Rīgā, ceturtdien notiks Oracle tehnoloģijām veltītā konference «Oracle diena 2011». Tajā tiks runāts par priekšrocībām, kādas uzņēmumiem nodrošina vienotai darbībai paredzēta aparatūra un programmatūra. Prezentācijas sniegs Oracle speciālisti no visas Eiropas, kā arī Oracle partneri un klienti.

«Mēs vēlamies aktīvi atbalstīt Latvijas uzņēmumus un organizācijas gan valsts, gan privātajā sektorā, lai tās varētu gūt pilnīgu atdevi no ieguldījumiem IT, nodrošināt integrētus un atvērtus risinājumus, kas samazina izmaksas, palielina darbības efektivitāti un vienkāršo risku pārvaldību,» skaidro Oracle filiāles Latvijā vadītājs Guntis Kalniņš.

Konferencē «Oracle diena 2011» tiks runāts par jaunākām inovācijācijām, jaunākiem Oracle publisko un privāto mākoņu datorlietošanas risinājumu sasniegumiem, kā arī par labāko praksi.

«Accenture Latvijas birojā vairāk nekā 150 speciālisti strādā ar Oracle, un ir pamats domāt, ka šis skaits varētu ātri pieaugt,» piebilst Accenture Latvijas filiāles direktors Maksims Jegorovs.

Eiropas programmatūras gigantam SAP Kalifornijas tiesa likusi samaksāt ASV konkurentam Oracle 1,3 miljardus ASV dolāru. SAP zaudējusi tiesas prāvā par datu zādzību, ziņo BBC.

Tiesas prāvas pamatā bija klientu atbalsta dokumentu un programmatūras zādzība, ko izdarījusi SAP «meita» TomorrowNow.

Oracle pieprasīja 1,65 miljardu ASV dolāru kompensāciju.

SAP savukārt norādīja, ka konkurentei pienākas tikai 40 miljoni ASV dolāru, bet tiesa lēma Oracle labā. SAP izplatījusi paziņojumu, ka ir vīlusies tiesas lēmumā un izskatīs iespēju to apstrīdēt. Vienlaikus SAP piebildusi, ka izsaka nožēlu par TomorrowNow darbībām un ir gatava godīgi nodarīto Oracle kompensēt.

Tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard iesūdzējusi tiesā savu bijušo bosu Marku Hurdu (Mark Hurd) saistībā ar viņa jauno amatu konkurējošajā kompānijā Oracle, kas šo sūdzību savukārt nodēvējusi par «atriebīgu». Tā rezultātā attiecības starp abām kompānijām pašlaik ir zem jautājuma zīmes, vēsta MarketWatch.

Hewlett-Packard Co. M. Hurdu tiesā iesūdzējusi tūlīt pēc tam, kad tika paziņots, ka tehnoloģiju giganta bijušais vadītājs pievienojies Oracle Corp. kā jaunais prezidents.

Hewlett-Packard uzskata, ka M. Hurds, sākot strādāt konkurējošā kompānijā, apdraud kompānijas komercnoslēpumus.

Oracle par M. Hurda pieņemšanu darbā prezidenta amatā paziņoja tikai mēnesi pēc tam, kad viņš pērkšņi pameta Hewlett-Packard. Viņa aiziešana no kompānijas bija saistīta ar apsūdzību par seksuālu uzmākšanos, kuru izmeklējot, tika konstatēts, ka viņš manipulējis ar izdevumu atskaitēm.

Datoru ražotājs Hewlett-Packard (HP) atrisinājis strīdu ar bijušo vadītāju Marku Hurdu (Mark Hurd), ziņo BBC.

Kā vēstīts, HP iesūdzēja tiesā savu bijušo bosu M. Hurdu saistībā ar viņa jauno amatu konkurējošajā kompānijā Oracle, prasot liegt viņam to ieņemt.

Saskaņā ar vienošanos M. Hurds atdos aptuveni 30 miljonus ASV dolāru HP akcijās, kas ietilpa viņa atlaišanas paketē.

M. Hurdam arī esot «pienākums aizsargāt HP konfidenciālo informāciju, pildot savus amata pienākumus Oracle».

Oracle par M. Hurda apstiprināšanu līdzprezidenta amatā paziņoja šomēnes. M. Hurds, kurš ir Oracle vadītāja Lerija Elisona draugs, bija spiests pamest HP pēc izmeklēšanas saistībā ar seksuālu uzmākšanos. Viņš gan noliedza jebkādas nelikumīgas darbības, un izmeklēšanā tika atklāts, ka viņš nav seksuāli uzmācies darbiniecei, bet ir pārkāpis citus HP standartus.

ASV programmatūras ražotāja Oracle paziņojusi par labāku peļņu nekā prognozēts, kā rezultātā pieaugusi kompānijas akciju vērtība, ziņo BBC.

Kalifornijā bāzētā kompānija pavēstījusi, ka ieņēmumi fiskālajā trešajā ceturksnī auguši par 37% līdz 8,8 miljardiem ASV dolāru, bet tīrā peļņa palielinājusies pat par 78%.

Oracle tīrā peļņa ceturksnī, kas noslēdzās 28.februārī, sasniegusi 2,1 miljardu ASV dolāru. Attiecīgajā laika periodā iepriekšējā gadā tā nopelnīja 1,2 miljardus ASV dolāru.

Oracle arī izteikusi prognozi attiecībā uz pašreizējo ceturksni, kas pārsniedz aplēses, kā arī palielinājusi dividendes par 20%.

BBC norāda, ka analītiķi cieši vēro Oracle, lai noteiktu tendences tehnoloģiju nozarē.

Japāna nodrošina 5% no kompānijas ieņēmumiem, bet Oracle vadītāji neparedz, ka zemestrīces un cunami sekas radīs būtisku ietekmi.

Marks Hurds (Mark Hurd), kurš pagājušajā mēnesī bija spiests atkāpties no kompānijas Hewlett-Packard vadītāja amata, jo, izmeklējot apsūdzības par seksuālu uzmākšanos, tika konstatēts, ka viņš manipulējis ar izdevumu atskaitēm, patlaban runā ar kompāniju Oracle par iespēju tajā ieņemt vadošu amatu, atsaucoties uz kādas personas sniegtu informāciju, vēsta nytimes.com.

M. Hurds, kuram ir labas attiecības ar Lorensu J. Elisonu (Lawrence J. Elisona), Oracle dibinātāju un vadītāju, visticamāk, neaizstās viņu amatā, bet sīkāka informācija par to, uz kuru amatu M. Hurds tēmē, pagaidām nav zināma.

M. Hurds un Oracle jau esot tuvu tam, lai panāktu vienošanos, stāstījis informācijas avots.

Ne kompānija Oracle, ne M. Hurda pārstāvis pagaidām nekādus komentārus šajā sakarā nav snieguši.

Zīmīgi, ka neilgi pēc tam, kad M. Hurds pameta Hewlett-Packard, L. Elisons viņu negaidīti un kaislīgi aizstāvēja. Viņš Hewlett-Packard rīcību nodēvēja par sliktāko lēmumu «kopš ideoti Apple valdē atlaida Stīvu Džobsu (Steve Jobs) pirms daudziem gadiem».

Eiropas Savienība (ES) varētu bloķēt Oracle Corp. plānoto Sun Microsystems iegādi par 7.4 miljardiem ASV dolāru, atsaucoties uz ES dokumentu, vēsta Bloomberg.

Oracle būtu pilnīga kontrole pār MySQL pirmkodu un intelektuālo īpašumu, dokumentā, kas nonācis Bloomberg News rīcībā, norāda Eiropas Komisija. Oracle varētu mainīt MySQL atklātā pirmkoda licenču nosacījumus, ierobežojot citu kompāniju iespējas attīstīt konkurējošus produktus.

Dokumentā izklāstīti sākotnējie secinājumi, kāpēc darījums negatīvi ietekmētu konkurenci ES. Tajā Komisija arī norādījusi, ka to nav pārliecinājuši Oracle iepriekš minētie argumenti attiecībā uz MySQL.

Oracle vadītājs Lerijs Elisons (Larry Ellison) septembrī paziņoja, ka Komisijas kavēšanās apstiprināt darījumu Sun izmaksā 100 miljonus ASV dolāru mēnesī.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka darījums starp ASV uzņēmumiem "Oracle" un "Walmart" un Ķīnas kompāniju "ByteDance" par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu tiks anulēts, ja "ByteDance" saglabās jebkādu kontroli.

"ByteDance" ir panākusi principiālu vienošanos ar diviem ASV uzņēmumiem - datorprogrammatūru kompāniju "Oracle" un mazumtirdzniecības tīklu "Walmart". Paredzēts, ka "Oracle" kļūs par "TikTok" datu partneri un "Walmart" - par komerciālo partneri Savienotajās Valstīs. Šim nolūkam tiks izveidots uzņēmums "TikTok Global", kas būs reģistrēts ASV un kura akcijas paredzēts kotēt biržā, kā arī īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Plānots, ka "ByteDance" piederēs 80% "TikTok Global" akciju.

Jautāts, vai "ByteDance" saglabās kādu iesaisti, Tramps telekanālam "Fox News" sacīja, ka "viņiem ar to nebūs nekādas darīšanas un, ja būs, tad mēs vienkārši neslēgsim darījumu".

Valsts ieņēmumu dienests noslēdzis vairāk nekā 1,42 milj. Ls iepirkumu konkursu par Oracle programmatūras uzturēšanas pagarināšanu un papildus Oracle programmatūras licenču iegādi.

Iepirkuma ietvaros paredzēts pagarināt Oracle programmatūras uzturēšanu par trīs gadiem, kā arī iegādāt jaunas Oracle licences, liecina informācija VID mājas lapā.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti, no kuriem par uzvarētāju tika izvēlēta SIA DPA, kas par pakalpojumu un produktu piedāvāja zemāko cenu.

SIA DPA dibināta 1997. gadā un nodarbojas ar datoru, to perifēto iekārtu un programmatūras mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Elizabetes iela 75, Rīga, un pamatkapitāls – 2000 Ls. Uzņēmuma valdē darbojas vienīgais valdes loceklis Juris Vilders.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

ASV tehnoloģiju kompānija "Microsoft" svētdien paziņoja, ka tās izteiktais piedāvājums iegādāties populārās video lietotnes "TikTok" ASV segmentu ticis noraidīts, tādējādi kā vienīgais atlikušais pretendents uz šo iegādes darījumu palicis Savienoto Valstu datoru programmatūras gigants "Oracle".

Vienlaikus laikraksti "Wall Street Journal" un "New York Times" vēsta, ka "Oracle" uzvarējis šajā solīšanas karā un kļūs par "TikTok" tehnoloģiju partneri ASV.

"Oracle" šo informāciju gan pagaidām nekomentē.

ASV prezidents Donalds Tramps devis laiku līdz 15.septembrim, lai panāktu vienošanos par "TikTok" ASV segmenta pārdošanu vietējam uzņēmumam, pretējā gadījumā draudot aizliegt lietotnes darbību ASV.

"Microsoft" jau augusta sākumā norādīja, ka ir ieinteresēts iegādāties "TikTok" ASV segmentu, taču svētdien paziņoja, ka izteikto piedāvājumu "TikTok" īpašnieks - Ķīnas interneta gigants "ByteDance" - noraidījis.

"TikTok" popularitāte pasaulē pēdējā laikā strauji pieaugusi, īpaši gados jaunu cilvēku vidū. Lietotne piedāvā veidot īsus videoklipus un ar tiem dalīties.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa lēmusi, ka ir pieļaujams tālāk pārdot programmatūras licences, pat, ja programma lejupielādēta no interneta, izriet no tiesas sprieduma strīdā starp Vācijas uzņēmumu un ASV tehnoloģiju gigantu Oracle, vēsta AFP.

Lēmumā ES Tiesa norādījusi, ka lietotas programmatūras pārdošana ir atļaujama arī gadījumos, ja tā iepriekš piegādāta ne tikai ar fizisku datu nesēju, bet arī lejupielādēta. Šajā jautājumā nesaskaņas bija izcēlušās starp ASV kompāniju Oracle un Vācijas uzņēmumu UsedSoft, kura biznesa modelis ir saistīts ar lietotas programmatūras licenču pārdošanu.

Tiesa tomēr spriedumā uzsver, ka ikvienam, kurš tālāk pārdod lietotu programmatūru, pēc darījuma ir jāiznīcina visas saglabājušās kopijas.

Kompānija Oracle Vācijas uzņēmumu iesūdzēja tiesā, tādējādi cenšoties ierobežot to, ka klienti, kuri iegādājas lietotu programmu licences, var lejupielādēt programmatūras jaunākās versijas un dažādus atjauninājumus.

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast - kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt?

Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?

Lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc un kā mērīt darbinieku iesaisti (employee engagement) un kādus ieguvumus var radīt augsta iesaiste, vispirms ir svarīgi saprast, ko ietver šis jēdziens. Formālās saistības, ko darbinieks uzņemas, parakstot darba līgumu, vēl nenosaka, kādu enerģijas līmeni darbinieks ieguldīs darbā. Ar darbinieku iesaisti pamatā saprot entuziasmu, ar kādu veicam savus darba pienākumus. Tas atspoguļo ne tikai apmierinātību ar darbu vai to, cik laimīgi jūtamies savā darba vietā - iesaiste parāda, cik motivēti esam pielikt pūles organizācijas labā un cik emocionāli piesaistīti jūtamies savai darbavietai.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēdējā gada laikā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4.4%, bet gada kopējā alga (ieskaitot arī atalgojuma mainīgo daļu) – par 5,1%, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

«Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā,» novērojusi SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča.