Pagaidām gan departaments neatklāj nedz iemeslus, kāpēc nav izdevies pārdot lombarda kapitāla daļas, nedz arī priekšlikumus par turpmāko rīcību. Jāatgādina, ka sākotnēji Rīgas pašvaldība pati mēģināja pārdot sev piederošās kapitāldaļas, rīkojot izsoles, bet neviens pretendents nepieteicās. Tāpēc pērn rudenī tika izsludinātais iepirkumu konkurss, kurā uzvarēja zvērinātu advokātu birojs Varul, kas šobrīd mainījis nosaukumu uz Magnusson (ar nosaukumu Varul šobrīd darbojas cits advokātu birojs).
Līgums paredzēja, ka akciju pārdošanas darījums jānoorganizē ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā. Magnusson, ja viss noritēs gludi, saņems kopumā vairāk nekā 169 tūkst. latu.
Iepirkuma konkurss tika sadalīts divās daļās, proti, birojs izteica piedāvājumu Rīgas pilsētas lombarda pārdošanu organizēt par 39,12 tūkst. latiem, bet a/s Ceļu pārvalde – par 130,24 tūkst. latu. Izsludinot iepirkumu, pašvaldība par šo pakalpojumu bija gatava maksāt līdz pat 230 tūkst. latu. Kopumā visi veicamie darbi tika sadalīti trīs posmos un par katru posmu atbilstoši konsultanta piedāvājumam tika paredzēta atlīdzība. «Ja izpilda tikai pirmo posmu, tad arī atlīdzību konsultants saņems tikai par pirmo, un tā tālāk,» iepriekš norādīja departamenta pārstāve Ilze Krūkle. 400 tūkstošus SIA Rīgas pilsētas lombards kapitāldaļu minimālā pārdošanas cena bija noteikta 1,132 milj. latu.
Savukārt pašvaldībai piederošās a/s Ceļu pārvalde kontrolpaketi jeb 88,73% akciju veiksmīgi izdevās pārdot par 6,2 milj. latu a/s Rīgas Sanitārā transporta autobāze. Jāmin, ka pircēja piedāvātā cena par 100 tūkst. latu pārsniedza apstiprināto pārdošanas cenu. Akciju pārdošanas procesu organizēja Magnusson kopā ar korporatīvo finanšu konsultantiem SIA Behrens.
Jāatgādina, ka ne visi Rīgas domes deputāti bija un ir mierā ar to, ka Rīgas pilsētas lombards tiek pārdots. Frakcijas Vienotība deputāts Valdis Gavars DB norāda, ka uzņēmums nes pašvaldībai ienākumus līdz pat 100 tūkstoši latu gadā, tāpēc, viņaprāt, nebūtu prātīgi to pārdot.
