Ogresgala Zvaigznītes ieguldīs miljonu fermas attīstībā

Šobrīd atbalstam ir pieteikta 1,75 milj. ha liela platība. Lauksaimnieki turpina aktīvi iesniegt pieteikumus, tāpēc gan pieteiktā platība, gan pietiekamu skaits pēc pieteikšanās beigām būs lielāks. Līdz 15. jūnijam vēl iespēja pieteikties platību maksājumiem ar samazinājumu viena procenta apmērā par katru darba dienu, kā arī veikt labojumus jau iesniegtajos pieteikumos.

Tāds ir lauksaimnieku secinājums, analizējot Eurostat datus par augu aizsardzības līdzekļu patēriņu Eiropas Savienības dalībvalstīs.  Proti, Latvijā 2024. gadā patērēja 0,92 kg augu aizsardzības līdzekļu uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kamēr Lietuvā - 1,28 kg/ha, Polijā - 1,7 kg/ha, Nīderlandē – 4,34 kg/ha, bet Maltā - pat 10,7 kg/ha, tajā pašā laikā ES vidējais patēriņš – 1,98 kg/ha. Tiek uzsvērts, ka augu aizsardzības līdzekļi ne tikai ļauj izaudzēt atbilstošu daudzumu, bet arī saglabāt ražu.

2026.gada janvārī eAgronom sasniedza nozīmīgu pavērsienu, izsniedzot pirmos 29 tūkst. sertificētus oglekļa kredītus saskaņā ar Verra Verified Carbon Standard -  vienu no pasaulē vadošajiem brīvprātīgā oglekļa tirgus standartiem. Kredīti tika radīti 2021/2022 un 2022/2023 lauksaimniecības  sezonās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, kā arī Polijā. Šis sasniegums skaidri parāda, ka tādu prakšu kā starpkultūru audzēšana un samazinātas augsnes apstrādes  ieviešana ļauj ne tikai uzlabot augsnes veselību, bet arī monetizēt šo prakšu pozitīvo ietekmi stabilos papildu ienākumos.

Īpaši jutīgi tas skar tās lauksaimniecības nozares, kurām ir izteikti dominējošs eksports, tostarp augkopību, kur ražošanas izmaksu pieaugums tieši mazina spēju konkurēt starptautiskajos tirgos.  “Eiropas Savienībai pašreizējos apstākļos uz kādu laiku būtu jāatliek CO₂ nodokļa piemērošana (Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms — Carbon Border Adjustment Mechanism jeb CBAM) no trešajām valstīm importētajiem minerālmēsliem, jo pretējā gadījumā ne tikai virkne Latvijas lauksaimnieku nonāks iznīcības priekšā,” skarbi kopējo situāciju analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš atzīst, ka lauksaimnieki jau trešo gadu pēc kārtas ir saskārušies ar sava veida force majeure apstākļiem, kā rezultātā viņu finansiālo iespēju koridors ir kļuvis ārkārtīgi šaurs, bet daļai saimniecību jau ir reāls izdzīvošanas jautājums.

Darījums starp līdzšinējiem "Gaižēni" īpašniekiem – ASV investīciju fondu grupu “NCH Capital” un mazākuma akcionāriem no Dānijas – paredz, ka "Merito Partners" ("Merito") kļūst par "Gaižēnu" vairākuma akcionāru un īpašnieku kopā ar uzņēmuma dibinātāju un ilggadējo vadītāju Aleksu Rasmusenu. Šis ir pēdējo gadu lielākais lauksaimniecības nozares darījums un viens no lielākajiem nacionālā kapitāla izpirkuma darījumiem Latvijas vēsturē.