Ogres iedzīvotāji vērsušies pie raidījuma Nekā Personīga ar lūgumu palīdzēt, jo pilsētas ielas pārvērtušās par lēni izbraucamiem ierakumiem. Tā tas nelielajā pilsētā ir jau vairāk nekā gadu.
Ogres gadījums esot tipisks piemērs pēdējo gadu saimniekošanai, kad kompānijas, lai nebankrotētu, uzvar ar zemāko cenu, bet pēc tam secina, ka darbus paveikt nevar.
Raksturojot Ogres ceļu stāvokli, raidījuma veidotāji norādīja: ielāps uz ielāpa, bedres aizbērtas ar šķembām. 2009. gadā SIA BMGS uzvarējusi Vides ministrijas konkursā par ūdens tīklu izbūvi Ogrē. Līgums par pusotru miljonu latu paredzēja ūdens saimniecības sakārtošanu un pēc tam arī ceļu savešanu kārtībā.
No 14 pretendentiem BMGS piedāvājums bijis viens no lētākajiem. Paņēmuši apakšuzņēmējus - Latenergoprojektu - un ķērušies pie darba. Taču pērn līdz ziemai neesot paveikti pat ieplānotie darbi. Viens no galvenajiem iemesliem - nepietiekams cilvēku skaits.
Pirmajā februārī ūdens tīkliem un ceļiem bija jābūt jau nodotiem, bet visu ziemu Ogrē ceļi palikuši pārrakti un bedraini. Pilsētu vien rotājis ātruma ierobežojums - 30 kilometri stundā. Firma BMGS taisnojoties, ka projekta laikā radās neparedzētas grūtības. Iedzīvotāji paši esot vainīgi, ka nebrauc ar ātrumu 30 kilometri stundā.
Ogres dome uzskatot, ka situācija uz ielām, kur saimnieko BMGS, ir katastrofāla, taču izdarīt neko nevar. Šonedēļ firmai pašvaldības policija sastādījusi jau 13. pārkāpumu protokolu. Dome gribējusi lauzt līgumu, taču īsti nevarot to darīt.
Edvīns Bartkevičs, Ogres domes priekšsēdētājs, stāstījis: «Mēs esam šo te likumu un MK noteikumu ķīlnieki, jo praktiski mēs neko nevaram izdarīt. Ja šobrīd apturam darbus, ko būtu pelnījis šis uzņēmējs, pārtraucam līgumu. Tad mums ar viņiem būs jātiesājas. Un pēc likuma darbus varam atjaunot pēc gada, pēc esošā stāvokļa fiksācijas, pēc jauna projekta sagatavošanas. Neviens savā mājā vai savā ielā tā nestrādātu. Tā ir attieksme pret darbu.»
Līdzīgu stāstu kā Ogrē piedzīvojuši Talsu iedzīvotāji. Pirms diviem gadiem firma BKC uzvarējusi konkursā par Kohēzijas fonda naudu ūdens saimniecības sakārtošanai. Projekta kopsumma - 3,5 miljoni latu. Darbi netika paveikti, firmai tika pieteikta maksātnespēja, bet Talsu ielas palika kā ierakumi pēc kara, vietām ar atvērtām kanalizācijas lūkām.
Arī šajā gadījumā konkursā tika uzvarēts ar zemāko cenu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis raidījumam sacījis, ka, iespējams, daudzi uzņēmēji, kuri iepriekšējos gados uzvarējuši konkursos, atteiksies vai nespēs padarīt nolīgto - klāt pie cenu dempinga nāks sadārdzinājums, jo pieaugušas energoresursu un benzīna cenas.