumu Putra rosina svītrot šo iepriekš atbalstīto normu.

Putra norāda - nav statistikas pierādījumu, ka tabakas izstrādājumu izvietojuma aizliegums ietekmē smēķēšanas samazināšanos. Vienlaikus šāds aizliegums radot riskus un stimulu legālajiem preču patērētājiem pāriet uz nelegālo patēriņu. Viņš mudina neatbalstīt tirdzniecības izvietojuma aizliegumu vismaz līdz brīdim, kamēr tiek realizēta akcīzes nodokļa likmju pastāvīga ikgadēja paaugstināšana, kas «līdz šim devusi ļoti pozitīvus rezultātus smēķēšanas ierobežošanā», un kamēr Latvijā saglabājas augstākais nelegālo cigarešu īpatsvars starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Par spīti tirgotāju iebildumiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja ieceri aizliegt izvietot tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, to uzpildes tvertnes un preču zīmes pircējiem redzamā veidā.

Pirmie iebildumi par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā nāca no biedrības «Latvijas veipotāju klubs» un Bezdūmu nozares asociācijas saistībā ar elektronisko smēķēšanas iekārtu ierobežojumiem.

«Latvijas veipotāju kluba» pārstāvis Viktors Silavs sūkstījās, ka tilpuma ierobežošana nikotīnu nesaturošiem elektronisko cigarešu šķidrumiem būtiski samazinās Latvijas legālo pārdevēju konkurētspēju.

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Santa Līviņa norādīja, ka likuma mērķis ir rūpēties par to, lai bērniem nerastos vēlme smēķēt. Pētījumi rādot, ka kopumā Latvijā pusaudžu vidū smēķētāju skaits mazinās, tomēr jaunieši arvien biežāk tā vietā izvēlas tieši elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas arī ir kaitīgas.

Nikotīna spilventiņi būs veiksmīga izvēle aizstājot tiešu tabakas smēķēšanu, jo sevišķi mājsēdes laikā, kad smēķētājs atrodas tiešā bērnu un tuvinieku pulkā.

25% no Latvijas iedzīvotājiem lieto tabaku vai nikotīnu saturošus izstrādājumus, liecina Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra veiktie pētījumi. Savukārt tirgus pētījumi apliecina, ka aizvien lielāks skaits smēķētāju meklē mazāk kaitīgas alternatīvas tiešai tabakas smēķēšanai gan sev, gan apkārtējiem, kas Covid-19 krīzes laikā īpaši aktualizējies mājsēdes laikā.

Uzņēmuma vadītājs Latvijā stāsta par savu un uzņēmuma vīziju:

"Ir jāatzīst, ka WhiteChew tirgo atkarību izraisošus un veselībai kaitīgus produktus. Taču ja ne mēs, tad kāds cits, vai ne? Taču mums labsajūtu rada cilvēka izvēle - pāriet no cigaretēm, tinamās tabakas, veipiem, u.t.t., uz nikotīna maisiņiem. Produkts, kurš ir zinātniski atzīts kā nesalīdzināmi mazāk kaitīgs pretēji tabakas izstrādājumiem. Ja mēs spējam dienā vismaz vienam cilvēkam palīdzēt izvēlēties starp mūsu produktiem, lai tam palīdzētu atmest smēķēšanu, mēs uzskatām, ka diena ir izdevusies. Nikotīna maisiņi ir nepārprotami labāka alternatīva par cigaretēm, ja mēs ņemam vērā, ka: nikotīna maisiņi neizraisa plaušu un mutes dobuma slimības, neizraisa piesārņojumu dabā un kaitējumu apkārtējiem, kā arī satur par 90% mazāk kaitīgu vielu nekā cigaretes.

Tabakas nozarei pēdējos gados nācies sadzīvot ar arvien stingrāku regulāciju, ko esam novērojuši arī Latvijā. Būtībā dažādās pasaules malās tiek pieņemti dažādi likumi, kuru mērķis ir smēķēšanas ierobežošana. Turklāt, ja valdībām ir vēlme palielināt nodokļus, tad bieži vien tabakas izstrādājumi šajā ziņā mēdz būt pirmrindnieki.

Pieejamā informācija liek domāt, ka nākotnē nav izslēgta situācija, kad darba devējs arvien stingrāk pēta to, vai tā darbinieki smēķē. Piemēram, vairākās vietās ASV (jeb 21 šīs valsts štatā) šis faktors jau var tikt ņemts vērā darba intervijās.

Turklāt dažos gadījumos viss iet tikt tālu, ka tiek ņemti cilvēku analīžu rezultāti, lai tad attiecīgi saprastu vai viņš smēķē, vai tomēr nē. "Financial Times" kā piemēru šajā ziņā izceļ ASV Ohaio štatu, kur gluži vai par normu kļuvuši potenciālo veselības aprūpes sektora darbinieku nikotīna testi.

"Sākotnēji man bija negatīvs viedoklis par šādu kompānijas pretsmēķēšanas politiku. Tomēr es vairāk gribēju saglabāt savu darbu nekā smēķēt. Pēc astoņiem gadiem es uzskatu citādāk. Tas man palīdzēja to atmest, un es esmu laimīga, ka to izdarīju," tā par Cleveland Clinic šādu praksi "Financial Times" teic šī uzņēmuma darbiniece Mabela Battle.