Iztaujājot cilvēkus par to, kā viņi ar šodienas zināšanām būtu pagātnē rīkojušies citādi saistībā ar savām finansēm, noskaidrots, ka vairums jeb 47% būtu aktīvāk veidojuši papildu uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, 13% būtu vairāk investējuši, piemēram, nekustamajā īpašumā, 7% uzsāktu veikt iemaksas pensiju uzkrājumiem vai palielinātu jau esošās iemaksas, savukārt 38% rīkotos tieši tāpat kā līdz šim.
Nepietiekamu uzkrājumu veidošanu pagātnē vairāk atzīst sievietes (50%) nekā vīrieši (43%), bet vīrieši aktīvāk nekā sievietes būtu investējuši savus līdzekļus, piemēram, nekustamajā īpašumā.
Savukārt, raugoties vecuma grupu kontekstā, var secināt, ka vislielākais īpatsvars cilvēku, kas ar šodienas zināšanām būtu aktīvāk veidojuši uzkrājumus, ir tieši jaunu cilvēku vidū – šādi uzskata 60% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Raksti par tēmu
"Covid-19 ārkārtas situācija pierādīja, ka "neparedzēti gadījumi" var pienākt, pavisam negaidot, tāpēc ir svarīgi, lai ikvienam būtu kaut neliels finansiālās drošības spilvens. Vislabāk, ja var to izveidot laikos, kad ir stabila situācija un ienākumi, no kuriem var atlikt naudu nebaltai dienai.
Un, lai gan apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju pēc aptaujas rezultātiem pietiek uzkrājumu, lai izdzīvotu līdz diviem mēnešiem, vienlaikus 47% atzīst, ka līdz šim iekrājumus vajadzēja veidot aktīvāk. Cilvēki saprot, ka uzkrājumi ir nepieciešami, taču ir svarīgi, lai arī pēc krīzes mēs šo atziņu atcerētos un jau laicīgi parūpētos par savu nākotni," saka Normunds Rudzītis, "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs.
*Luminor aptauja tika veikta 2020. gada marta beigās sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu katrā Baltijas valstī.
