Ņemot vērā, ka nav uzlabojumu kreditēšanā, jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas nodokli, tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka tai banku peļņas daļai, kas radusies saistībā ar Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas, būtu jānonāk ekonomikā, izaugsmes sadaļā, palīdzot uzņēmējiem palielināt investīcijas un celt eksportu, ražošanas apjomus un produktivitāti.

Ministre skaidroja, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā trešdien tika stāstīs par diviem iespējamiem modeļiem, kādi īstenoti Lietuvā un Igaunijā.

Indriksone atzīmēja, ka jānodrošina, lai lielo banku meitas bankas Latvijā nomaksā ienākuma nodokļa avansa maksājumu, lai nauda neaizplūst prom no Latvijas, kas lielos starptautiskos uzņēmumos mēdz notikt.

Pēc viņas paustā, uzņēmēji norāda, ka bankas nevēlas uzņemties risku, banku risku apetīte nestabilitātes laikā ir mazinājusies, turklāt ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") programmām šo trūkumu nevar kompensēt.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6.

Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.

"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica Sauka.

Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.

Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tiešu līdzdalību šogad apstiprināti jau 20 investīciju projekti, kuros tiks radītas 1160 darba vietas, bet ieguldījumu apjoms sasniegs 371,5 miljonus eiro.

„Latvijas ekonomikas transformācijas īstenošanai būtiska ir uz izaugsmi vērsta uzņēmējdarbības vide un pārdomāta investīciju piesaistes stratēģija, lai uzņēmējiem Latvija būtu interesanta kā valsts, kur veikt ieguldījumus augstas pievienotās vērtības ražošanā, inovācijās un cilvēkkapitālā. Tāpēc kopā ar LIAA, kam ir nozīmīga loma ārvalstu investīciju piesaistē, turpinām pilnveidot iesāktās iniciatīvas stratēģisko investoru piesaistē, domājot gan par normatīvā regulējuma uzlabošanu un birokrātisko šķēršļu novēršanu, gan valsts tēla atpazīstamību un konkurētspējas celšanu. Tādējādi panāksim straujāku ekonomisko aktivitāti, palielināsies arī investīciju apjomi un jaunu, labi apmaksātu darba vietu skaits reģionos,” saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū, secina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars.

“Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem. Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.maija numurā lasi:

Statistika

Latvija kiberuzbrukumu krustugunīs

Tēma

Latvija var globāli konkurēt ar chatGPT

Koka ēku būvniecība

Koka māju ražotāji globālo procesu vētrās

Ekomarķējums

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Saeimas opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Fragments no intervijas

Kas ir pēdējā laikā īpaši daudz piesauktā ekonomikas transformācija, un kas nepieciešams, lai to īstenotu dzīvē?

Ekonomikas transformācija būtībā ir pakāpšanās no zemāka tehnoloģiskas attīstības līmeņa uz augstāku — zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu – tautsaimniecību, kura ļauj nodrošināt straujāku izaugsmi, augstāku konkurētspēju, efektīvāku darbu, lielākas algas un lielākus nodokļu ienākumus valsts budžetā. Tautsaimniecības transformācijas rezultātā IKP pieauguma tempam no apmēram 2% gadā jāpieaug uz vismaz 5%, kas ļautu nodrošināt Latvijas tuvošanos ekonomiski spēcīgākajām ES dalībvalstīm. Faktiski ekonomiskās transformācijas rezultāta mēraukla būs makroekonomiskie rādītāji. Protams, ekonomiskā transformācija nav tikai un vienīgi ieguldījumi zinātnē, pētniecībā, to radītajās inovācijās un tehnoloģijās, bet vienlaikus arī ieguldījumi cilvēkkapitālā, to prasmēs un iemaņās. Pēc aptuvenām aplēsēm, lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divu miljardu eiro lielas investīcijas. Diemžēl privātā sektora kreditēšana Latvijā joprojām atbilstošā apmērā nav atjaunojusies jau kopš ekonomiskās recesijas 2009.-2011.g., kam sekoja finanšu sektora kapitālais remonts. Banku, uzņēmēju un valsts vidū nav savstarpējās uzticības, un būtībā katrā pusē ir daudz darāmā, lai paaugstinātu savstarpējo uzticības līmeni. Privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām, tomēr valstij ir jādomā par to, kā veicināt kreditēšanu, iespējams, pārskatot kādus nosacījumus vai prasības.

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Šogad ikgadējā valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīgā iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” notiks no š.g. 13. jūnija līdz 16. oktobrim, kad četru mēnešu garumā abas puses varēs vienoties par sev ērtāko tikšanās laiku un vietu vai tikties vairākkārt, ja nepieciešams, lai pārrunātu uzņēmējiem aktuālos problēmjautājumus un rastu risinājumus, informē Ekonomikas ministrija.

Šobrīd uzņēmēji aicināti sākt pieteikšanos dalībai iniciatīvā, aizpildot Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēto anketu.

Abu pušu pieteikšanās noslēgsies š.g. 29. septembrī. Attiecīgi valdības un valsts pārstāvju tikšanās ar uzņēmējiem notiks laika posmā no š.g. 13. jūnija līdz 16. oktobrim.

“Ierēdnim ir jābūt uzņēmēju draugam un sabiedrotajam. Lai šī savienība veidotos, valsts pārvaldei ir jāiznāk no saviem kabinetiem, jāiet pie uzņēmējiem, lai iepazītu viņu darba ikdienu, paskatītos un novērtētu Latvijas uzņēmējdarbības vidi “uzņēmēja acīm”. Valsts iestāžu pienākums ir būt pastāvīgā dialogā ar uzņēmējiem, lai kopā varam reaģēt un proaktīvi rast risinājumus iepriekš neparedzētām situācijām, kā arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sagatavot tādus atbalsta pasākumus, kas sekmētu uzņēmumu izaugsmi, inovāciju attīstību, konkurētspējas un eksporta spējas kāpumu,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Ministru kabinets apstiprinājis papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 miljonu eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos.

“Sekmējot kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un nepieciešams koriģēt izaugsmes plānus. Esam piešķīruši papildu finansējumu ALTUM eksporta garantiju programmai, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties, stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem un paplašināt eksporta tirgu ģeogrāfiju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prezentējusi Latvijas valsts tēla stratēģiju “missionLatvia”, kuras mērķis ir panākt vienotu Latvijas pozicionējumu un veidot pievilcīgu valsts tēlu, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas.

“missionLatvia” jeb valsts ar misiju ir Latvijas starptautiskais pozicionējums, ar kuru tiks veidotas asociācijas globālā mērogā, kā par valsti, kas apzinās pārmaiņu nepieciešamību un rīkojas kopēja mērķa vārdā. “missionLatvia” stratēģija paredz arī vienotu pieeju, kā stāstīt par Latviju starptautiski, ar vienotu komunikācijas materiālu palīdzību. Tāpat valsts tēla stratēģiskais mērķis ir iestāties par dabas un ilgtspējas vērtībām, atbalsot un veicinot inovāciju attīstību Latvijas mērogā.

“Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīt savu ekonomiku un kļūt stiprākai, pārtikušākai, drošākai. Tehnoloģijas attīstās un pārveido mūsu ikdienu. Atrašanās digitālajā vidē dažādām paaudzēm ļauj attīstīt karjeras iespējas, pilnveidot savas spējas un talantus, apgūt ko jaunu. Katram no mums ir unikālas prasmes un idejas, lai radītu inovācijas un jaunas darba vietas. Jo kopā mēs radām sabiedrību, kura ir pārtikusi un inovatīva, kopā radām plaukstošu ekonomiku, kopā rūpējamies par savu valsti ar misijas apziņu par Latviju un kopā arī veidojam priekšstatu par Latviju pasaulē,” pauž ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Latvijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm”, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus, palielinot ražošanas jaudas un veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, tuvākajā piecgadē eksporta apjomus jaunajos tirgos palielinās par vismaz 80%.

Šā gada jūnijā AS “Olainfarm” noslēdza līgumu ar Attīstības finanšu institūciju “ALTUM” un SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā “Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai” , kas paredz šiem mērķiem kopumā novirzīt 31,75 miljonus eiro.

“Latvijas ekonomiskā drošība un attīstība ir vitāli svarīga, lai spējam reaģēt gan uz esošajiem izaicinājumiem pasaulē, gan izmantojam izaugsmes iespējas nākotnē, ceļot sabiedrības kopējo labklājības līmeni. AS “Olainfarm” ir nozīmīgs Latvijas farmācijas nozares spēlētājs un ar savu piemēru rāda, ka modernizācija, jauni produkti, jauni eksporta tirgi, investīcijas energoefektivitātē un ražošanas jaudu pārdomāta kāpināšana, ko apvieno ar veselīgām ambīcijām un valsts atbalstu, rada lielisku platformu uzņēmuma izaugsmei un caur to arī Latvijas ekonomikas straujākam izrāvienam,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

No saules paneļu parka līdz Baltijā modernākajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un jaunām ražošanas līnijām – daļa no AS “Olainfarm” vairāk nekā 31,75 miljona eiro vērienīgajiem investīciju projektiem tuvākajos gados.

Lai uzzinātu par jaunu produktu izstrādes, ražošanas un eksporta attīstības projektiem, kā arī iepazītos ar inovatīvo zāļu ražošanas procesu Baltijā vadošajā farmācijas uzņēmumā “Olainfarm” viesojās ekonomikas ministre Ilze Indriksone, Latvijas Darba devēju konfederācijas direktors Kaspars Gorkšs, Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, farmācijas un veselības nozares eksperti, kā arī uzņēmēju organizāciju un ārvalstu vēstniecību Latvijā pārstāvji. Aicinām ieskatīties, kā top medikamenti Latvijā un kādi ir AS “Olainfarm” attīstības projekti.

Jau šobrīd AS “Olainfarm” produktu klāstā ir vairāk nekā 100 dažādu produktu, aktīvo farmaceitisko vielu un starpproduktu, mērķis ir tuvākajos gados ražošanā ieviest vismaz 10 jaunus produktus, izvietot jaunas ražošanas līnijas un ražošanas jaudas kāpināt par vismaz 20%, gandrīz divkāršojot arī eksporta apjomu. Tāpat Olainē tiks radītas vismaz 65 augsti kvalificētas darba vietas, no kurām teju puse - pētniecības un attīstības jomā.