Tādējādi Krievija turpinās atņemt OPEC tirgus daļu, raksta Reuters. Sevišķi aktīvi Krievija vēlas palielināt ietekmi Āzijas tirgū, kur tā pagājušā gada decembrī atklāja Austrumsibīrijas Klusā okeāna (East Siberian-Pacific Ocean jeb ESPO) naftas cauruļvadu un tuvāko divu gadu laikā plāno pabeigt cauruļvadu arī uz Ķīnu.
«Protams, tas samazinās OPEC iespēju palielināt nafta ražošanas apjomus, jo viņi (Krievija) negribēs ierobežot savus produkcijas apjomus, tādēļ mums radīsies dažas problēmas,» norādījis OPEC pārstāvis.
Jāpiebilst, ka vakar OPEC, kā jau vairums gaidīja, lēma nemainīt savus «melnā zelta» ražošanas apjomus. Tādējādi oficiāli paliek spēkā OPEC naftas ražošanas kvotu samazinājums par 4,2 milj. barelu dienā (tiesa, kartelis realitātē pašreiz ievēro aptuveni 50% no šī samazinājuma). OPEC arī sagaida, ka pieprasījums pēc naftas šā gada otrajā pusē palielināsies par 1 milj. barelu dienā. Interesanti, ka uz šo OPEC sanāksmi nebija ielūgtas lielākās ne-OPEC naftas ražotājvalstis. Pirms tam kartelis uz savām sanāksmēm bieži bija ielūdzis arī citas organizācijas sastāvā neietilpstošas naftas ražotājas.
Tiek lēsts, ka pašlaik Saūda Arābijas naftas iegūstamās rezerves ir aptuveni 264 miljardi barelu. Tikmēr Krievijā naftas rezerves esot vien 79 miljardi barelu. Tikmēr visās 12 OPEC dalībvalstīs iegūstamās naftas rezerves esot 956 miljardi barelu jeb 76% no visām pasaules naftas rezervēm, liecina BP izpētes dati.