Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums “Ignitis ON” Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, Taikos ielā, atklājis elektroauto ātrās uzlādes centru, kas vienlaikus spēj uzlādēt 20 elektroauto.

Papildus četri uzlādes punkti ir uzstādīti Ronžės ielā, kur ir 16 uzlādes punkti ar 60 kW jaudu un četri uzlādes punkti ar 150 kW jaudu. Ronžės ielā 2 uzstādītie četri uzlādes punkti nodrošina 60 kW uzlādes jaudu.

Kopējās “Ignitis” investīcijas šajos projektos pārsniedz 0,5 miljonus eiro.

“Līdz šim Palangā nebija, kur ērti un bez rindas uzlādēt elektroauto, nemaz nerunājot par elektroauto uzlādes centru”, norāda “Ignitis” E-mobilitātes vadītājs Eimants Balta (Eimantas Balta).

“Palanga ir, iespējams, viena no perspektīvākajām vietām, kur izvērst elektroauto uzlādes tīklu. Tam par iemeslu kalpo tas, ka kūrorta viesi un vietējie iedzīvotāji atbalsta ilgtspējīgu dzīvesveidu, vēlas elpot svaigu gaisu un dzīvot saskaņā ar dabu. Viņi pašlaik ne tikai apsver iespēju tuvākajā nākotnē braukt ar elektroauto, bet tos arī iegādājas. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka “Ignitis ON” ieguva iespēju izveidot ērtu elektroauto infrastruktūru vasaras galvaspilsētā Palangā,” komentē E. Balta.

Rīgas dome pagaidām atteikusies izsniegt darbības atļauju Holandes karuseļu operatoram, kurš saskāries ar tiesu darbiem Lietuvas pilsētā Palangā pēc tam, kad viena no atrakcijām sabojājās un negadījumā cieta cilvēki.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā ieradās karuseļu karavāna, kas pirms tam darbojās Palangā, kur viena no kompānijas Leander LTU atrakcijām sabojājās, kā rezultātā deviņiem bērniem vairāk nekā stundu nācās pavadīt karuselī Move-It, karājoties kājām gaisām.

Lai arī konkrētais «problēmkaruselis» uz Rīgu nav atceļojis, jo tas ar tiesas lēmumu aizturēts Palangā, Rīgas dome tomēr pagaidām vēl nav izsniegusi darbības atļauju Holandes karuseļiem. Bija paredzēts, ka darbības atļauju daļai karuseļu operators saņems jau šodien.

Kā Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis, tiks veiktas padziļinātas pārbaudes, kas saistītas arī ar negadījumu Lietuvā.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

«Latvijai ir vajadzīgi gan Dziesmu svētki, gan opera, gan šāda veida pasākumi,» vērtējot Jaunā viļņa lietderību, norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Viņa intervijā Neatkarīgajai atzīmē, ka nav citu šāda vēriena alternatīvu. Ļoti daudzi neliela apkalpojošā biznesa īpašnieki I.Sudrabai teikuši, ka nez vai spētu izvilkt savu biznesu, ja Jauno vilni izņemtu no Jūrmalas dzīves, jo šā konkursa laikā un varbūt vēl dažos pasākumos viņi nopelnot tik, cik gada laikā.

«Redzot, cik ļoti daudz cilvēku brauc, turklāt nevis uz dažām dienām, bet vairākām nedēļām, iegādājas te arī īpašumus, atbrauc veselas ģimenes, draugi, domāju, ka mums ir jāizmanto šī iespēja,» norāda kontroliere.

Viņa arī piebilst, ka viesiem pie reizes var arī piedāvāt apmeklēt ne tikai Jauno vilni, bet arī citus kultūras pasākumus un vietas citur Latvijā.

Nekustamā īpašuma kompānija Minera Palangā gatavojas izveidot mūsdienīgu sanatoriju kompleksu par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, šim nolūkam izmantojot teritoriju, kur pašlaik atrodas pamestas un nolaistas dūņu dziednīcas, otrdien vēsta Vz.lt.

Tās būtu lielākās investīcijas šai Lietuvas kūrortpilsētā pēdējos divos gadu desmitos un, domājams, palīdzētu Palangai pārvarēt sezonalitātes problēmas.

Kā pastāstījis Minera direktors Donāts Jurevičs, jau šonedēļ kompānija no Palangas pašvaldības varētu saņemt darba nosacījumus un sākt tehniskā projekta izstrādi. Paredzams, ka būvdarbi sāksies 2017.gada pavasarī, pirmos klientus komplekss varētu uzņemt jau 2018.gada rudenī, bet visi darbi pilnībā jāpabeidz līdz 2022.gadam.

Daļu veco ēku domāts rekonstruēt, citas nojaukt un to vietā uzcelt jaunas. Paredzēts, ka kopumā septiņu hektāru platībā atradīsies deviņas ēkas. Dažās no tām būs trīs līdz piecu zvaigžņu viesnīcas, vienā tiks sniegts plašs ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, vēl vienā tiks gādāts par klientu ēdināšanu. Visas ēkas būs savienotas ar segtām pasāžām, lai cilvēki no baseina varētu atgriezties istabās, neizejot laukā. Kopējā ēku platība būs aptuveni 54 000 kvadrātmetru.

Nīderlandes karuseļiem, kas jau ilgāku laiku uzstādīti pie tirdzniecības centra Elkor Plaza Brīvības ielā un kuru operators iepriekš saskārās ar tehniskām problēmām Palangā, Rīgas dome ir izsniegusi atļauju darboties.

Ņemot vērā, ka atrakciju darbība bija plānota no 3. līdz 25. septembrim, bet reāli atrakcijas savu darbību Rīgā sāka tikai 19. septembrī, to operators Game Serviss Group lūgs domei atļauju pagarināt darbības atļauju. Pēc domes sabiedrisko attiecību speciālista Uģa Vidauska teiktā, dome šo lūgumu, visticamāk, izpildīs.

Vidauskis norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, cik stingra šādu atrakciju kontrole ir Lietuvā, taču uzsvēra, ka Rīgā prasības šādu izklaides parku darbībai esot ļoti stingras. Tā kā visu nepieciešamo informāciju un nodrošinājumus atrakciju operators domei ir iesniedzis, karuseļa darbības pagarināšana esot iespējama un, visticamāk, arī tiks atļauta. Tiesa par to vēl dome tikai lems.

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts noslēdzies ar jaunu veloceliņu Palangā un konferenci Nīcā.

Projekta ietvaros 17.jūnijā Palangā tika rīkota jauna veloceliņa atklāšana, kurā piedalījās Latvijas un Lietuvas veloprofesionāļi, veloentuziasti, žurnālisti, pašvaldību darbinieki. Veloceliņš izbūvēts 12km distancē ar jauna asfalta segumu divās joslās. Tas savieno Palangu ar Sventāju un ļauj tūristiem droši pārvietoties pa piekrastes priežu mežiem gandrīz līdz Latvijas robežai. Līdz ar to veloceliņu tīkls pārklāj gandrīz visu Lietuvu.

Savukārt Latvijas pašvaldības projekta ietvaros izbūvēja jaunu Nīcas tūrisma informācijas centru ar telpām zīdaiņu pārtīšanai, tualetēm, ārpusē ir velonovietne un strūklaka. Projekta ietvaros jau notikusi pierobežas velotūrisma attīstības pētījuma izstrāde. Pēc tā ieteikumiem tika noteiktas vietas velotūristu atpūtas laukumiem Nīcā un Rucavā, kas tiks aprīkoti ar soliņiem, nojumēm, velostatīviem, atkritumu urnām un tml. Pēc pētījuma norādēm tiks izvietotas maršrutu marķējuma zīmes (Nīcā pavisam 20 zīmes) un četri lielformāta informācijas stendi. Šobrīd tiek veikts saskaņošanas process darbībām, kas varētu tikt atbalstītas par projektā ietaupīto finansējumu – kopumā projektā tie ir 450 tūkstošiem eiro. Gadatirgū Balttour jau tika prezentēts jauns - visiem projekta partneriem (Nīcas un Rucavas novadi, Palangas pilsēta un Klaipēdas reģions) - kopīgs informācijas buklets.

Trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās - Viļņā, Kauņā un Palangā - šogad janvārī-jūnijā apkalpoti vairāk nekā 2,3 miljoni pasažieru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, liecina lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" publiskotie dati.

Janvārī-jūnijā trīs Lietuvas lidostās tika apkalpoti 14 000 reisu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājuša gada pirmajā pusē.

Gada pirmajos piecos mēnešos trīs lidostas apkalpoja 9900 tonnu kravu salīdzinājumā ar 9700 tonnām pirms gada.

No Lietuvas lidostām pieejamo galamērķu skaits gada laikā pieaudzis līdz 98 no 80.

"Lietuvos oro uostai" vadītāja Aurima Stikļūna vērtējumā, kompānijas pirmā pusgada rezultāti bijuši labāki par iepriekš prognozēto.

Vasaras lidojumu sezonai attīstoties, kompānija ir uzlabojusi šā gada snieguma prognozes, lēšot, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 4,7 miljoniem, bet reisu skaits pārsniegs 50 000. Sākotnēji "Lietuvos oro uostai" prognozēja, ka šogad trīs tās pārvaldītajās lidostās tiks apkalpoti 4,4 miljoni pasažieru, bet reisu skaits sasniegs 49 500.

Tradicionālajos stinšu svētkos Palangā latviešu valoda šogad skanēja tikpat bieži kā lietuviešu.

Simtiem latviešu apmeklēja tūrisma pasākumu kaimiņpilsētā, kas šogad bija īpaši vērienīgs, jo tie bija jubilejas - desmitie svētki, turklāt sakrita ar Lietuvas Republikas Neatkarības dienu.

Tradicionāli šai dienā Palangā J. Basanaviča gatve - centrālā gājēju iela, kas ved uz pludmali, dzīvo svētku noskaņā, ēdieni no stintēm jeb salakām tiek gatavoti katrā gājēju ielas krodziņā, notiek stinšu makšķerēšanas sacensības, koncerti, dejas un amatnieku tirdziņš.

Svētku iniciatori ir Stinšu ordenis, kurā apvienojušies dažādi restorāni, viesnīcas un kafejnīcas. Ordeņa mestrs ir kafejnīcas Māla krūka īpašnieks Klaids Pakutinsks. Stintes jeb salakas ir nelielas zivis, kas smaržo pēc svaigiem gurķiem.

Liepājas domes deputāts Stīns Lorenss jeb mūziķis un uzņēmējs Fonteins iesniedzis Liepājas domē konceptuālu priekšlikumu kopumu tūrisma nozares attīstībai.

Daļa priekšlikumu ir vērā ņemami, turklāt ir lietas, kur pašvaldības un S. Lorensa redzējums pilnībā sakrīt, Db.lv iesniegto dokumentu vērtē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tomēr esot arī idejas, kuras Liepājā objektīvu apstākļu dēļ nav iespējamas.

S. Lorenss analizējis transporta sistēmu Liepājā, norādot, ka tūrisma attīstība maz iespējama, ja nav gaisa satiksmes. «Transports ir pirmais solis tūrista veiksmīgai nokļūšanai pilsētā. Šajā ziņā Liepāja ir ļoti sliktā pozīcijā un būs tik ilgi, kamēr Liepājas lidostā nebūs atjaunota regulāra satiksme ar kādu no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Krievijas pilsētām, un reisi būtu vismaz reizi dienā. Tikpat svarīgi būtu arī nodrošināt regulāru prāmju satiksmi ar kaimiņvalstīm Zviedriju, Krieviju (Sanktpēterburgu), Vāciju, Poliju un Dāniju,» norāda uzņēmējs. Viņš uzsver, ka Liepājai vēlams sadarboties ar Palangas lidostu, kamēr nav pabeigta Liepājas lidostas rekonstrukcija. Pēc nozīmīguma nākamās, ar kurām Liepājai jāsadarbojas, ir Rīga un Kauņa.

Šodien pie valdības ēkas pulcējās ap 30 jaunās māmiņas un tēvi ar bērniem, vēršot jaunās valdības uzmanību uz jauno ģimeņu problēmām.

Sanākušie bērnu vecāki aktīvi parakstījās arī par manifestu, kurā jaunā valdība tiek aicināta atrisināt problēmas, kas skar gan jaundzimušos bērnus, gan arī jaunās māmiņas.

Jaunā valdība tiek aicināta atjaunot patronāžas māsu darbību, kas apseko jaundzimušos mājās, nodrošināt bezmaksas vakcināciju visiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi pie ģimenes ārsta vai pediatra un noteikt progresīvu nodokļu atbalsta sistēmu par katru ģimenē dzimušo bērnu.

«Latvijā bērni dzimst aizvien mazāk. Katram bērnam, kas piedzimst, vajadzētu būt lielai vērtībai, tādēļ aicinām jauno valdību skatīties nākotnē un domāt par demogrāfijas veicināšanu. Veselai māmiņai piedzimst vesels bērns, taču bieži pie speciālistiem mēdz būt garas rindas un tiem vecākiem, kuri ir trūcīgi, ne vienmēr izdotas tikt pie ārstiem, lai viņu bērniņš varētu izveseļoties,» sacīja Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka.

Lai arī jau otro gadu makšķerēšana Liepājas Tirdzniecības kanālā un Liepājas ezerā ir par maksu, dienā uz ledus pulcējas vairāki simti makšķernieku.

Šāda aina novērojama ik gadu janvārī – februārī, kad Liepājas iekšējos ūdeņos iepeld daudz stinšu jeb salaku. Visbiezākais zemledus makšķernieku pūlis Liepājas Tirdzniecības kanālā un uz Liepājas ezera ledus šogad bijis ap 6.- 7. februāri, Db.lv pastāstīja Valsts Vides dienesta Liepājas sektora iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Ģirts Liepiņš. Ledus biezums pārsniedz 10 cm, tāpēc tas uzskatāms par drošu.

Licence Liepājas Tirdzniecības kanālā starp tiltiem maksā četrus latus dienā, bet ezerā – vienu latu. Par šo naudu pašvaldība uzstādījusi kanāla malā tualetes, regulāri tiek novākti gruži.

Krievijas pilsoņu veiktās investīcijas nekustamo īpašumu jomā Latvijā jau ir sasniegušas augstāko punktu un ir nostabilizējušās, uzskata Krievijas nekustamā īpašuma nozares profesionāļi.

Ārvalstu pilsoņi joprojām aktīvi interesējas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, un viens no veicinošajiem faktoriem ir iespēja iegūt pagaidu uzturēšanās atļauju (PUA). Saskaņā ar Latvijas ekspertu prognozēm šī gada beigās darījumu skaits ar mērķi iegūt PUA Latvijā pārsniegs 3000 – vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā, norāda Baltic Sotheby’s International Realty pārstāvji.

Vienlaikus, ārvalstnieki joprojām Latviju uzskata par dzīvošanai piemērotāko Baltijas valsti, novērojuši nekustamo īpašumu uzņēmuma eksperti. Ārzemju pilsoņi norāda arī uz Latvijas imigrācijas programmas priekšrocībām, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Tāpat kā Latvijas «pluss» tika minēts arī Jūrmalas klimats. «Trešdaļu jeb 32% pieteikumu iesnieguši klienti, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu par cenu virs 200 – 350 tūkstošiem eiro lielākoties Rīgā un Jūrmalā,» norāda uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Ņemot vērā Lietuvas iedzīvotāju skaitu, valstī pietiktu ar vienu lidostu, paziņojis valsts lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai ģenerāldirektors Ģedimins Almants, piebilstot, ka trīs lidostas ir ērti, tomēr tā ir greznība.

«Pamatojoties uz tirgus perspektīvu, proti, uz Lietuvas iedzīvotāju skaitu, pietiktu ar vienu lidostu. Tomēr Lietuvas teritorija ir liela, tādēļ ir labi, ka ir trīs lidostas - cilvēkiem ir izvēle, kuru izmantot. Tomēr tā ir greznība, par kuru mums pašiem ir jāmaksā. Infrastruktūra ir jāuztur, un lidostās ir jāinvestē, kas ir dārgi. Latvijai ir viena galvenā lidosta. Latvijas tirgus un tā ģeogrāfiskie apstākļi ir līdzīgi, tāpat līdzīgs ir iedzīvotāju skaits, bet viņiem ir tikai viena lidosta,» piektdien Almants klāstīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Trīs lidostu uzturēšana ir sarežģīta finansiālā ziņā, viņš norādīja.

Taras depozīta sistēmā, kas Lietuvā tika ieviesta pērn, šā gada pirmajā pusgadā atgriezušies jau gandrīz 260 miljoni stikla un plastmasas pudeļu un metāla skārdeņu, liecina nodibinājuma Užstato sistemos administratorius (USAD) dati.

Kopējā nodotās taras masa pārsniedz 10 300 tonnas - par 200 tonnām vairāk, nekā sver Eifeļtornis.

Visvairāk dzērienu pudeļu un skārdeņu 2017.gada pirmajos sešos mēnešos nodots Viļņā, Kauņā un Klaipēdā - attiecīgi 56, 31 un 16 miljoni taras vienību. Triju lielāko pilsētu ieguldījums kopējā nodotās taras masā sasniedz gandrīz 40% no Lietuvas kopējā apjoma, bet liela aktivitāte šai ziņā novērota arī pazīstamākajās kūrvietās - Palangā, Druskininkos un Birštonā.

«Gandrīz 88% no visiem iesaiņojumiem atgriežas taromātos. Redzot, cik ātri iedzīvojusies šī sistēma, šogad esam izvirzījuši sev mērķi savākt un apstrādāt 90% no visiem tirgū laistajiem vienreizējiem dzērienu iepakojumiem. Tāda sistēmas efektivitāte panākta valstīs, kur tā darbojas vairāk nekā desmit gadus, piemēram, Igaunijā vai Skandināvijas zemēs. Mūsu prognozes apstiprinās - pagaidām iepakojumi tiek savākti plānotajā apjomā,» norāda USAD.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Apģērbu mazumtirgotājs Apranga, kuram Baltijas valstīs ir 25 ekskluzīvo modes zīmolu veikali, šogad neplāno šo tīklu paplašināt Lietuvā, bet paplašināšana ir plānota Latvijā, ceturtdien vēsta biznesa laikraksts Verslo žinios.

Apgranga grupas ģenerāldirektors Rimants Pervencks laikrakstam teica, ka šogad Rīgā tiks atvērti divi dažādu zīmolu veikali.

Lietuvā Apranga ekskluzīvo zīmolu tīklu paplašināt šogad neplāno.

Savukārt Kauņā bāzētajai kompānijai Sinvest Fashion piederošais modes veikalu tīkls Premium, kurā pašlaik ir septiņi veikali, pērn ieņēmumus kāpināja par apmēram 20% un apsver paplašināšanās iespējas.

Kompānija plāno Baltijas jūras kūrortpilsētā Palangā šovasar atvērt pagaidu tirdzniecības vietu. Tāpat divu jaunu Premium veikalu atvēršana nākamgad plānota Viļņā un Kauņā, un kompānija apsver iespējas paplašināties Šauļos un Panevēžā.

Šā gada pirmajā pusgadā investori Baltijas valstu komercīpašumos ir ieguldījuši 410 miljonus eiro; Latvijā zīmīgākais darījums ir bijušā Preses nama pārdošana.

Šī summa ir par 7% lielāka par pagājušajā gada pirmā pusgada rādītājiem, šādu informāciju ir apkopojusi nekustamā īpašuma pakalpojumu un konsultāciju kompānija CBRE. Šogad investoriem pievilcīgākais nekustamā īpašuma segments bijis biroju platības, kam seko tirdzniecības objekti.

Lauvas tiesa investīciju - 43,5% - nonākuši Lietuvas komercīpašumu tirgū. 30,6% ieguldīti Igaunijā, bet atlikušie 25,9% - Latvijā. Lielākais darījums - 127 miljonu eiro vērtībā bijis ar 7 Kesko veikalu pārdošanu Igaunijā un Latvijā.

80% darījumu notikuši ar īpašumiem Baltijas valstu galvaspilsētās, pārējie - reģionālajās pilsētās Klaipēdā, Narvā, Daugavpilī, Kauņā, Palangā u.c., turklāt galvenokārt tie notikuši mazumtirdzniecības objektu īpašnieku maiņas sakarā.

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Liepājas mērs Uldis Sesks uzsver, ka valdību viennozīmīgi vadot Valdis Dombrovskis (Vienotība), nevis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Intervijā Dienai U.Sesks uzsver, ka V.Dombrovskis ir kā kuģa kapteinis, kurš vada šo kuģi.

Esot jautājums, cik daudz kapteinis uzklausa koalīcijas komandas padomus un cik argumentēti tos māk pasniegt. Problēma esot tā, ka krīžu laikā pazaudēts kuģa kurss.

«Ir milzīgi daudz dažādu attīstības dokumentu, bet mums nav reģionālā skatījuma. Ja valdības vadītājs ar visu savu komandu aizbrauktu uz Liepāju, Daugavpili vai Ventspili... Katram no attīstības centriem būtu jānodefinē džentlmeņa komplekts, kam ir jābūt, » stāsta U.Sesks.

Piemēram, Liepājā esot rūpniecība un valdība varētu to atbalstīt kā atsevišķu nozari. Jelgava esot nozīmīgs izglītības centrs. Tā U.Sesks vēlētos skatīties uz Latvijas attīstību.

Kā piemēru viņš min Lietuvu, kurā Kauņa ir rūpniecības, Palanga – tūrisma un izklaides, bet Klaipēda ir ostas un loģistikas centrs.

Jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kas pašvaldībai ļautu efektīvi cīnīties ar negodprātīgiem publisko pasākumu rīkotājiem. Šobrīd spēkā esošais Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums pašvaldībai šādas tiesības nedod.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs jau vērsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu veikt konkrētus grozījumus minētājā likumā. «Pašvaldības rokas saista likums, kas liedz domei atcelt izsniegto atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pēc likuma izmaiņām pašvaldība nekavējoties pārtrauks šādu un līdzīgu patvaļīgu karuseļu organizatoru darbību,» norāda J.Radzevičs.

Šādi rīkoties pamudinājusi Pašvaldības policijas informācija par saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām un notikumu vietas apsekošanas rezultātiem SIA Game Serviss Group organizētajā atrakciju parkā pie tirdzniecības centra Elkor Plaza Brīvības gatvē.

Ungārijas zemo cenu aviokompānija Wizz Air 2013. gadā varētu uzsākt lidojumus no Palangas lidostas Lietuvā, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Liepājas, citējot Lietuvas transporta ministra Eligijusa Masiulisa (Eligijus Masiulis) pausto, raksta baltic-course.com.

Lidojumi no Palangas varētu tikt veikti maršrutā uz Londonu.

«Vienošanās vēl nav parakstīta, tomēr mēs esam tuvu tās slēgšanai,» pauda transporta ministrs.

Saskaņā ar viņa pausto viens no Wizz Air nosacījumiem, lai tā uzsāktu lidojumus no Palangas, ir lidostas vārdam pievienot arī Klaipēdas nosaukumu. Jāatgādina, ka Palanga atrodas Lietuvas Klaipēdas apriņķī.

Līdztekus sarunām ar Wizz Air notiek arī diskusijas ar citām aviokompānijām par lidojumu uzsākšanu no Rietumeiropas uz Lietuvas rietumiem, pauda ministrs.

Db.lv jau rakstīja, ka Ungārijas Wizz Air ir pirmā aviokompānija Eiropā, kas ieviesusi maksu par rokas bagāžu, kas tiek ņemta līdzi lidmašīnas salonā, ja tā neatbilst lidsabiedrības izvirzītajiem parametriem.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.