Bērnu nometnes varēs organizēt klātienē grupās līdz 20 dalībniekiem, savukārt izlaidumi drīkstēs notikt klātienē ārpus telpām līdz 40 cilvēkiem vienas klases/grupas ietvaros. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas apstiprināti valdībā.

Klātienē ārpus telpām ir atļauts rīkot pasākumus pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā un izglītības dokumenta pasniegšanai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes noslēgumā. Svinīgajā pasākumā vienas klases vai grupas ietvaros drīkst piedalīties līdz 40 cilvēkiem (izglītojamie kopā ar izglītības iestādes nodarbinātajiem). Pavadošās personas vienas mājsaimniecības ietvaros drīkst atrasties atstatus no svinīgā pasākuma norises zonas.

Izlaidumu norises laiks nedrīkst pārsniegt 2 stundas. Ja pasākuma laikā nav iespējams ievērot divu metru distanci, klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus.

Izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu pasākuma norises vietā - labi redzamā vietā jābūt izvietotai informācijai par piesardzības un drošības prasībām, jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp izglītojamo pavadošo personu mājsaimniecībām, jākontrolē un jāregulē pasākuma dalībnieku plūsma, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ejās un novērstu pasākumu dalībnieku drūzmēšanos. Savukārt tuvinieki un draugi jauniešus sveic pēc svinīgā pasākuma daļas.

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

18. «Basketball Without Borders» (BWB) jauno talantu nometne no 9.-12. jūnijam notiks Elektrum Olimpiskajā sporta centrā, Rīgā, informē Nacionāla basketbola asociācija (NBA), Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) un Latvijas Basketbola savienība (LBS).

«BWB Europe» 2019 pulcēs labākos basketbola spēlētājus un spēlētājas līdz 17 gadu vecumam no visas Eiropas, lai mācītos no NBA un FIBA spēlētājiem un treneriem un sacenstos pret labākajiem jaunajiem spēlētājiem reģionā. «BWB Europe» ietvers arī «NBA Cares» un Jr. NBA aktivitātes sadarbībā ar Rīgas organizācijām.

LBS pārstāvis Matīss Stasjuns biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka spēlētājus uzaicina NBA sadarbībā ar FIBA un nometnei nav iespējams pieteikties. «Parasti no katras valsts ir viens vai divi spēlētāji, bet rīkotāju vēlmes tiek respektētas un ir cerība, ka Latvijas pārstāvniecība būs lielāka. Mūsu gadījumā nometnes lielākais efekts ir nevis lielāka dalībnieku skaita iesaiste, bet gan tas, ka nometnes laikā ar NBA pārstāvju līdzdalību notiks treneru, tiesnešu un mārketinga semināri, kā arī sociālās atbildības pasākumi,» viņš sacīja.

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Žurnāls The Economist vienā no saviem pēdējiem numuriem publicējis rakstu, kurā eksperti pārliecinoši argumentē, ka garie vasaras brīvlaiki palielina nevienlīdzību un īpaši slikti ietekmē bērnus no nabadzīgām ģimenēm. Jāteic, ka šādi raksti ar apskaužamu regularitāti parādās dažādos ārvalstos medijos, par to ir veikti arī pētījumi. Latvijā ir viens no garākajiem vasaras brīvlaikiem – pilni trīs mēneši. Mazāku bērnu gadījumā tās noteikti ir galvassāpes vecākiem, jo ne visi var dabūt atvaļinājumu vasarā, turklāt uz pilnu mēnesi. Taču arī lielāku bērnu un pusaudžu jēgpilna nodarbināšana trīs mēnešu garumā daudzām ģimenēm ir izaicinājums.

Un lielākie cietēji ir bērni no mazturīgām ģimenēm, kuras nevar atļauties nedz visas kopā ceļot, nedz palaist bērnus uz vasaras nometnēm. Līdz ar to rodas situācija, ka labāk situēto vecāku bērni vasaras brīvlaiku izmanto ne tikai atpūtai, bet arī intelektuālai attīstībai, piemēram, dodoties ceļojumos, valodas apguves vai citās nometnēs. Savukārt pārējie bērni trīs mēnešus pavada savā vaļā, «strīķējot» ielas, ja dzīvo pilsētās, vai blandoties pa āru laukos.

Domāju, par to noteikti būtu vajadzīga diskusija sabiedrībā, uzklausot arī tos vecākus, kuriem nav lauku māju, kur aizvest bērnu, un simts eiro nometnei ir neaizsniedzams sapnis.

Skolas vecums ir laiks, kad bērni un jaunieši visaktīvāk uzsūc visu jauno un aktīvi apgūst zināšanas. Tas rada jautājumu, cik mērķtiecīgi ir trīs mēnešus šos jaunos, aktīvos «sūklīšus» atstāt savā vaļā bez mērķtiecīgām intelektuālām nodarbēm? Lai skraidītu pa lauku, peldētu, dauzītos un darītu citas tikpat jaukas aktivitātes, bez kurām nav iedomājami skolas gadi, noteikti nav nepieciešami trīs mēneši.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Bērnu slimnīcas fonds oktobrī saņēmis otro šī gada ziedojumu no SIA Mikrotīkls 500 tūkstošu eiro apmērā - kopējā uzņēmuma šogad ziedotā summa sasniedz jau 1 miljonu eiro.

Ziedojums paredzēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, darbinieku tālākizglītībai, kā arī speciālistu piesaistei no ārvalstīm.

SIA Mikrotīkls atbalsta Bērnu slimnīcu jau no 2015.gada, kad Bērnu slimnīcas fonds saņēma pirmo ziedojumu 1 miljona eiro apmērā - tas bija paredzēts BKUS Hematoonkoloģijas nodaļai un nodaļas pacientu vajadzībām. Kopumā līdz šim ziedojumos no uzņēmuma saņemti jau vairāk nekā 4 miljoni eiro, kas ļāvuši Bērnu slimnīcai īstenot virkni nozīmīgu projektu ne vien onkoloģijas, bet arī citu ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, vides un infrastruktūras attīstībai, kā arī palīdzējuši Bērnu slimnīcas medicīnas personālam papildināt zināšanas ārvalstīs un piesaistīt ārvalstu speciālistus.

Ministru kabinets 2018. gada 14. augusta sēdē apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, uzsverot, ka Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības izmaiņām, jāsaglabā vienota pieeja visā Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, tāpēc EK nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES. Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to, lai nākotnes Latvijā būtu iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi. Otrs virziens ir papildu nodokļi tiem, kas nevēlas radīt pēcnācējus nākotnes Latvijai.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2022. gada pirmajos desmit mēnešos pēc jaundzimušo skaita Latvija ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā vēl nepieredzētu vēsturisko minimumu. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 13,4 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija 14,7 tūkstoši, bet 2020. gadā -14,9 tūkstoši.

2022. gadā dzimušo skaita antirekords ir zemākais pēdējo 25 gadu laikā. Pat 1998. gadā, kad notika Krievijas “defolts”, kas Latvijā izpaudās kā nozīmīga ekonomikas lejupslīde, Latvijā piedzima 15,4 tūkstoši bērnu. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai gadsimtu mijā jaundzimušo skaits Latvijā palielinājās sasniedzot savu maksimumu 2008. gadā. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā piedzima 20,7 tūkstoši mazuļu. 2008. gads pēc piedzimušo skaita bija visražīgākās Latvijas jaunākajā vēsturē, jo pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits samazinājās. Bērnu dzimstību Latvijā smagi skāra 2009. un 2010. gada krīze.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen aplēses liecina, ka 2015.gadā bērnu pārtikas un maisījumu pārdošanas apjoms pasaulē būs aptuveni 31,03 miljardi eiro (35 miljardi ASV dolāru), bet autiņbiksīšu tirgus apjoms pieaugs līdz teju 24 miljardiem eiro (27 miljardi ASV dolāru).

«Globālā līmenī šīs izmaiņas veicina jaunu tirgu attīstība, labklājības un urbanizācijas pieaugums, kā arī sieviešu aktīva līdzdalība darba tirgū. Tā vietā, lai izvēlētos pilna laika māmiņu dzīvesveidu, sievietes pēc bērna piedzimšanas ātrāk atgriežas profesionālajā dzīvē, tādējādi paverot tirgus iespējas ātri pagatavojamas bērnu pārtikas un aprūpes produktu ražotājiem,» skaidro Nielsen valdes locekle Latvijā Iveta Pukše.

Kā liecina Pasaules Bankas informācija, Nielsen pētījumā iekļautajos tirgos sieviešu nodarbinātība laika posmā no 1990. līdz 2013.gadam ir pieaugusi par četriem procentpunktiem.

Pašlaik 87% bērnu pārtikas un 66% adaptēto piena maisījumu apgrozījuma pasaulē veido Ziemeļamerikas un Eiropas tirgus. Tomēr šajās valstīs izaugsme gadu no gada ir neliela, kamēr strauju pieaugumu demonstrē attīstības tirgi, kur pakāpeniski uzlabojas dzīves līmenis.

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Tradicionāli e-komercijā vasaras mēneši tiek asociēti ar tirdzniecības apjomu samazināšanos, jo pircēji dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī rēķinās ar papildu izdevumiem, piemēram, vasaras nometnēm.

Tomēr jaunākie dati par patērētāju iepirkšanās paradumiem vasaras mēnešos rāda kontrastējošu ainu, atklājot uzņēmumiem jaunas iespējas izmantot mainīgās patēriņa tendences savā labā un mazāk sāpīgi pārdzīvot vasaras lejupslīdi.

Jaunas vēsmas patērētāju iepirkšanās paradumos

Nesen veiktā “TRY Dig Latvia” aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju vasaras laikā tiešsaistē iepērkas tikpat bieži, kā citos mēnešos, bet teju katrs desmitais – un jo sevišķi jaunieši – tiešsaistē iepērkas pat biežāk . Šāda tendence ir sastopama ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Piemēram, ASV pētījums par iepirkšanās paradumiem vasarā atklāja, ka 22 % aptaujāto vasaras iepirkšanās vajadzībām plāno atvēlēt lielāku budžetu kā pērn . Redzam arī interesantas tendences patērētāju uzvedībā ar acīmredzamu spontanitātes un stratēģiskas iepirkšanās sajaukumu. 8 % respondentu norādījuši, ka vasaras izpārdošanu laikā bieži veic pirkumus, ko citādi neveiktu, bet katrs trešais izmanto vasaras izpārdošanu periodus, lai veiktu jau iepriekš plānotus pirkumus ar mērķi ietaupīt. Turklāt vairums respondentu atzīst, ka viņu pirkumi, salīdzinot ar citiem gadalaikiem, būtiski nemainās.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Svētdien, 27. oktobrī pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 27. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2020. gada 29. martā.

Šobrīd pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.

Šobrīd programmēšanas nodarbībās "Learn IT" mācās skolēni no 1. līdz 9. klasei piecās dažādās programmās, sākot no loģikas un algoritmiem līdz mājaslapām, elektronikai un 3D modelēšanai.

2019./2020. mācību gadā "Learn IT" nodarbības norisinās 18 dažādās vietās (skolās, interešu izglītības centros un kopstrādes telpā u. tml.), aptverot septiņas pašvaldības. Nodarbības notiek Brocēnos, Ikšķilē, Jelgavā, Krimuldā, Ķekavā, Rīgā un Valmierā.

"Kopumā mūsu nodarbības šobrīd apmeklē gandrīz 350 skolēni, no kuriem aptuveni 25% tās apmeklē par velti, pateicoties piesaistītajam Eiropas Savienības vai pašvaldību līdzfinansējumam. Ar dažādu programmu palīdzību vēlamies nākotnē šo skaitu palielināt vēl vairāk," teic Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja. Pagājušajā gadā komanda sāka biežāk ciemoties dažādās skolās visā Latvijā, īstenojot karjeras izglītības darbnīcas. Šobrīd vismaz reizi mēnesī "Learn IT" dodas izbraucienos ārpus Rīgas.

Bērnu apavu bizness ir ļoti sarežģīts - cieši saistīts ar sezonalitāti, demogrāfijas rādītājiem valstī, iedzīvotāju pirktspēju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bērnu apavu bizness nav tik ienesīgs kā pieaugušo, bet konkurence ir spēcīga abos segmentos, atzīst DB aptaujāti mazumtirgotāji. Vieglāk klājas tiem veikaliem, kas ir nomnieki tirdzniecības centros, bet izdzīvot un pastāvēt ir iespējams arī tiem, kuru veikali atrodas citviet Rīgas ielās un arī reģionu pilsētās. Lielākoties bērnu apavus kā atsevišķu preču grupu piedāvā tirgotāji, kuru plauktos atrodamas preces arī pieaugušajiem. Tādi veikalnieki, kuri specializējušies tikai un vienīgi bērnu apavu tirdzniecībai, Latvijā ir maz.

1. septembra sindroms

Savulaik atsevišķi bērnu apavu veikali Rīgā ir bijuši Euroskor un Ecco, bet tagad tie ir aizvērti, jo šajā biznesā ir grūti nodrošināt normālus un vienmērīgus pārdošanas apjomus visu gadu. Pašlaik Euroskor viens specializēts bērnu apavu veikals ir Valmierā. «Tirgotājiem bērnu apavi ir daļa no kopējā sortimenta, kura īpatsvars svārstās no 15 līdz 20%. Tā ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veikala pārdošanas apjoma, bet, lai nodrošinātu bērnu produkcijas klāstu, ir jāiegulda liels darbs,» stāsta SIA Euroskor valdes loceklis Aldis Lūsis.

2014. gadā salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurās naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties nodrošināt noteiktas pamatvajadzības visiem bērniem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

2014. gadā ir samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kurās vairākas reizes gadā visiem saviem bērniem vecumā līdz 15 gadiem nespēj nodrošināt iespēju piedalīties regulārās atpūtas aktivitātēs, piemēram, peldēšanā vai mūzikas nodarbībās (no 21,0% 2009. gadā līdz 13,8% 2014. gadā).

Uzaicināt ciemos bērna draugus un ieturēt maltīti 2014. gadā nevarēja atļauties 10% mājsaimniecību (2009. gadā – 18,7%).

Tomēr ir pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras visiem saviem bērniem nespēj nodrošināt jaunas drēbes (no 19,8% 2009. gadā līdz 21% 2014. gadā) un divus pārus katram gadalaikam piemērotu apavu (no 8,3% 2009. gadā līdz 9,8% 2014. gadā).