«Notāri savā ikdienas darbā regulāri sastopas ar dažādiem dokumentu viltošanas veidiem, piemēram, viltotām pilnvarām vai testamentiem. Diemžēl, ja tie ir noslēgti privātā kārtā, nevis ar notāru starpniecību, krāpšanas mēģinājumus atklāt ir krietni vien grūtāk,» stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece.
Dokumentu viltojumi visbiežāk saistīti ar vēlmi nelikumīgā ceļā iegūt nekustamo īpašumu – zemi, māju, dzīvokli. Parādījusies tendence, ka ar viltotu dokumentu palīdzību cilvēki vēlas atbrīvoties no parādsaistībām bankai, kas teorētiski iespējams, dzēšot īpašumam uzlikto ķīlu.
Savukārt līdz ar straujo kreditēšanas kritumu, aktuāli kļuvuši privātie aizdevumi, kad naudu kā privātām, tā juridiskām personām aizdod draugi, radi un paziņas. Juridiski neprecīzi noformēti aizdevumi liedz aizdevējam atgūt savu naudu. Savukārt naudas grūtībās nonākušie, parādu spiesti, var parakstīt dokumentus, kas paredz neadekvātas saistības un līgumsodus.
