Trešdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma Eiropas Savienības (ES) 2015. gada budžeta projektu, kura saistības plānotas 145,6 miljardi eiro, bet maksājumi - 142,1 miljards eiro, informē EK.
Lielākā daļa saistību ir paredzēti turpmākajiem projektiem, kas padarīs Eiropu ekonomiski spēcīgāku, savukārt aptuveni 40 % no maksājumiem segs ES finansētos projektus no 2007. — 2013. gada finanšu perioda. Komisija ierosina arī vēl par 1 % samazināt darbinieku skaitu, kas ir trešais šāda veida samazinājums trīs gadu laikā.
ES budžetā 28 valstis apvieno nelielu daļu savu resursu, lai dotu maksimālo labumu vairāk nekā 500 miljoniem eiropiešu, norāda ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis. Tas palīdz izvairīties no centienu dublēšanās valstu līmenī un stiprināt visas dalībvalstis, jo kopīgiem centieniem ir labāki rezultāti nekā sadrumstalotai rīcībai.
Ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu par 2,1 % un maksājumu apropriāciju palielinājumu par 1,4 % faktiski absorbēs 2015. gada prognozētais inflācijas līmenis.
Saistību apropriācijas galvenokārt tiks vērstas uz jaunajām programmām (daudzgadu finanšu shēma 2014. — 2020. gadam), un gandrīz 60 % no ierosinātās summas ir paredzēti programmām, kas atbalsta Eiropas pētniecību un inovāciju, jaunatni un uzņēmējdarbību.
Lielāko daļu maksājumu apropriāciju izmantos jomās, kas veicinās Eiropas ekonomikas izaugsmi un jaunas darbavietas (+ 29,5% salīdzinājumā ar 2014. gadu), piemēram, pētniecība (pamatprogramma Apvārsnis 2020), Eiropas enerģētikas, transporta un IKT tīkli (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) vai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva.
Pārējās jomas, kurās ir palielināti maksājumi, ir patvēruma, imigrācijas un integrācijas fonds (+ 140 %) un Eiropas iedzīvotāju veselības aizsardzība un patērētāju aizsardzība (+ 20 %).
ES darbības izmaksu līmenis nav mainījies, tas ir aptuveni 4,8 % no kopējā budžeta. Izmaksu palielinājums (+ 1,6 %) ir aptuveni vienāds ar prognozēto inflācijas līmeni, tāpēc reālā izteiksmē tās nepalielinās. Budžeta projektā ir ņemts vērā arī darbinieku skaita samazinājums par 1 %, kas ir trešais samazinājums trīs gadu laikā. Visbeidzot, Komisija samazinās citu ES iestāžu izdevumus un amata vietu pieprasījumus, lai labāk saskaņotu tos ar mērķi 5 gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 % un piemērotu ierobežojumus citām administratīvajām izmaksām.
Budžeta projektā maksājumu lielākā proporcija ir vērsta uz ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu, primāri novirzot finansējumu nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanai, pētniecībai, transportam un jauniešu nodarbinātības iniciatīvai, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Kopumā Finanšu ministrija (FM) piesardzīgi vērtē EK piedāvājumu pilnībā mobilizēt 2015. gadā pieejamos maksājumus, neparedzot pat minimālas elastības iespējas budžeta ietvaros. Tajā pat laikā FM atzīst nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējuma plūsmu no EK uz dalībvalstīm Kohēzijas politikai, jo 2015. gadā Latvija plāno saņemt ne tikai maksājumus 2007.-2013. gada programmu slēgšanai, bet arī avansa maksājumus par 2014.-2020. gada jaunajām programmām.
Vērtējot pēdējo gadu budžeta ieviešanu, maksājumu iztrūkums Kohēzijas politikā paliek visaugstākais visā ES budžetā, 2013. gadā sasniedzot 23,4 miljardus eiro lielu neapmaksāto dalībvalstu atmaksu pieprasījumu līmeni. Turklāt var sagaidīt, ka maksājumu pieprasījumi Kohēzijas politikā saglabāsies nemainīgi augsti, kas lielā mērā saistīts ar 2007.-2013. gada programmu slēgšanu visās ES dalībvalstīs.
Lai nodrošinātu Latvijas viedokļa saskaņotību, FM, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, izstrādās pozīciju par EK priekšlikumu, vērtējot to kontekstā ar visām ES politikām.
